LA1005 Literatūrzinātnes terminoloģija

Kods LA1005
Nosaukums Literatūrzinātnes terminoloģija
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Akadēmiskais
Tematiskā joma Valodas
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Anita Helviga
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kursa priekšmets ir latviešu literatūrzinātnes terminoloģija, tās attīstības posmi, galvenie resursi, attīstības tendences..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Latviešu terminoloģijas jautājumu pamatnostādnes. Jēdziena „termins” izpratne. Nozares terminu resursi. Terminrades standartizācijas procesuālā norise Latvijā. Pārskats par latviešu terminoloģijas vēsturiskajiem attīstības posmiem. Jaunākā terminoloģijas attīstības posma tendences. 4 8 4 16
Literatūrzinātnes terminoloģijas attīstības posmi un galvenie terminu resursi. Pirmais posms – no pirmsākumiem līdz 19. gadsimta vidum (J. Višmaņa „Nevācu Opics jeb īsa pamācība latviešu dzejas mākslā” (1697); G. F. Stendera „Par poēziju” (1789) u. c.). Otrais posms – no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam (K. Hūgenbergera, A. Kronvalda, M. Krogzemja, M. Kaudzītes E. Dinsberga, J. Kalniņa, A. Brača u. c. darbi). Trešais posms – no 20. gadsimta sākuma līdz 40. gadu vidum (K. Dziļlejas, R. Klaustiņa, K. Kārkliņa, K. Kurcalta, A. Bērzkalnes, L. Bērziņa u. c. darbi). Ceturtais posms – no 20. gadsimta 40. gadu vidus līdz 90. gadiem (Literatūrzinātnes terminu 21. biļetens, Īsā literatūrzinātnisko terminu vārdnīca, Mazā literatūrzinātnes terminu vārdnīca u. c. terminu resursi). Piekatais posms – 20. gadsimta beigas un 21. gadsimta sākums (J. Kursītes vārdnīcas Poētikas terminu vārdnīca, Dzejas vārdnīca, mācību līdzekļi, rokasgrāmatas, elektroniskie u. c. terminu resursi). 16 24 4 16
Literatūrzinātnes terminu raksturojums cilmes un derivatīvajā aspektā. Pašcilmes vārdu un aizguvumu proporcionalitāte literatūrzinātnes terminoloģijā. Aizgūto vārddaļu izmantojums. Absolūtās sinonīmijas gadījumi. Literatūrzinātnes terminoloģijā izmantotie derivatīvie paņēmieni –morfoloģiskais, sintaktiski morfoloģiskais, sintaktiskais, sintaktiski leksiskais, semantiskais. Derivatīvi aktīvākās vārdšķiras – lietvārds, īpašības vārds, apstākļa vārds un darbības vārds terminoloģiskajā sistēmā. Derivatīvi strukturālie modeļi (atvasinājumi, salikteņi, ģenitīveņi, defissavienojumi, deonīmi, separējumi). 8 10 4 18
Literatūrzinātnes terminu semantiski funkcionālā specifika. Literatūrzinātnes terminu atveidojums un marķējums skaidrojošajās vārdnīcās. Daudznozīmīgi vārdi termina funkcijā. Terminu homonīmija (lietojums plašākajā un šaurākajā nozīmē). Terminu lietojums vispārlietojamā leksikā, preses valodā, sarunvalodā. Termins pārnestā nozīmē. Determinoloģizācijas iezīmes. Problēmgadījumi un kļūdas terminoloģiskās leksikas lietošanā. 4 10 4 18
Kopā: 32 52 16 68
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis: Paplašināt zināšanas un nodrošināt izpratni par literatūrzinātnes terminoloģijas zinātniski teorētiskajiem un praktiskā lietojuma aspektiem, pilnveidojot kompetenci terminoloģiskajos un literatūrzinātnes teorētiski praktiskajos aspektos. Studiju kursa uzdevumi: Veidot latviešu terminoloģijas teorētiskā aspekta izpratni literatūrzinātnes nozares kontekstā. Radīt priekšstatu par literatūrzinātnes terminoloģijas attīstības posmiem un galvenajiem terminu resursiem katrā no tiem. Analizēt literatūrzinātnes terminu avotus (vārdnīcas, rokasgrāmatas, mācību līdzekļus u. c.). Izkopt prasmi izvērtēt literatūrteorētisko, literatūrkritisko, literatūrvēsturisko materiālu terminoloģiskā aspektā.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		ZINĀŠANAS Spēj orientēties literatūras teorijā un terminoloģijā. - Studiju kursa apguve tā noslēgumā tiek vērtēta 10 ballu skalā saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.141, Nr.512, Nr.240 , vadoties pēc šādiem kritērijiem: iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte, iegūtās prasmes un kompetence atbilstoši plānotajiem studiju rezultātiem. Pozitīvs vērtējums patstāvīgi veiktajos darbos. Aktīva līdzdalība, iesaistīšanās un viedokļa izteikšana praktiskajās nodarbībās. Sekmīgi nokārtota ieskaite (4–10 balles).
PRASMES Prot lietot un analizēt latviešu literatūrzinātnes terminoloģiju. - Pozitīvs vērtējums patstāvīgi veiktajos darbos. Aktīva līdzdalība, iesaistīšanās un viedokļa izteikšana praktiskajās nodarbībās. Sekmīgi nokārtota ieskaite (4–10 balles).
KOMPETENCE Pārzina valodniecisko kompetenci, profesionāli izvēloties un kritiski lietojot dažādus resursus. - Pozitīvs vērtējums patstāvīgi veiktajos darbos. Aktīva līdzdalība, iesaistīšanās un viedokļa izteikšana praktiskajās nodarbībās. Sekmīgi nokārtota ieskaite (4–10 balles).
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Pozitīvs vērtējums patstāvīgi veiktajos darbos - 25%
Aktīva līdzdalība, iesaistīšanās un viedokļa izteikšana praktiskajās nodarbībās - 25%
Sekmīgi nokārtota ieskaite - 50%
 
Priekšzināšanas Ievads literatūrzinātnē.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 16.0 16.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]