LA0731 Vispārīgā bioloģija. Ievads botānikā

Kods LA0731
Nosaukums Vispārīgā bioloģija. Ievads botānikā
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Bioloģija
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Ieva Roze
Kredītpunkti 6.0
Daļas 1
Anotācija Kursā iepazīstinās ar vispārīgiem augu uzbūves un funkcionēšanas principiem, ar augu primāro un sekundāro uzbūvi audu un orgānu līmenī. Tiks apgūtas zināšanas un prasmes par to, kādu fizioloģisko procesu realizācijā ir iesaistītas dažādas augu audu sistēmas. Tiks sniegts priekšstats un priekšzināšanas par aļģu, sēņu, ķērpju, sūnaugu, paparžaugu un sēklaugu sistemātiku, filoģenēzi, uzbūvi, ekoloģiju u.c..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1.Augu uzbūves un funkciju vienotība. Botānikas kā zinātnes attīstības vēsture. Botānikas starpdisciplinārā loma. Augu loma Zemes evolūcijā. Augu evolūcijas galvenie etapi. Augu atbildes reakcija uz vides kairinājumiem kā unikāla uzbūves un funkciju vienotības izpausme. 2 4 2 4
2. Augu strukturālās organizācijas līmeņi. Šūna, audi un orgāni – augu trīs strukturālās organizācijas līmeņi. Priekšstatu veidošanās par augu šūnu. Augu šūnu forma un izmēri. Augu šūnu kopums. Simplasts un apoplasts. Augu šūnai raksturīgās struktūras. Augu histoloģija. Augu audu iedalījuma kritēriji. Augu pastāvīgie audi. Augu veidotājaudi jeb meristēmas, to nozīme augu augšanā. Augu organisms – koordinēts augu orgānu kopums. 6 10 2 14
3.Augu primārā un sekundārā augšana. Augu dzīves ilguma formas. Determinātā un nedeterminētā augšana. Primārās un sekundārās meristēmas, to loma augu primārajā un sekundārā augšana. Augu apikālā un radiālā augšana. Augu augšanas pāreja no primārās sekundārajā. Gadskārtu veidošanās sekundārās augšanas rezultātā. Gadskārtas kā informācijas avots. 4 6 2 8
4.Augu orgāni un to funkcijas. Fotosintēze, gāzu maiņa un transpirācija – lapas galvenās funkcijas. Lapu anatomiskā un morfoloģiskā uzbūve. Atvārsnītes un to funkcijas. Fotosintēze – unikāls zaļo augu nodrošināts enerģijas transformācijas process. Fotosintēzes tipi. Stumbra uzbūve un funkcijas. Dzinumu modeļuzbūve. Balsta un vielu transporta funkcijas stumbros. Transporta sistēmas augos. Koksnes un lūksnes vadaudu nozīme vielu tālajā transportā. Saknes evolucionārie tipi. Saknes primārā un sekundārā uzbūve. Ūdens un minerālvielu uzņemšana – saknes svarīgākā funkcija. 10 10 6 14
5.Augu kontroles mehānismi. Priekšstata veidošanās par augu kontroles mehānismiem. Fitohormoni - augšanas stimulatori un inhibitori, to savstarpējā līdzsvara nozīme augu attīstībā. Fitohormonu atklāšanas vēsture un funkcijas augos. Citi fitohormoni un to iespējamā loma augos. Augu kustības. Augšanas izraisītās kustības un turgora maiņas izraisītās kustības. Augu ziedēšanas fotoperiodiskā kontrole. 2 4 0 4
6.Augu augšana un attīstība. Augu veģetatīvā un ģeneratīvā augšana. Organoģenēze. Ziedu uzbūve un funkcijas. Apputeksnēšanās un apaugļošanās. Ziedu morfoloģija. Augļu veidošanās, augļu un sēklu izplatīšanās. Augļu morfoloģiskie tipi. Starppārbaudījums “Augu uzbūve un funkcijas” – 1 stunda 4 12 2 16
