LA1368 Kultūra un pasaules uzskatu dažādība

Kods LA1368
Nosaukums Kultūra un pasaules uzskatu dažādība
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Akadēmiskais
Tematiskā joma Pedagoģija
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Lāsma Latsone
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Radīt priekšstatu par reliģijām kā cilvēku pasaules uzskatu pamatu, veicinot studējošā pašapziņu un spēju akceptēt uzskatu dažādību un veidot harmoniskas attiecības ar citu reliģiju pārstāvjiem..
Studējošie kompetenti lietos tematiski atbilstošu terminoloģiju/valodu, kritiski vērtēs pasaules uzskatu/ideoloģiju/reliģiju ietekmi sabiedriskajos procesos vēturē un mūsdienās, demonstrēs vēlmi uzturēt dialogu un ar cieņu attieksmē pret dažādu uzskatu/pārliecību/ticību pārstāvjiem..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Kultūra un reliģija: pasaules uzskats, ideoloģija, reliģija, garīgums. Jēdzieni, fenomeni, konteksts. (Pasaules uzskats/Reliģija kā fenomens) Jēdzienu pasaules uzskats, ideoloģija, reliģija, garīgums saturs, tā ģenēze, savstarpējās attiecības. Reliģija kā sociāls fenomens. Pasaules uzskats un kultūras konteksts. Jēdzienu "pasaules uzskats/pasaules aina" un "ideoloģija" saturs. 2 4 2 4
Pamatjēdzieni: realitāte, patiesība, pestīšana, garīgums, ticība, pārliecība, zināšanas. Metafizika. Epistemoloģija. Reliģijas un zinātnes attiecības. Eksistenciālie jautājumi un indivīda dzīves jēgas meklējumi. 2 4 0 4
Sabiedriskās formācijas un reliģija: reliģisks, sekulārs, postsekulārs. Reliģiskā un sekulārā vara. Reliģija un politika. Sekularizācijas teorijas. Postsekulārisms. 2 4 2 4
Reliģija un izglītība. Inkluzīvisms, ekskluzīvisms, plurālisms. Pētījums par vienu no tēmam pēc izvēles. Aktīva dalība semināru diskusijās. Pasaules uzskats/pasaules ainas un ideoloģijas izpratne; to būtība. 2 2 0 4
Pasaules uzskatu/reliģiju dažādība. (Pasaules lielākās pasaules uzskatu/reliģiskās tradīcijas) Pasaules reliģiju attīstības prognozes. Latvijas reliģiskā ainava un tās izmaiņas pēdējos simts gados. Dieva un Universa attiecību daudzveidīgie modeļi. 2 4 2 4
Politeisms: hinduisms, antīkās pasaules reliģijas. Uzskatu sistēma un prakse. Nosaukto reliģiju izpausme mūsdienās. 2 2 0 4
Panteisms: pagānisms, neopagānisms, daoisms, sintoisms. Uzskatu sistēma un prakse. Nosaukto reliģiju izpausme mūsdienās. 2 4 2 4
Teisms: jūdaisms, kristietība, islāms, sikhisms. Uzskatu sistēma un prakse. Nosaukto reliģiju izpausme mūsdienās. Deisms: apgaismības periods un zinātne. Uzskatu sistēma un prakse. Nosaukto ideju un fenomenuizpausme mūsdienās. 2 4 0 4
Ateisms: naturālisms, humānisms, nihilisms, laicite. Uzskatu sistēma un prakse. Nosaukto ideju kopu izpausme mūsdienās. 2 2 2 4
Garīgums. New Age. Sinkrētiska reliģiozitāte. Reliģijpētniecības mūsdienu tendences. Autentiskuma un jēgas meklējumi ārpus institucionalizētās reliģijas. 2 4 0 4
Ekumenisms un starpreliģiju dialogs. Reliģijas un valodas dekolonizācija. Reliģiskais funfdamentālisms un tā cēloņi. Ekumenisma vēsture un problemātika. Starpreliģiju dialogs starpkukltūru dialoga ietvaros. Reliģijas būtība, nozīme seno un viduslaiku civilizāciju tapšanas un attīstības procesā, vieta cilvēka dzīvē. Reliģijas attīstības pamatposmi. Pirmatnējās kopienas reliģijas formas. Kulti, rituāli. Politeisma vai "nacionālo" reliģiju būtība, raksturīgās īpatnības. Pasaules reliģiju raksturīgās īpatnības. 2 2 2 4
Senās Indijas pasaules reliģiju rašanās, īpatnības, mācības pamati. (hinduisms, budisms). Reģiona īpatnības (kā tas ietekmēja reliģiskos priekšstatus). Hinduisma īpatnības, attīstības pakāpes (vēdisms, vēdanta). Budisms – reliģijas rašanās, īpatnības, mācības pamati, virzieni. 2 4 0 4
Senās Ķīnas pasaules reliģijas: konfuciānisms daoisms. Reliģijas vai filozofiskās mācības? Ķīnas reģiona specifika un ietekme uz reliģiskajiem priekšstatiem. Ķīnas pasaules reliģiju īpatnības. Konfūcijs un viņa mācība. Daoisms – mācība, īpatnības. 2 2 2 6
