| Kods | LA1354 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Nosaukums | Sociālās un pilsoniskās jomas metodika III (+Studiju darbs III) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Statuss | Obligātais/Ierobežotās izvēles | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Līmenis un tips | Pamatstudiju, Akadēmiskais | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tematiskā joma | Pedagoģija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Struktūrvienība | Liepājas akadēmija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Mācībspēks | Ivita Pelnēna | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kredītpunkti | 6.0 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Daļas | 1 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Anotācija |
Studiju kurss ir vērsts uz kompetenču attīstīšanu sociālās un pilsoniskās jomas mācību procesa organizēšanā un īstenošanā vispārējās vidējās izglītības pakāpē atbilstoši vispārīgajam, optimālajam un augstākajam apguves līmenim. Kurss sniedz iespēju padziļināti apgūt nozares mērķus, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas formas, balstoties uz normatīvajiem dokumentiem. Tiek attīstītas prasmes atlasīt un kritiski analizēt metodiskos paņēmienus un piemērus, kā arī veidot atbilstošas sadarbības formas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta medijpratības, politikpratības, finanšu, kultūras un ģimenes pratības attīstīšanai, integrējot caurviju prasmes. Kurss veicina topošo skolotāju radošu pieeju stundu, pētniecisko darbu un sociālo iniciatīvu plānošanā, nodrošinot skolēncentrētu un uz ilgtspēju vērstu mācību procesu.. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju kursa saturs |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mērķis un uzdevumi, izteikti kompetencēs un prasmēs |
Kursa mērķis ir nodrošināt iespēju veidot kompetenci sociālās un pilsoniskās jomas priekšmetu mācību procesa organizēšanā un realizēšanā vispārējās vidējās izglītības pakāpē vispārīgajā, optimālajā un augstākajā apguves līmenī. Studiju kursa uzdevumi: 1. Sekmēt zināšanas un izpratni par sociālās un pilsoniskās jomas mērķi, uzdevumiem un sasniedzamajiem rezultātiem un vērtēšanas formām vispārējās vidējās izglītības pakāpē reglamentējošo normatīvo dokumentu kontekstā; 2. Pilnveidot kompetenci patstāvīgi atlasīt, kritiski analizēt un interpretēt stundās izmantojamos specifiskos zinātņu piemērus, metodiskos paņēmienus, sadarbības formas atbilstoši skolēna izvēlētajam jomas apguves līmenim; 3. Pilnveidot studentu prasmes un zināšanas medijpratībā, politikpratībā, finanšu pratībā, kultūrpratībā, ģimeņpratībā caurviju prasmju kontekstā dažādos jomas apguves līmeņos vidējā izglītībā; 4. Nodrošināt radošu vidi topošo skolotāju kompetences izkopšanai mācību stundu, pētniecisko un radošo darbu, sociālo akciju plānošanā un izvērtēšanā skolēncentrēta un uz ilgtspēju balstīta mācību procesa nodrošināšanai. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšana |
1. Pārzina sociālās un pilsoniskās jomas mērķi, uzdevumus, lielās idejas un sasniedzamos rezultātus vispārējā vidējā izglītībā. - Semināri.
