|
Studiju kursa saturs
|
| Saturs |
Pilna un nepilna laika klātienes studijas |
Nepilna laika neklātienes studijas |
| Kontaktstundas |
Patstāvīgais darbs |
Kontaktstundas |
Patstāvīgais darbs |
| 1. Ievads. Bioloģijas vieta dabaszinātņu sistēmā un pētniecības metodes
Bioloģija, tās apakšnozares, saikne ar citām dabaszinātnēm. Zinātniskā metode, pārbaudes formas – novērojumi un eksperimenti. Hipotēze, teorija, indukcija, dedukcija. Pseidozinātne un veidi kā to detektēt. |
4 |
8 |
2 |
10 |
| 2. Biogēnie elementi, atomi, molekulas, ķīmiskās saites, ūdens īpašības.
Atomi, to uzbūve, periodiskā sistēma. Biogēnie elementi – pamatelementi, makroelementi un mikroelementi. Ķīmiskā saite – jonu saites, kovalentās saites, nekovalentās mijiedarbības. Ūdens īpašības un to nozīme bioloģijā. |
6 |
8 |
4 |
12 |
| 3. Organisko savienojumu galvenās grupas.
Īss vidusskolas organiskās ķīmijas kursa atkārtojums – organisko savienojumu vispārīgās īpašības, izomēri un to veidi, galvenās organisko savienojumu klases. Funkcionālās grupas un to savstarpējās reakcijas. Aminoskābes, monosaharīdi un nukleotīdi. |
4 |
8 |
2 |
10 |
| 4. Makromolekulas, to struktūra un funkcija.
Olbaltumvielas, to strukturālās organizācijas līmeņi, vispārējās īpašības un funkcijas. Nukleīnskābes – DNS, RNS struktūra un funkcija ģenētiskās informācijas saglabāšanā. Polisaharīdi un to loma barības vielu uzglabāšanā un organismu strukturālo elementu veidošanā. Lipīdi, to pamatklases un galvenās funkcijas. |
4 |
8 |
2 |
12 |
| 5. Metabolisma pamatprincipi, enzīmi.
Metabolisma jēdziens, anabolisms, katabolisms. Primārais un sekundārais metabolisms. Vielu, enerģijas un informācijas aprite šūnā. Metabolie ceļi. Enzīmi kā efektīvi katalizatori metabolisma reakcijām. Enzīmu vispārējā uzbūve, katalītiskais centrs, kofaktori. Enzīmu inhibitori. |
4 |
8 |
2 |
10 |
| 6. Replikācija, transkripcija un translācija.
DNS biosintēze, replikācijas dakšas veidošanās, replikācijas atšķirības eikariotos un prokariotos. Gēnu ekspresija. Transkripcijas stadijas – iniciācija, elongācija un terminācija. Pēctranskripcijas notikumi eikariotos. Translācija, tRNS, rRNS un mRNS, ribosoma. |
6 |
10 |
2 |
12 |
| 7. Šūnu pētīšanas metodes. Bioloģisko membrānu uzbūve un vielu transporta pamatprincipi.
Eikariotisko un prokariotisko šūnu uzbūve. Organellas. Vīrusi un to uzbūve. Bioloģiskās membrānas un vielu transports caur tām – kanāli un transporteri. Vezikulu veidošanās, endocitoze un eksocitoze. |
4 |
8 |
2 |
10 |
| 8. Šūnu kodols un šūnu citoplazma.
DNS pakošanās šūnas kodolā – histoni, nukleosomas, hromatīns, tā nozīme transkripcijā. Kodoliņš. Kodola membrāna, nukleārais imports un eksports. Citosola vispārējās īpašības un sastāvs. Olbaltumvielu sintēze un noārdīšanās. |
6 |
10 |
4 |
12 |
| 9. Šūnas skelets un ārpusšūnas matrikss.
Citoskeleta sastāvdaļas – mikrofilamenti, starpfilamenti un mikrocaurulītes. Vielu un organellu transports izmantojot mikrocaurulītes. Ārpusšūnas matrikss. Atšķirības baktēriju, sēņu, augu un dzīvnieku šūnapvalka uzbūvē. |
6 |
8 |
2 |
12 |
| 10. Vielu un enerģijas maiņa citosolā, lizosomās, peroksisomās, mitohondrijos un hloroplastos.
Šūnu vielu un enerģijas aprites vispārīgie principi, specializētie procesi organellās – lizosomās, peroksisomās, mitohondrijos, hloroplastos un vakuolās. |
8 |
10 |
4 |
12 |
| 11. Šūnas signālsistēmas.
Vispārējie principi signālu saņemšanai no apkārtējās vides un starpšūnu komunikācijā. Autokrīnā, parakrīnā, endokrīnā un sinaptiskā signalizēšana. Receptoru veidi. |
6 |
8 |
4 |
12 |
| 12. Šūnas diferenciācijas un to darbības regulācijas pamatprincipi. Šūnu nāve.
Zigotas veidošanās un dalīšanās. Embrionālās attīstības etapi. Cilmes šūnas, šūnu diferenciācija. Šūnu specializācija daudzšūņos. Nekroze, to izraisošie faktori. Programmētā šūnu nāve. |
6 |
10 |
2 |
12 |
|
Kopā:
|
64 |
104 |
32 |
136 |
|
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs
|
Studiju kursa mērķis ir dot vispārēju priekšstatu par dzīvības strukturālajiem un fizikāli-ķīmiskajiem pamatiem.
Studiju kursa uzdevumi:
1. iepazīstināt ar bioloģijas vietu dabaszinātņu sistēmā, bioloģijas apakšnozaru struktūru un pētīšanas principiem;
2. iemācīt galvenos šūnas veidojošos ķīmiskos elementus un savienojumus, bioloģisko makromolekulu grupas, vielmaiņas pamatprincipus;
3. veidot izpratni par šūnas komponentiem un to pamatfunkcijām;
4. attīstīt bioķīmijas un mikroskopēšanas vienkāršākās iemaņas, radīt priekšstatu par darba drošības prasībām, veicot bioloģiskus eksperimentus.
|
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana
|
Izprot šūnu kā dzīvības elementāro vienību, tās ķīmisko sastāvu, galvenajām organisko savienojumu un bioloģisko makromolekulu grupām, to bioloģiskajām funkcijām un mijiedarbību. - Kontroldarbs, eksāmens.
Veido priekšstatu par šūnas uzbūvi, par galvenajiem prokariotu un eikariotu šūnu organoīdiem, tajos notiekošajiem procesiem, par šūnu dalīšanos, diferenciāciju, signālu pārnesi un novecošanos. - Kontroldarbs, eksāmens.
|