Jahvisms – jūdaisms. Reliģijas rašanās vide, veidošanās posmi un to īpatnības. Mācības būtība. Patriarhi, pravieši un pravietošana. Mozus vieta un nozīme "Vecajā Derībā". Kanonizācijas process. Apraksta izveide par Vecās Derības struktūru. 2 4 0 4
Kristietības kā pasaules reliģijas būtība un īpatnības. Kristietības noformēšana. Kristīgās baznīcas un kristietības savienība ar valsti (politiskajā un ideoloģiskajā jomā). Kanona pieņemšana. Mācības būtība, priekšstati par pasauli, cilvēku; sociālā orientācija; attieksme pret rituāliem. 2 2 2 6
Katoļticība un pareizticība viduslaikos: kopīgais un atšķirīgais. Katoļticības un pareizticības nošķelšanās. Atšķirības priekšstatos par Dievu - Trīsvienību, Jēzu Kristu; pasauli, cilvēku, svētumu. Attieksme pret valsti. "Tautas kristietības" īpatnības. 2 4 0 4
Kopā: 32 52 16 68
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studija kursa mērķis ir radīt priekšstatu par reliģijām kā cilvēku pasaules uzskatu pamatu, veicinot studējošā pašapziņu un spēju akceptēt uzskatu dažādību un veidot harmoniskas attiecības ar citu reliģiju pārstāvjiem. Studējošie kompetenti lietos tematiski atbilstošu terminoloģiju/valodu, kritiski vērtēs pasaules uzskatu/ideoloģiju/reliģiju ietekmi sabiedriskajos procesos vēsturē un mūsdienās, demonstrēs vēlmi uzturēt dialogu un ar cieņu attieksmē pret dažādu uzskatu/pārliecību/ticību pārstāvjiem. Studiju kursa uzdevumi: 1. Veicināt studējošo izpratni par pasaules uzskatu (un ideoloģiju) veidošanās priekšnosacījumiem un izpausmēm; priekšstatu par dažādu reliģiju (arī to mācību) īpatnībām laika un telpas kontekstā. 2. Gūt pētnieciskā darba iemaņas, strādājot ar dažāda veida tekstiem, zinātnisko literatūru, atklājot sniegtās informācijas daudzveidību un demonstrējot analītiskās prasmes. 3. Radīt studiju vidi, kas sekmē studējošo 1) pašizpratni; 2) izpratni par reliģisko/ideoloģisko plurālismu mūsdienu sabiedrībā; 3) attīsta un pilnveido atbilstošas valodas/terminoloģijas lietojumu; 4) pētniecisko un pedagoģisko kompetenci; 5) pozitīvu saziņu uzskatu plurālisma apstākļos.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Zināšanas: Izprot, kas ir pasaules uzskati un ideoloģija un skaidro pasaules uzskatu veidošanās priekšnosacījumus. Izprot reliģijas būtību, nozīmi seno un viduslaiku civilizāciju tapšanas un attīstības procesā, tās vietu cilvēka dzīvē. Apraksta reliģijas attīstības pamatposmus un skaidro dažādu reliģiju īpatnības, un to dažādas izpausmes. - Patstāvīgi veiktā darba rezultāti, kuri tiek prezentēti un apspriesti semināros (starppārbaudījumi) , iesniegti izveidotajā portfolio, kā arī eksāmena - patstāvīgā pētījuma prezentācijas- rezultāta.
Prasmes: Demonstrē analītiskas prasmes, salīdzinot dažādu reliģiju pamatīpatnības, to specifiskās iezīmes. Operē ar kursā nosauktajām kategorijām un jēdzieniem, patstāvīgi veicot vēstures avota ārējo un iekšējo kritiku. Veicot darbu, demonstrē digitālo lietpratību, orientējas datu bāzēs. Veic patstāvīgu pētījumu par kādu no reliģijām, atlasot, sistematizējot, analizējot un interpretējot no zinātniskās literatūras gūto informāciju. - Patstāvīgi veiktā darba rezultāti, kuri tiek prezentēti un apspriesti semināros (starppārbaudījumi) , iesniegti izveidotajā portfolio, kā arī eksāmena - patstāvīgā pētījuma prezentācijas- rezultāta.
Kompetence: Izprot cilvēku pasaules uzskatu daudzveidību, akceptē to un spēj veidot attiecības ar citu reliģiju pārstāvjiem. - Patstāvīgi veiktā darba rezultāti, kuri tiek prezentēti un apspriesti semināros (starppārbaudījumi) , iesniegti izveidotajā portfolio, kā arī eksāmena - patstāvīgā pētījuma prezentācijas- rezultāta.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Pētījums par pasaules uzskatu/reliģiju kā fenomenu. - 20%
Pētījums par kādu pasaules reliģiju un tās izpausmēm mūsdienās. - 35%
Portfolio ar semestra laikā izstrādātajiem uzdevumiem. - 10%
Eksāmens. - 35%
 
Priekšzināšanas Nav nepieciešamas priekšzināšanas.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 8.0 24.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]