LA0638 Mūsdienu latviešu literārā valoda: leksikoloģija un frazeoloģija

Kods LA0638
Nosaukums Mūsdienu latviešu literārā valoda: leksikoloģija un frazeoloģija
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Akadēmiskais
Tematiskā joma Valodas
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Anita Helviga
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Leksikoloģijas un frazeoloģijas pamatjēdzieni. Leksikogrāfija un terminogrāfija. Vārdnīcu veidi. Vārda pētīšanas aspekti. Homonīmija, sinonīmija, antonīmija. Vārdu krājuma diferencēšanas dažādība: teritoriālais, hronoloģiskais, etimoloģiskais, stilistiskais, ekspresīvais, semantiskais, sociālais u. c. Leksikas bagātināšanas iespējas..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Leksikoloģija un frazeoloģija kā valodniecības nozares. Nozares terminoloģija. Pētījumi latviešu leksikoloģijā un frazeoloģijā. Vispārīgs latviešu leksikoloģijas un tās attīstības raksturojums un stāvoklis mūsdienās. Pētījumu sadrumstalotība un holistiskas pētniecības nepieciešamība. Leksikogrāfijas teorētiskie un praktiskie aspekti: vārdnīcu veidi, hronoloģiskais un tematiskais aptvērums. 4 4 2 6
Vārds kā valodas pamatvienība. Vārda leksiskā nozīme. Nozīmes galvenais komponents un papildkomponenti. Mononīmiskums un polisēmiskums. Leksiski semantisko variantu savstarpējais sakars. Nozīmju klasifikācijas principi: pēc funkcionālās nozīmības (vārda pamatnozīme un atvasinātās nozīmes); pēc tēlainības (vārda tiešā un pārnestā nozīme). Polisēmiskā vārda nozīmes struktūras attēlojums skaidrojošajā vārdnīcā. Nozīmes nacionālā specifika un vēsturiskais mainīgums. Aktīvā un pasīvā leksika. 4 4 2 6
Homonīmija. Polisēmija un homonīmija, kritēriji to norobežošanai. Homonīmu rašanās veidi. Homonīmu iedalījums: vienas vārdšķiras homonīmi (pilnīgi un daļēji); dažādu vārdšķiru homonīmi. Homoformas, homofoni, homogrāfi. Vārda formālie varianti (fonētiskie un morfoloģiskie). 4 4 2 6
Vārdu krājuma stilistiskā diferenciācija. Ekspresīvā un neekspresīvā leksika. Stilistiskās norādes vārdnīcās. Ekspresīvās leksikas noteikšanas kritēriji. Ekspresīvās leksikas nacionālā specifika. Stilistiski ekspresīvā leksika: poētismi sarunvalodas vārdi, vienkāršrunas vārdi, vulgārismi. Emocionāli ekspresīvā leksika. Emocionālās un stilistiskās ekspresivitātes savstarpējais saistījums. Vārdi ar pozitīvu emocionālo nokrāsu un vārdi ar negatīvu emocionālo nokrāsu. Eifēmismi, to rašanās psiholoģiskais pamats. 4 4 2 6
Vārdu krājuma etimoloģiskā diferenciācija. Mantotā un aizgūtā leksika. Aizgūtu vārdu asimilācija: fonētiskā, morfoloģiskā, semantiskā. Nacionālo aizguvumu rašanās cēloņi. Aizguvumi no somugru, slāvu, ģermāņu un baltu valodām. Internacionālie aizguvumi, Eiropas areāla internacionālismu galvenie avoti. Barbarismu (arī žargona, slenga) izpratne, cilme, lietošana, aktualizācija mūsdienās. Kalki, to izpratne, veidi (morfoloģiskie, semantiskie) un noteikšana. Barbarismi un kalku vērtējums no valodas kultūras aspekta. 2 6 2 6
Vārdu krājuma profesionālā diferenciācija. Speciālās leksikas jēdziens. Termini un profesionālismi. Profesiolekts. Jēdziena un termina attieksmes. Terminoloģijas rašanās un attīstība. Terminu un profesionālismu robežas. Terminu vārdnīcas. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. 2 6 2 6
Vārdu krājuma sociālā diferenciācija Sociolekta un idiolekta jēdziens. Žargonismi, to rašanās cēloņi. Slengismi. Argotismi. Slenga vārdnīcas. 2 4 0 6
Vārdu krājuma teritoriālā diferenciācija. Dialektālās un nedialektālās leksikas šķīrums. Leksiskie dialektismi jeb apvidvārdi. Apvidvārdu un literārās valodas vārdu ekvivalentās attieksmes. Apvidvārdu tematiskās grupas. Apvidvārdu stilistiskās funkcijas un izmantojums biogrāfiskajā daiļliteratūrā. Apvidvārdu vākšana un pētīšana. Izlokšņu vārdnīcas. Latviešu valodas dialektu atlants: Leksika (2. sēj.). 2 4 0 6
