LA1407 Pasaules vēsture: jaunāko laiku vēsture

Kods LA1407
Nosaukums Pasaules vēsture: jaunāko laiku vēsture
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Vēsture un filozofija
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Vladislavs Malahovskis
Kredītpunkti 9.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kurss aptver pasaules attīstības tendences un īpatnības jaunākajos laikos. Kursa satura pamatā ir divi principi: sistēmiskums (savstarpējās saites dažādās dzīves jomās un līmeņos) un vēsturiskums (hronoloģiskais un izmaiņas)..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
I Ievads 1. Jaunāko laiku vēstures periodizācija. Periodizācijas kritēriji. Jaunāko laiku vēstures pamatīpatnības un tās veicinošie faktori. 2 16 2 16
II Pasaule XIX gs. beigās – XX gs. sākumā. 1. Sociālekonomiskās attīstības īpatnības. "Lielvalstu" būtība, to tapšana, savstarpējās attiecības. Metropoles un kolonijas. "Industriālā civilizācija". 2. "Lielvalstu” politiskās attīstības īpatnības. Tiesību stāvoklis. Parlamentārisma attīstība. Pret parlamentārismu vērstā darbība. 3. Idejiskie procesi Eiropā un Amerikā. Liberālā un konservatīvā ideoloģija. Sociālreformisms. Sociālisma attīstība. Strādnieku partijas Francijā. Krievijas sociāldemokrātiskā partija. 4. Pirmā pasaules kara priekšnoteikumi, īpatnības, rezultāti un sekas. Starptautisko attiecību sistēma XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Pasaules sadalīšanas pabeigšana. Trejsavienība un Antante. Partiju attieksme pret karu. Patriotisma problēma, "slāvu vienotības" ideja. 12 24 6 30
III Pasaule starpkaru periodā (1918 – 1939). 1. Starptautiskās attiecības un to īpatnības: regulējošie mehānismi, institūcijas, formas (izpausmes). Parīzes miera konference. Versaļas – Vašingtonas sistēmas izveidošanās. Tautu Savienība. 2. Pirmā pasaules kara ietekme uz iekšpolitiskajiem procesiem valstīs uzvarētājās un valstīs – zaudētājās. Padomju Krievijas politiskā sistēma. "Pasaules sociālistiskā revolūcija": teorija un prakse. Kominterne. PSRS nodibināšanās. 3. Sociālekonomiskās attīstības posmi un īpatnības Eiropas valstīs un ASV. Ekonomiskās problēmas un to sociālās un politiskās sekas. "Jaunais kurss" ASV. Ekonomiskās politikas maiņa PSRS. 4. Politiskās sistēmas transformācijas dažādās Eiropas valstīs. Fašisms Itālijā, tā būtība. Nacisms Vācijā: cēloņi, diktatūras galvenie posmi, nacionālsociālisma galvenās iezīmes. Staļiniskais terors PSRS. 28 32 12 48
IV Otrā Pasaules kara priekšnosacījumi un īpatnības. 1. Otrā pasaules kara priekšnosacījumi. Pretrunu pieaugums Versaļas – Vašingtonas starptautisko attiecību sistēmā. Molotova – Ribentropa pakts. Kara izraisīšana un raksturs. 2. Kara gaita un ievērojamākās kaujas. Nacistiskās Vācijas okupācijas politika un pretošanās kustība. 3 . Starptautisko attiecību jautājumi. 14 24 8 30
V Pasaule XX gs. 40. – tajos gados – XX gs. otrajā pusē. 1. Eiropas "atdzimšana" pēc Otrā pasaules kara. Sociālekonomiskās un politiskās attīstības īpatnības: pēckara pasaules kārtības sākumi. ASV un Eiropas valstis. Aukstais karš, tā būtība un izpausmes. ANO izveide, struktūra un funkcijas. Pēckara situācija Eiropas valstīs: Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Francijā. 2. Koloniālās sistēmas sabrukums un tā sekas. Neokoloniālizms, tā izpausmes un būtība. 3. Austrumeiropas valstu sociāli ekonomiskās un politiskās attīstības īpatnības. Socializma "nometne", tās būtība, struktūra , izveides un bojāejas priekšnosacijumi un sekas. 28 30 14 44
