LA0733 Vispārīgā bioloģija. Ievads zooloģijā I

Kods LA0733
Nosaukums Vispārīgā bioloģija. Ievads zooloģijā I
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Bioloģija
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Rasma Tretjakova, Ēvalds Urtāns
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Apgūt zooloģijas un dzīvnieku fizioloģijas pamatus, kā arī izprast mācību satura padziļinātas apguves iespējas. .
Kursā tiek apskatītas visas pasaulē nozīmīgākās dzīvnieku grupas, sākot ar sūkļiem un beidzot ar zīdītājiem. .
Papildus kursā tiek apskatīti arī heterotrofie vienšūņi..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Vispārīgs priekšstats bezmugurkaulnieku zooloģijā. Zooloģija mūsdienīgu starpdisciplināru pētījumu kontekstā. Dzīvnieku un citu dzīvo organismu salīdzinājums. Svarīgākie dzīvnieku ķermeņa uzbūves pamatprincipi. Priekšstats par dzīvnieku embrionālo un postembrionālo attīstību, pirmmutniekiem un otrmutniekiem, acelomiskajiem un celomiskajiem dzīvniekiem. Pārskats par dzīvnieku un tajā skaitā bezmugurkaulnieku daudzveidību pasaulē. Dzīvnieku sistemātikas pamatjautājumi. Dažādas pieejas dzīvnieku klasifikācijā. 2 4 2 6
Vienšūņu daudzveidības raksturojums. Vienšūņu izcelšanās. Priekšstats par protozojiem (Protozoa), protistiem (Protista), vienšūņu sistemātika un filoģenēze mūsdienās. Vienšūņu šūnas uzbūve un fizioloģiskās funkcijas, vairošanās un attīstība, ekoloģija un morfofizioloģiskie pielāgojumi dzīvei dažādos ekoloģiskajos apstākļos. Priekšstats par brīvi dzīvojošajiem vienšūņiem kā fizioloģiskajiem hidrobiontiem. Priekšstats par parazitoloģiju, definitīvā saimnieka un starpsaimnieka jēdziens. Nozīmīgāko parazītisko vienšūņu sugu attīstības cikli. Raksturīgākie vienšūņu pārstāvji pasaulē un Latvijā. Vienšūņu ekoloģiskā, ekonomiskā un medicīniskā nozīme. Laboratorijas darbs. Dažādām vienšūņu grupām tipisku pārstāvju raksturojums un salīdzinošā analīze. Vienkārši eksperimentāli infuzoriju novērojumi. 4 8 2 8
Sūkļu un zarndobumaiņu daudzveidības raksturojums. Daudzšūņu (Metazoa) izcelšanās. Sūkļu (Spongia) un zarndobumaiņu (Cnidaria) sistemātika un filoģenēze, ķermeņa uzbūve un fizioloģiskās funkcijas, vairošanās un attīstība, ekoloģija un morfofizioloģiskie pielāgojumi dzīvei ūdens vidē. Priekšstats par koloniālajām bezmugurkaulnieku formām. Priekšstats par bezmugurkaulnieku izplatīšanos sāļūdens ekosistēmās. Raksturīgākie pārstāvji pasaules un Latvijas faunā. Sūkļu un zarndobumaiņu ekoloģiskā, ekonomiskā un medicīniskā nozīme. Laboratorijas darbs. Dažādām sūkļu un zarndobumaiņu grupām tipisku pārstāvju raksturojums. Vienkārši eksperimentāli hidru novērojumi. 2 4 0 8
Plakantārpu nematožu, kāšgalvjtārpu, posmtārpu daudzveidības raksturojums. Helmintoloģijas jēdziens. Plakantārpu (Plathelminthes), nematožu (Nematoda), kāšgalvjtārpu (Acanthocephala) un posmtārpu (Annelida) izcelšanās. Dažādu tārpu grupu sistemātika un filoģenēze, ķermeņa uzbūve un fizioloģiskās funkcijas, vairošanās un attīstība, ekoloģija un morfofizioloģiskie pielāgojumi dzīvei ūdens un sauszemes vidē, kā arī saistībā ar parazītisku dzīvesveidu. Nozīmīgāko parazītisko tārpu sugu attīstības cikli. Raksturīgākie pārstāvji pasaules un Latvijas faunā. Dažādu tārpu ekoloģiskā, ekonomiskā un medicīniskā nozīme. Laboratorijas darbs. Dažādām tārpu grupām tipisku pārstāvju raksturojums un salīdzinoši morfoloģiskā analīze. Parazītiskajiem tārpiem raksturīgo morfofizioloģisko pielāgojumu analīze. 4 6 2 8