Vārdu krājuma vēsturiskais mainīgums. Vecvārdi, to dalījums: historismi, arhaismi, senvārdi. Vecvārdu stilistiskās funkcijas un izmantojums daiļliteratūrā. Jaunvārdi jeb neoloģismi. Galvenās jaunvārdu darināšanas tendences mūsdienās. Salikteņu aktualitāte. Okazionālismi un potenciālismi. To rašanās iemesli un stilistiskās funkcijas. 2 6 2 6
Vārdu krājuma semantiskās mikrosistēmas. Sinonīmija un sinonīmika. Leksiskā sinonīmija. Sinonīmu identificēšanas metodes. Sinonīmu rindas dominante, tās noteikšana. Galvenie sinonīmu tipi. Sinonīmu vārdnīcas. Antonīmija. Tradicionālā antonīmu izpratne. Antonīmu noteikšanas kritērijs – tipiskais konteksts. Sinonīmijas un antonīmijas potences daiļliteratūrā. 2 6 2 6
Frazeoloģija. Frazeoloģismu galvenās pazīmes. Frazeoloģismu avoti. Pašcilmes un aizgūtā frazeoloģija. Netulkotie frazeoloģismi. Frazeoloģismi ar pilnīgu vai daļēju nozīmes pārnesumu – idiomas un frazēmas. Frazeoloģiskie savienojumi. Frazeoloģismu norobežošana no nefrazeoloģiskiem vārdu savienojumiem. Frazeoloģismu lietojums sarunvalodā un daiļliteratūrā. Frazeoloģismu tulkošanas problemātika. Frazeoloģismu vārdnīcas. 4 4 0 8
Kopā: 32 52 16 68
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis: Attīstīt izpratni par leksikoloģiju un frazeoloģiju kā valodniecības apakšnozarēm, kas pēta vārdu leksiskās nozīmes un leksiski nedalāmu, stabilu, ar valodas tradīciju nostiprinātu vārdu savienojumu nozīmes, kuras parasti saistītas ar nozīmes pārnesumu. Studiju kursa uzdevumi: Uzkrāt zināšanas par leksikoloģiju un frazeoloģiju, attīstot lingvodidaktisko domāšanu. Izkopt prasmi strādāt ar dažādu leksikas materiālu, izvēloties katrai situācijai un uzdevumam piemērotākās leksikas grupas (funkcionāli, stilistiski u. tml.). Pilnveidot lingvistisko kompetenci, izmantojot valodnieciskos pētījumus, vārdnīcas, datubāzes un dažādas lietotnes.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		ZINĀŠANAS: * Izprot un spēj skaidrot kursa pamatjēdzienus: leksikoloģija, leksika, leksikons, leksikogrāfija, polisēmija, leksiski semantiskais variants (LSV), homonīmija, sinonīmija, antonīmija; frazeoloģija, frazeoloģisms, idioma, frazēma u. c. * Izprot valodas leksiskās sistēmas struktūru un nošķir tās līmeņus, diferencējot vārdu krājumu pēc dažādiem principiem. - Lekciju apmeklējums un līdzdalība praktiskajās nodarbībās. Sekmīgi nokārtoti pārbaudes darbi (vismaz 4 balles). Eksāmens.
PRASMES: * Prot bagātināt savu vārdu krājumu, izprotot profesionāli nosacīto šī procesa nepieciešamību. * Prot reflektēt par latviešu valodā notiekošajiem procesiem leksikas līmenī. * Prot veidot lietpratīgu attieksmi pret leksiskajām pārmaiņām latviešu valodā, tostarp aizguvumu pārņemšanu. - Lekciju apmeklējums un līdzdalība praktiskajās nodarbībās. Sekmīgi nokārtoti pārbaudes darbi (vismaz 4 balles). Eksāmens.
KOMPETENCE: * Spēj stabili orientēties valodas leksiskajā sistēmā, izprotot tās vietu valodnieciskā skatījumā (latviešu valodas sistēmā) un lingvodidaktiskā skatījumā (mācību saturā). * Spēj izvēlēties un lietot vārdnīcas, tostarp digitālās, atbilstoši konkrētajam mērķim gan pašizglītībā, gan skolas mācību procesā; iesaka tās lietot skolēniem. * Izprot aktualitātes vārddarināšanā, par ieteikumiem, ko sniedz Terminoloģijas komisija, par jaunāko zinātnisko literatūru šajā jomā. * Spēj izvērtēt jaunvārdu atbilstību latviešu valodas vārddarināšanas tradīcijām un to iederīgumu latviešu valodas sistēmā. - Lekciju apmeklējums un līdzdalība praktiskajās nodarbībās. Sekmīgi nokārtoti pārbaudes darbi (vismaz 4 balles). Eksāmens.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Lekciju apmeklējums un līdzdalība praktiskajās nodarbībās - 20%
Sekmīgi nokārtoti pārbaudes darbi (vismaz 4 balles) - 60%
Eksāmens - 20%
 
Priekšzināšanas Mūsdienu latviešu literārā valoda: propedeitika, fonētika I
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 16.0 16.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]