| Kods | LA1568 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Nosaukums | Valsts iekārta un sociālās politikas sistēma | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Statuss | Obligātais/Ierobežotās izvēles | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Līmenis un tips | Pamatstudiju, Profesionālais | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tematiskā joma | Sociālās zinātnes | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Struktūrvienība | Liepājas akadēmija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Mācībspēks | Pāvels Jurs, Vladislavs Malahovskis | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kredītpunkti | 3.0 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Daļas | 1 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Anotācija |
Studiju kurss sniedz ieskatu valsts iekārtas vēsturiskajā attīstībā Latvijas un pasaules kontekstā, Latvijas politiskās sistēmas raksturojumā, veicinot studējošo kritisko domāšanu un patstāvīgās pētniecības prasmes.. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju kursa saturs |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mērķis un uzdevumi, izteikti kompetencēs un prasmēs |
Studiju kursa mērķis ir veicināt studentu izpratni par valsts iekārtas vēsturisko attīstību, Latvijas valsts iekārtu un Latvijas politisko sistēmu, lai veicinātu studējošos līdzdalību poliskajos procesos. Studiju kursa uzdevumi: - nostiprināt studentu zināšanas par valsts iekārtas attīstību Latvijas un pasaules vēstures kontekstā; - iepazīstināt studentus ar Latvijas politiskās sistēmas funkcionēšanas problēmām un reformēšanas iespējām; - pilnveidot studentu prasmi analizēt vēstures avotus un aktuālo likumdošanu, nodrošinot zināšanu pārnesi profesionālajā darbā. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšana |
1. Spēj analizēt valsts iekārtas un politiskās sistēmas attīstību Latvijas un pasaules vēstures kontekstā, skaidrojot to ietekmi uz mūsdienu valsts pārvaldi un sabiedrības attīstību. - Metodes: Individuālie semināri.
Kritēriji: 1) analizē valsts iekārtas attīstības posmus; 2) skaidro politiskās sistēmas attīstības tendences; 3) pamato to ietekmi uz mūsdienu sabiedrību un valsts pārvaldi. 2. Spēj analizēt Eiropas Savienības sociālās drošības pamatprincipus un to nozīmi nacionālās sociālās politikas attīstībā. - Metodes: Individuālie semināri un eksāmens. Kritēriji: 1) raksturo Eiropas Savienības sociālās drošības principus; 2) analizē to ietekmi uz nacionālo sociālo politiku; 3) formulē secinājumus par sociālās drošības sistēmu attīstību. 3. Spēj analizēt politiskās sistēmas elementus un sabiedrības politisko struktūru nacionālā un vietējā mērogā. - Metodes: Starppārbaudījums – teorētiski un empīriski analizēti lēmējvaras un izpildvaras elementi. Kritēriji: 1) identificē politiskās sistēmas elementus; 2) analizē to funkcijas un savstarpējās saiknes; 3) formulē argumentētus secinājumus par politiskās sistēmas darbību. 4. Spēj analizēt lēmējvaras, izpildvaras un pašvaldību institūciju darbību un to lomu politisko lēmumu pieņemšanas procesā. - Metodes: Starppārbaudījums – teorētiski un empīriski analizēti lēmējvaras un izpildvaras elementi. Kritēriji: 1) analizē valsts un pašvaldību institūciju funkcijas; 2) skaidro institūciju lomu lēmumu pieņemšanā; 3) izvērtē institūciju ietekmi uz sabiedrības attīstību. 5. Prot izmantot normatīvos aktus un politikas dokumentus valsts pārvaldes un sociālās politikas procesu analīzē. - Metodes: Individuālie semināri un eksāmens. Kritēriji: 1) orientējas valsts pārvaldi reglamentējošajos normatīvajos aktos; 2) analizē politikas dokumentu saturu; 3) pamato secinājumus ar normatīvo regulējumu un faktiem. 6. Prot analizēt politiskās sistēmas cēloņsakarības un izvērtē to nozīmi pilsoniskās sabiedrības attīstībā. - Metodes: Eksāmens. Kritēriji: 1) analizē politisko procesu cēloņsakarības; 2) izvērtē to ietekmi uz pilsonisko sabiedrību; 3) formulē pamatotus secinājumus par politiskās sistēmas attīstību. 7. Spēj argumentēti diskutēt par aktuāliem valsts pārvaldes, sociālās politikas un politiskās sistēmas izaicinājumiem Latvijā. - Metodes: Eksāmens un individuālie semināri. Kritēriji: 1) identificē aktuālus politiskos un sociālpolitiskos izaicinājumus; 2) argumentē savu viedokli, izmantojot teorētiskās atziņas un faktus; 3) formulē pamatotus priekšlikumus problēmu risināšanai. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji |
Individuālie semināri. - 25%
Starppārbaudījums – teorētiski, empīriski analizēti lēmējvaras, izpildvaras elementi nacionālā un vietējā mērogā. - 25% Eksāmens - 50% |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Priekšzināšanas | Apgūts vidējās izglītības saturs. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju kursa plānojums |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||