Gliemju daudzveidības raksturojums. Malakaloģijas jēdziens. Gliemju (Mollusca) izcelšanās, sistemātika un filoģenēze, ķermeņa uzbūve un fizioloģiskās funkcijas, vairošanās un attīstība, ekoloģija un morfofizioloģiskie pielāgojumi dzīvei ūdens un sauszemes vidē. Raksturīgākie gliemju pārstāvji pasaules un Latvijas faunā. Gliemju ekoloģiskā, ekonomiskā un medicīniskā nozīme. Laboratorijas darbs. Dažādām gliemju grupām tipisku pārstāvju raksturojums un salīdzinoši morfoloģiskā analīze. Sauszemes, saldūdens un sāļūdens gliemju salīdzinājums. Vīngliemežu morfometriskie mērījumi. 4 6 2 8
Posmkāju daudzveidības raksturojums. Entomoloģijas, arahnoloģijas, akaroloģijas jēdzieni. Posmkāju (Arthropoda) – vēžu (Crustacea), helicerātu (Cheliceriformes), daudzkāju (Myriapoda) un kukaiņu (Insecta) izcelšanās, sistemātika un filoģenēze, ķermeņa uzbūve un fizioloģiskās funkcijas, vairošanās un attīstība, ekoloģija un morfofizioloģiskie pielāgojumi dzīvei sauszemes un ūdens vidē, kā arī saistībā ar parazītisku dzīvesveidu. Svarīgāko parazītisko sugu attīstības cikli. Raksturīgākie posmkāju pārstāvji pasaules un Latvijas faunā. Posmkāju ekoloģiskā, ekonomiskā un medicīniskā nozīme. Laboratorijas darbs. Dažādām posmkāju grupām tipisku pārstāvju raksturojums un salīdzinoši morfoloģiskā analīze. Kukaiņu sugu morfoloģiskā apraksta sagatavošana. Nozīmīgāko Latvijā sastopamo kukaiņu kārtu daudzveidības raksturojums. Vienkārši eksperimentāli posmkāju novērojumi uzvedības ekoloģijā. 8 10 4 8
Adatādaiņu daudzveidības raksturojums. Adatādaiņu (Echinodermata) izcelšanās, sistemātika un filoģenēze, ķermeņa uzbūve un fizioloģiskās funkcijas, vairošanās un attīstība, ekoloģija un morfofizioloģiskie pielāgojumi dzīvei sāļūdens vidē. Raksturīgākie adatādaiņu pārstāvji pasaules faunā. Adatādaiņu ekoloģiskā nozīme. Papildus informācija par citiem otrmutnieku bezmugurkaulnieku tipiem. 2 4 2 6
Vispārīgs priekšstats mugurkaulnieku zooloģijā. Hordaiņu (Chordata) sistemātika, filoģenēze un vispārīgs raksturojums. Hipotēzes par to izcelšanos un evolūciju. Zemāko hordaiņu raksturojums – kāpurhordaiņi (Urochordata) un galvhordaiņi (Cephalochordata). Galvkausaiņu (Craniata) izcelšanās, sistemātika un raksturojums. Miksīnu (Myxini) un nēģu (Petromyzontida) sistemātika, uzbūve, vairošanās un ekoloģija. Ceļotājnēģu dzīves cikla raksturojums. 2 4 0 8
Zivju daudzveidības raksturojums. Ihtioloģijas jēdziens. Skrimšļzivju (Chondrichthyes) sistemātika, uzbūve, vairošanās un ekoloģija. Žokļaiņu (Gnathostomata) izcelšanās, sistemātika un raksturojums. Kaulzivju (Osteichthyes) sistemātika, uzbūve, vairošanās un ekoloģija. Zivju strukturālā un funkcionālā pielāgošanās ūdens videi. Laboratorijas darbs. Dažādām zivju grupām tipisku pārstāvju raksturojums un salīdzinoši morfoloģiskā analīze. Kaulzivju ārējā un iekšējā uzbūve. Zivju barošanās ekoloģijas raksturošana un vecuma noteikšana. 4 6 2 8