VI "Postpēckara pasaule": pasaule XX – XXI gadsimtu mijā. 1. Sociāli ekonomiskā un politiskā situācija pasaulē XX. gadsimta beigās. Tehnoloģiskā revolūcija 20. gs. pēdējā ceturtdaļā. Informācijas sabiedrības . 90. gadu ekonomiskā atveseļošanās. Politiskās izmaiņas Rietumeiropas valstīs. Padomju sistēmas sabrukums. 1989. gada revolūcijas Centrālajā un Austrumeiropā. "Otrais aukstais karš", "aukstā kara" beigas. Eiropas integrācija Māstrihtas priekšvakarā: 80. g. vidus – 90. g. sāk. 2. Globalizācija kā 20. gs. beigu fenomens, tā būtība un izpausmes. 3. "Lielā transformācija" Centrālajā un Austrumeiropā un procesi pasaulē. Starptautiskās attiecības pēc aukstā kara: asimetriskā daudzpolaritāte. Māstrihtas vienošanās un integrācijas procesi 90. g. "Trešās pasaules" problēmas. 12 30 6 36
Kopā: 96 156 48 204
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Kursa mērķis ir balstoties uz avotu un zinātniskās literatūras analīzi, atklāt dažādu reģionu (zemju, valstu) attīstības īpatnības jaunākajos laikos (19. gs. pēdējā trešdaļa – 21. gs. sāk.), tādējādi veicinot studentu vēsturiskās apziņas veidošanos. Studiju kursa uzdevumi: 1. Sekmēt studentu zināšanu padziļināšanu 20. gs. vēsturē; 2. Raksturot jauno laiku vēstures galveno posmu sakarības, atklājot tās ar svarīgāko faktu, parādību un personību salīdzinošu analīzi; 3. Sekmēt studentu jēgpilnu piedalīšanos vēstures apguvē un noteiktas personiskas vēsturiskās apziņas veidošanos diskusiju un seminārnodarbību laikā; 4. Iepazīstināt studējošos ar pasaules un eiropas ekonomikas, politikas un sociālās dzīves izpausmju formu daudzveidību; 5. Analizējot dažādu pasaules valstu politiskās sistēmas, atklāt to kopējās un atšķirīgās pazīmes; 6. Attīstīt studējošo prasmi patstāvīgi meklēt, analizēt un izmantot informāciju; 7. Sekmēt studentu avotpratības kompetenču veidošanos, salīdzinot dažādos avotos atrodamo informāciju.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Zināšanas: 1. Izprot jaunāko laiku vēstures īpatnības. 2. Izprot dažādu reģionu (valstu) attīstības specifiku, ņemot vērā to noteicošos faktorus. 3. Izprot saikni starp sociālekonomiskiem, politiskiem un idejiskiem attīstības aspektiem. - Dalība kolokvijos. Atbildes eksāmenā.
Prasmes: 4. Analizē vēstures avotus, smeļoties gan tiešo/tīšo, gan netiešo/netīšo informāciju. 5. Sistēmiski analizē zinātnisko literatūru, ņemot vērā autoru pieeju, apskatāmo jautājumu loku, izmantoto avotu bāzi un izvērtējot autoru pamatatziņu ticamības pakāpi. 6. Prezentē sava paveiktā darba rezultātus. - Semināru nodarbībām sagatavotie ziņojumi. Atbildes eksāmenā.
Kompetence: 7. Atklāj jaunāko laiku vēstures procesu ietekmi uz mūsdienu sociālekonomisko, politisko un kultūras dzīvi un saskata tās attīstības tendences. - Dalība kolokvijos, sagatavotie ziņojumi (portfolio). Atbildes eksāmenā.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
1. Seminārnodarbības un izveidotais portfolio (8 seminārnodarbības). - 35%
2. Kolokvijs "Politisko sistēmu transformācija Eiropas zemēs (20. gs. 20. – 30. gados) kā historiogrāfiska problēma". - 15%
3. Kolokvijs "Pasaule I un II pasaules kara priekšvakarā: kopīgais un atšķirīgais". - 15%
4. Noslēguma pārbaudījums: Eksāmens (mutisks). - 35%
 
Priekšzināšanas Priekšzināšanas seno laiku, viduslaiku un jauno laiku vēsturē
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 9.0 48.0 48.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]