|
Studiju kursa saturs
|
| Saturs |
Pilna un nepilna laika klātienes studijas |
Nepilna laika neklātienes studijas |
| Kontaktstundas |
Patstāvīgais darbs |
Kontaktstundas |
Patstāvīgais darbs |
| Ievads hidrauliskajā un pneimatiskajā piedziņā.
• Hidraulisko un pneimatisko sistēmu vispārējā uzbūve
• Hidraulisko, pneimatisko, elektrohidraulisko un elektropneimatisko sistēmu elementu apzīmējumi.
• Darba drošības ar hidrauliskajām un pneimatiskajām sistēmām noteikumi
• Svarīgākās šķidrumu fizikālās īpašības: blīvums, īpatnējais svars, saspiežamība, termiskā izplešanās, viskozitāte. |
2 |
6 |
0 |
0 |
| Hidrostatika
• Hidrostatikas pamatvienādojums.
• Šķidruma spiediena spēks uz plakanu virsmu.
• Spiediena centrs.
• Spiediena spēks uz trauka dibenu
• Spiediena epīras.
• Šķidruma spiediena spēks uz cilindrisku virsmu.
• Hidrauliskā prese
• Hidrostatiskā spiediena spēks uz taisnas caurules vai rezervuāra sienām |
4 |
4 |
0 |
0 |
| Hidrodinamikas pamatjēdzieni un pamatlikumi
• Hidrodinamikas pamatjēdzieni: stacionāra un nestacionāra plūsma, plūsmas elementi, saslapinātais perimetrs, hidrauliskais rādiuss, šķidruma caurtece, vidējais ātrums, spiediena un bezspiediena kustība, vienmērīga un nevienmērīga kustība, īpatnējā enerģija un tās veidi.
• Nepārtrauktības vienādojums.
• Bernulli vienādojums.
• Hidrauliskais un pjezometriskais kritums.
• Venturi princips |
3 |
6 |
0 |
0 |
| Reālo šķidrumu kustības režīmi
• Hidraulisko zudumu veidi.
• Vienmērīgas šķidruma plūsmas pamatvienādojums.
• Lamināra un turbulenta plūsma. Reinoldsa kritērijs.
• Lamināra šķidruma plūsma apaļā caurulē.
• Turbulentas plūsmas pamatjēdzieni.
• Turbulenta plūsma apaļā caurulē un taisnstūrveida kanālā.
• Turbulentās plūsmas galvenie raksturlielumi un sakarības starp tiem.
• Turbulentā režīma zonas (gludā, raupjā un pārejas).
• Vietējie hidrauliskie zudumi.
• Hidraulisko zudumu aprēķins
• Šķidruma bezspiediena kustība. |
7 |
4 |
0 |
0 |
| Šķidruma kustība caurulēs spiediena ietekmē
• Pamatjēdzinieni
• Vienkārša (nesazarota) cauruļvada aprēķins
• Sarežģīta (sazarota) cauruļvada aprēķins
• Hidrauliskais trieciens caurulēs. |
4 |
4 |
0 |
0 |
| Sūkņu iekārtas un to parametri
• Sūkņu klasifikācija.
• Sūkņu raksturlielumi: pilnais celšanas augstums, ražīgums, jauda, lietderības koeficienti, pilnais sūknēšanas augstums.
• Kavitācija.
• Centrbēdzes sūkņu uzbūve, darbības princips, ražīguma un faktiskā celšanas augstuma aprēķins, raksturlīknes, izvēle un regulēšana.
• Propellersūkņi un virpuļsūkņi, to uzbūve, darbība, raksturojums.
• Virzuļsūkņu uzbūve un darbība, ražīguma un jaudas aprēķins, raksturlīknes, izvēle, regulēšana.