Kopā: 32 52 16 68
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis ir Izskaidrot dzīvniekiem raksturīgās īpašības un atšķirības no citiem dzīvajiem organismiem. Raksturo svarīgākos dzīvnieku ķermeņa uzbūves pamatprincipus, dzīvnieku ķermeņa fizioloģiskās pamatfunkcijas, fizioloģisko funkciju regulācijas mehānismus. Raksturot pasaulē un Latvijā nozīmīgākās dzīvnieku grupas. Studiju kursa uzdevums: 1. Atpazīst pasaulē un Latvijā nozīmīgākās dzīvnieku grupas. 2. Lietot profesionālu terminoloģiju dzīvnieku sistemātiskās piederības, ķermeņa uzbūves un fizioloģisko pamatfunkciju raksturošanai. 3. Attīstīt prasmes izmanto gaismas mikroskopu un stereomikroskopu dzīvnieku izpētē. 4. Attīstīt prasmes izmantot neinvazīvas metodes cilvēka fizioloģisko pamatfunkciju izpētē. 5. Izmanto vienkāršas pielietojamības mērierīces dzīvnieku un cilvēka morfometrisko mērījumu veikšanā. 6. Apkopo zinātnisku pētījumu vai novērojumu datus un sagatavo argumentētus rezultātu pārskatus. 7. Novērtē dzīvnieku morfofizioloģisko pielāgojumu nozīmi dzīvei noteiktos ekoloģiskajos apstākļos. 8. Integrē morfoloģiskās un funkcionālās zināšanas dzīvnieku sistemātiskās piederības noteikšanai. 9. Prot novērtēt ekoloģiski, ekonomiski un medicīniski nozīmīgākās dzīvnieku grupas
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		1. Prot izskaidrot dzīvniekiem raksturīgās īpašības un atšķirības no citiem dzīvajiem organismiem. 2. Prot raksturot svarīgākos dzīvnieku ķermeņa uzbūves pamatprincipus, dzīvnieku ķermeņa fizioloģiskās pamatfunkcijas, fizioloģisko funkciju regulācijas mehānismus. 3. Prot raksturot pasaulē un Latvijā nozīmīgākās dzīvnieku grupas. - 1. Kontroldarbs bezmugurkaulnieku zooloģijā. 2. Noslēguma pārbaudījums: Rakstisks eksāmens.
4. Spēj atpazīt pasaulē un Latvijā nozīmīgākās dzīvnieku grupas. 5. Spēj lietot profesionālu terminoloģiju dzīvnieku sistemātiskās piederības, ķermeņa uzbūves un fizioloģisko pamatfunkciju raksturošanai. 6. Prot izmantot gaismas mikroskopu un stereomikroskopu dzīvnieku izpētē. 7. Prot izmantot neinvazīvas metodes cilvēka fizioloģisko pamatfunkciju izpētē. 8. Prot izmantot vienkāršas pielietojamības mērierīces dzīvnieku un cilvēka morfometrisko mērījumu veikšanā. 9. Spēj apkopot zinātnisku pētījumu vai novērojumu datus un sagatavo argumentētus rezultātu pārskatus. - 1. Kontroldarbs bezmugurkaulnieku zooloģijā. 2. Noslēguma pārbaudījums: Rakstisks eksāmens.
10. Prot novērtēt dzīvnieku morfofizioloģisko pielāgojumu nozīmi dzīvei noteiktos ekoloģiskajos apstākļos. 11. Integrē morfoloģiskās un funkcionālās zināšanas dzīvnieku sistemātiskās piederības noteikšanai. 12. Spēj novērtēt ekoloģiski, ekonomiski un medicīniski nozīmīgākās dzīvnieku grupu. - 1. Kontroldarbs bezmugurkaulnieku zooloģijā. 2. Noslēguma pārbaudījums: Rakstisks eksāmens.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Kontroldarbs bezmugurkaulnieku zooloģijā - 50%
Rakstisks eksāmens - 50%
 
Priekšzināšanas Priekšzināšanas nav nepieciešama.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 16.0 16.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]