7.Ievads mikoloģijā. Hitrīdijsēnes (Chytridiomycota), zigosēnēm (Zygomycota), glomerosēnes (Glomeromycota), askusēnes (Ascomycota) un bazīdijsēnes (Basidiomycota). To sistemātika, anatomija, morfoloģija un vairošanās. Galvenās sēņu ekoloģiskās grupas. Indīgās un aizsargājamās sēnes, to pazīmes. Nozīmīgākie mūsdienu sēņu izpētes virzieni. 6 10 4 12
8.Ievads algoloģijā un lihenoloģijā. Aļģu sistemātika, uzbūve, morfoloģija un vairošanās. Aļģu ekoloģiskās grupas, to raksturojums. Ķērpju (lihenizēto sēņu) sistemātika, uzbūve, morfoloģija un vairošanās. Ķērpju morfoloģiskās grupas. Nozīmīgākie mūsdienu ķērpju izpētes virzieni. 6 10 2 14
9.Sūnu un paparžaugu sistemātika, filoģenēze un ekoloģija. Sūnu un paparžaugu filoģenēze un galvenās to apomorfijas jeb pazīmes. Sūnu un paparžaugu sistemātika un morfoloģija – galvenās morfoloģiskās pazīmes, kas ir kopīgas un atšķirīgas dažādām sistemātiskajām grupām. Anatomiskās un morfoloģiskās pazīmes – adaptācijas sūnu un paparžaugu augšanas apstākļiem. Izosporie un heterosporie embriofīti. Sūnu un paparžaugu vairošanās – veģetatīvās vairošanās un sporu izsēšanās mehānismi. 6 10 4 12
10.Sēklaugu sistemātika, filoģenēze un ekoloģija. Sēklaugu filoģenēze un galvenās to apomorfijas jeb pazīmes. Sēklaugu sistemātika un morfoloģija – galvenās morfoloģiskās pazīmes, kas ir kopīgas un atšķirīgas dažādām sistemātiskajām grupām. Anatomiskās un morfoloģiskās pazīmes kā sēklaugu adaptācijas augšanas apstākļiem. Sēklaugu vairošanās. Divkāršā apaugļošanās. Ziedaugu noteicēja izmantošanas principi. 10 16 4 20
11.Augu sugu un sabiedrību daudzveidība. Augu bioloģiskās daudzveidības līmeņi – ģenētiskā daudzveidība, sugu daudzveidība un ekosistēmu daudzveidība. Biotopi jeb dzīvotnes. Ainavu daudzveidība kā ekosistēmu kompleksu dažādība. Biotopu daudzveidība Latvijā. Meži, lauksaimniecības zemes, purvi, iekšzemes ūdeņi, jūra un piekraste. Invazīvās augu sugas. Apdraudētās un aizsargājamās augu sugas Latvijā. Augu bioloģiskās daudzveidības monitorings Latvijā. 8 12 4 18
Kopā: 64 104 32 136
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt ar vispārīgiem augu uzbūves un funkcionēšanas principiem, ar augu primāro un sekundāro uzbūvi audu un orgānu līmenī. Studiju kursa uzdevumi: 1. apgūt zināšanas un prasmes par to, kādu fizioloģisko procesu realizācijā ir iesaistītas dažādas augu audu sistēmas; 2. sniegt priekšstatu un priekšzināšanas par aļģu, sēņu, ķērpju, sūnaugu, paparžaugu un sēklaugu sistemātiku, filoģenēzi, uzbūvi, ekoloģiju u.c.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Pārzina vispārīgos augu uzbūves un funkcionēšanas principus. - Rakstisks starppārbaudījums, eksāmens.
Orientējas par aļģu, sēņu, ķērpju, sūnu un paparžaugu, un sēklaugu galveno sistemātisko grupu morfoloģiskām pazīmēm, funkcionēšanas īpatnībām un ekoloģiskām prasībām. - Rakstisks starppārbaudījums, eksāmens.
Izprot augu primāro un sekundāro uzbūvi audu un orgānu līmenī, kā arī kādu fizioloģisko procesu realizācijā ir iesaistītas dažādas augu audu sistēmas. - Rakstisks starppārbaudījums, eksāmens.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Rakstisks starppārbaudījums “Augu uzbūve un funkcijas” - 50%
Eksāmens - 50%
 
Priekšzināšanas Nav nepieciešamas.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 6.0 40.0 4.0 20.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]