• Diafragmas, spārnu, zobratu, plāksnīšu sūkņi, ūdensgredzena vakumsūkņi, bezpiedziņas sūkņi, to uzbūve, darbība, raksturojums. |
1 |
6 |
0 |
0 |
| Pneimatiskā spiediena avoti
• Kompresoru uzbūve un darbības princips
• Resīvers
• Gaisa sagatavošana pneimatiskajām sistēmām. |
1 |
6 |
0 |
0 |
| Citi hidraulisko un pneimatisko sistēmu elementi, to uzbūve, darbība, raksturojums:
• Vārsti: sedla vārsti un slīdes vārsti; spiediena vārsti, to veidi (pārplūdes, redukcijas); sadalītāji; vienvirziena vārsti; plūsmas vadības vārsti;
• Hidrocilindri un pneimocilindri
• Hidromotori
• Hidrotvertne; filtri; dzesētāji; sildītāji; mērīšanas ierīces; armatūra;
• Pneimatiskie loģiskie elementi (UN, VAI);
• Pneimatiskie skaitītāji; pneimatiskie taimeri. |
1 |
8 |
0 |
0 |
| Elektrohidrauliskie un elektropneimatiskie elementi, to uzbūve un darbības princips:
• Sadalītāji ar elektrisko vadību;
• Induktīvie, kapacitatīvie, optiskie un magnētiskie sensori
• Elektriskie manometri ar spiediena augšējās un apakšējās robežas iestatīšanu |
1 |
8 |
0 |
0 |
| Hidraulisko un pneimatisko sistēmu projektēšanas pamati
• Hidrocilindru/ pneimocilindru, cauruļvadu un sūkņa aprēķins |
2 |
6 |
0 |
0 |
| Hidrauliskās un pneimatiskās piedziņas automātiskā vadība:
• PLC instalācija elektrohidrauliskajā un elektropneimatiskajā sistēmā
• PLC konfigurēšana
• PLC programmēšanas pamati ar SIMATIC STEP7: PLC atmiņa, bitu loģika, taimeri, skaitītāji, salīdzinātāji |
4 |
4 |
0 |
0 |
| Laboratorijas darbi:
• Pneimocilindru mehāniskā vadība;
• Pneimocilindru elektriskā vadība;
• Hidrocilindra un hidromotora elektriskā vadība;
• Hidraulisko zudumu hidrosistēmā eksperimentāla noteikšana.
• 2 pneimocilindru elektriskā vadība ar PLC;
• Hidrocilindra un hidromotora elektriskā vadība ar PLC.
• Hidraulisko un pneimatisko shēmu projektēšana
• Elektrohidraulisko un elektropneimatisko shēmu projektēšana |
12 |
0 |
0 |
0 |
|
Kopā:
|
42 |
62 |
0 |
0 |
|
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs
|
Iemācīt studentiem saprast hidraulisko, elektrohidraulisko, pneimatisko un elektropneimatisko sistēmu un to elementu uzbūvi, darbības principu, apzīmējumus un biežākos atteikuma cēloņus; iemācīt izstrādāt, saslēgt un lasīt hidrauliskās/ elektrohidrauliskās/ pneimatiskās/ elektropneimatiskās shēmas; iemācīt programmēt PLC un izmantot tos hidrauliskās/ pneimatiskās piedziņas automātiskai vadībai; iemācīt veikt hidraulisko/ pneimatisko sistēmu elementu aprēķinus, lai iegūtās zināšanas un prasmes varētu izmantot iekārtu un mehatronisko sistēmu hidrauliskās un pneimatiskās piedziņas projektēšanā, lietošanā un apkalpošanā.
|
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana
|
Zināšanas
1. Hidrostatikas un hidrodinamikas kā inženierzinātnes teorētiskie pamati.
2. Hidrauliskās un pneimatiskās piedziņas uzbūve un darbības principi.
3. PLC izmantošana hidrauliskās un pneimatiskās piedziņas vadībai. - Praktiskie darbi, laboratorijas darbi, eksāmens
Prasmes
1. Balstoties uz aprēķiniem, izvēlēties iekārtām un mehatronikas sistēmām nepieciešamos un tehnoloģiskam procesam atbilstošus pneimatiskās un hidrauliskās piedziņas elementus.
2. Izstrādāt iekārtu un mehatronisko sistēmu piedziņai hidrauliskās un pneimatiskās shēmas un saslēgt tās.
3. Pieslēgt un programmēt PLC hidrauliskās un pneimatiskās piedziņas vadībai. - Praktiskie darbi, laboratorijas darbi, eksāmens
Kompetence
1. Spēja projektēt, izveidot un apkalpot hidrauliskās un pneimatiskās piedziņas sistēmas.
2. Spēja izstrādāt automātisko vadību iekārtu hidrauliskajai un pneimatiskajai piedziņai.
3. Spēja apzināt iekārtu un mehatronisko sistēmu hidrauliskās un pneimatiskās piedziņas atteices cēloņus.
4. Spēja pielietot dotajā studiju kursā iegūtās zināšanas un prasmes savā profesionālajā darbībā. - Praktiskie darbi, laboratorijas darbi, eksāmens
|
|
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
|
Semestra laikā studentiem paredzēti 2 kontroldarbi; kopējais kontroldarbu vērtējums studentam maksimāli ir 2 balles pie galīgās atzīmes. - 20%
Semestra laikā studentam ir jāizstrādā un jāaizstāv 6 laboratorijas darbi; atkarībā no darbu izpildes un aizstāvēšanas savlaicīguma un kvalitātes, vērtējums par to maksimāli ir 2 balles pie galīgās atzīmes. - 20%
Eksāmenā ir paredzēti 3 jautājumi (2 teorijas, 1 uzdevums); maksimālais vērtējums par to ir 6 balles pie galīgās atzīmes.
Galīgā atzīme veidojas saskaitot semestra laikā un eksāmena laikā iegūtās balles (maksimāli var iegūt 10 balles). - 60%
|