Lielo ideju, mācību satura un sasniedzamo rezultātu analīze un izvērtējums sociālajā un pilsoniskajā jomā, balstoties uz jomas standartu un paraugprogrammu. 2. Pārzina jēgpilna mācību procesa nodrošināšanai piemērotākos metodiskos paņēmienus, darba organizācijas formas vispārīgajā, optimālajā un augstākajā apguves līmenī vispārējā vidējā izglītībā. - Konkrētu skolu izglītības programmu analīze, lai izprastu sociālās un pilsoniskās jomas priekšmetu vietu un apjomu mācību plānā. Studentu pašvērtējums un refleksija par apgūto, izaicinājumu un pašpilnveides mērķu definēšana 3. Pārzina un komunicē jomas specifiskās kompetences jeb pratības un tās veidojošās prasmes, ieradumus. - Semināri. Studenti modelē konkrētu komplekso uzdevumu piemērus augstākā līmeņa un padziļinātajos priekšmetos, piedāvā idejas, ar kādām metodēm vai metodiskajiem paņēmieniem varētu veiksmīgāk iemācīt skolēniem plānot ceļu uz izvirzīto sasniedzamo rezultātu un noslēguma pārbaudes darbu. Visas idejas tiek prezentētas un savstarpēji izvērtētas. 4. Pārzina snieguma līmeņu aprakstu veidošanas algoritmu. - Semināri. Medijpratības būtība, to veidojošo prasmju izpratne, apguve, darbināšanas un veicināšanas metodiskie paņēmieni vispārīgajā, optimālajā un augstākajā apguves līmenī vispārējā vidējā izglītībā. 5. Modelē, mērķtiecīgi un jēgpilni pielieto, un savstarpēji izvērtē uz konkrētu sasniedzamo rezultātu vai attīstāmo kompetenci, vai prasmi vērstu stundas fragmentu, pētniecisko vai radošo darbu, sociālo akciju. - Apkopojums un refleksija par apgūto, patstāvīgā darba prezentācija kolēģiem. 6. Atlasa, izskaidro un pielieto lielajai idejai vai konkrētam jomas standartā formulētajam sasniedzamajam rezultātam atbilstošus zinātnes piemērus un realitātē ilglaicīgi izmantojamus kontekstus. - Semināri. Mācību stundu, alternatīvo mācību darba formu un sociālo akciju modelēšana Sociālās un pilsoniskās jomas standartā formulēto sešu lielo ideju apguvei. Darbs pāros, plānošana, demonstrēšana, savstarpējā izvērtēšana. 7. Skaidro informācijpratību veidošās prasmes un to apgūšanas nepieciešamību, atlasa to darbināšanai atbilstošus metodiskos panēmienus. - Semināri. Mācību stundu, alternatīvo mācību darba formu un sociālo akciju modelēšana Sociālās un pilsoniskās jomas standartā formulēto sešu lielo ideju apguvei. Darbs pāros, plānošana, demonstrēšana, savstarpējā izvērtēšana. 8. Izvēlas un pamato snieguma vērtēšanai atbilstošus formatīvās un summatīvās vērtēšanas paņēmienus. - Semināri. Studenti analizē piedāvātos snieguma līmeņu aprakstus (SLA), modelē savus konkrētām prasmēm un kompetencēm. 9. Parāda atšķirīgu pieeju mācību procesa plānošanā un organizēšanā vispārīgajā, optimālajā un augstākajā apguves līmenī vispārējā vidējā izglītībā, argumentēti izskaidro savu mācīšanas stilu, virsmērķi, satura piemēru atlasi skolēnu ilgtspējīgas mācīšanās kontekstā. - Semināri. Studenti analizē piedāvātos snieguma līmeņu aprakstus (SLA), modelē savus konkrētām prasmēm un kompetencēm. 10. Izvērtējot mācību procesu un skolēnu kompetences, izmanto mācību situācijām atbilstošus, jēgpilnus un daudzveidīgus autentiskās un standarta vērtēšanas paņēmienus, izstrādā snieguma līmeņu aprakstus, pamato izvēlēto kritēriju atlasi. - Diskutē par autentiskās vērtēšanas priekšrocībām un trūkumiem. Analizē SOLO taksonomijas iespējas sociālajā un pilsoniskajā jomā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji |
1. patstāvīgais darbs par normatīvajiem aktiem, portfolio iekārtošanu, individuālo studiju mērķu definēšanu. - 10%
2. patstāvīgais darbs par komplekso uzdevumu modelēšanu padziļinātā apguves līmeņa kursos, pašvērtējums. - 10% 3. patstāvīgais darbs par metodisko paņēmienu kopuma modelēšanu pratību attīstīsanai, pašvērtējums. - 10% 4. patstāvīgais darbs mācību procesa fragmenta plānošana, demonstrēšana, savstarpējā izvērtēšana (darbs pāros). - 20% 5. patstāvīgais darbs par snieguma līmeņa apraksta veidošanu, pašvērtējums. - 10% 6. Eksāmens (ar iespēju izmantot patstāvīgo darbu portfolio). - 40% |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Priekšzināšanas | Studiju kursi "Sociālās un pilsoniskās jomas metodika I", "Sociālās un pilsoniskās jomas metodika II". | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju kursa plānojums |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||