|
Studiju kursa saturs
|
| Saturs |
Pilna un nepilna laika klātienes studijas |
Nepilna laika neklātienes studijas |
| Kontaktstundas |
Patstāvīgais darbs |
Kontaktstundas |
Patstāvīgais darbs |
| I DAĻA |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1. temats un lekcija. Apgaismības idejas. Apgaismības literatūras iezīmes. Apgaismības laikmeta literatūras pārstāvji Anglijā (Defo, Svifts), Francijā (Monteskjē, Voltērs, D. Didro), Vācijā (Šillers).
Praktiskais darbs. Studenti raksturo Apgaismības laikmeta filozofisko ideju reprezentāciju Voltēra un Svifta tekstos, diskutē par apgaismības reālisma darbu daudzveidīgumu. |
2 |
6 |
2 |
6 |
| 2. temats un lekcija. Sentimentālisma literatūras raksturojums. Dominējošie žanri. S. Ričardsonsa „Klarisa”, Ž. Ž. Ruso „Jaunā Eloīza”, L. Sterna „Sentimentālais ceļojums uz Franciju un Itāliju”, J. V. Gētes „Jaunā Vertera ciešanas”.
Praktiskais darbs. Studenti analizē sentimentālisma literatūras izpausmes J. V. Gētes darbā „Jaunā Vertera ciešanas”. |
4 |
6 |
2 |
6 |
| 3. temats un lekcija. Pirmsromantisms. „Vētras un dziņu” kustības ideju izpausmes vācu literatūrā. |
4 |
6 |
2 |
6 |
| 4. temats un lekcija. J. V. Gētes filozofiskā traģēdija „Fausts”, tās recepcija latviešu kultūrā (Raiņa tulkojuma nozīme latviešu kultūrā, V. Bisenieka tulkojums).
Praktiskais darbs. Studenti veido prezentāciju par Gētes „Fausta” recepciju citos mākslas veidos un nacionālajās literatūrās. |
4 |
6 |
2 |
6 |
| 5. temats un lekcija. Agrā romantisma pasaules skatījums. Novālisa filozofiskie un estētiskie uzskati. Novālisa estētiskā utopija „Henrihs fon Ofterdingens”.
Praktiskais darbs. Studenti analizē agrīnā romantisma izpausmes Novālisa romāna „Henrihs fon Ofterdingens” un dzejprozas “Himnas naktij” fragmentos. |
4 |
6 |
2 |
6 |
| 6. temats un lekcija. Nacionālais romantisms. Vēstures koncepcija un pievēršanās tautas garīgajam mantojumam – mitoloģijas un folkloras aktualizācija. Literārās pasakas žanra uzplaukums. A. Mickeviča liroepika. V. Skota vēsturiskie romāni.
Praktiskais darbs. Studenti diskutē par pasakas žanra daudzveidību 19.gadsimta Eiropas kultūrainā, analizē A. Mickeviča poēmu “Pans Tadeušs” un V. Skota romāna “Aivenho” fragmentus romantisma vēsturiskuma koncepta kontekstā. |
2 |
6 |
2 |
6 |
| 7. temats un lekcija. Vēlā romantisma literatūras izpausmes (pasaules sāpes, pretrunīgums, dubultniecība, likteņa kategorija, laika diāde). Dž. G. N. Bairona, H. Heines lirika. E. T. A. Hofmaņa, V. Igo, Ž. Sandas prozas poētika, to recepcija latviešu kultūrā.
Praktiskais darbs. Studenti raksta eseju par romantisma dzejas izpausmēm; piedalās diskusijā par romantisma ironijas izpausmēm E. T. A. Hofmaņa romānā “Runča Mura dzīves uzskati”; gatavo prezentāciju par V. Igo romānu recepciju citos mākslas veidos. |
4 |
4 |
0 |
6 |
| 8. temats un lekcija. Reālisms – tehnokrātiskās Eiropas civilizācijas kultūras izpausme. Č. Darvina evolūcijas teorijas nozīme. Romāns un apraksts kā nozīmīgākie žanri. O. Balzaka romānu cikls „Cilvēciskā komēdija”. G. Flobēra „Bovarī kundze”.
Praktiskais darbs. Studenti analizē reālisma izpausmes Prospēra Merimē novelēs “Mateo Falkone” un “Karmena” un veido prezentāciju par šo darbu recepciju citos mākslas veidos, piedalās diskusijā par materiālās pasaules dominanti O. Balzaka romānā “Gorio tēvs”. |
4 |
4 |
2 |
6 |
| 9. temats un lekcija. Bīdermeijers kā reālismam alternatīvs kultūras tips (19. gs. 20.–90. gadi). Sociālētiskā bīdermeijera nozīmīgākā parādība – Č. Dikensa daiļrade.
Praktiskais darbs. Studenti analizē Č.Dikens romānu “Olivers Tvists” un diskutē par tā sasaisti ar sociālētiskā bīdermeijera izpausmēm. |
2 |
4 |
2 |
6 |
| 10. temats un lekcija. Romantisma un reālisma izpausmes amerikāņu un krievu literatūrā.
Praktiskais darbs. Studenti gatavo referātu par romantisma/reālisma izpausmēm vienā no19. gs. amerikāņu vai krievu literatūras rakstnieku darbiem (E. A. Po, E. Dikinsone, H. Melvils, V. Vitmens, H. D. Toro, A. Puškins, M. Ļermontovs, N. Gogolis). |
2 |
4 |
0 |
14 |
| II DAĻA |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1. temats un lekcija. Neoromantisma un simbolisma attīstība (19.gs. otrajā pusē) kā romantisma modifikācija. Naturālisma attīstība kā reālisma modifikācija.
Neoromantisma literatūra (piedzīvojumu, vēsturiskā piedzīvojumu un zinātniski fantastiskā literatūra) kā romantisma turpinājums. Neoromantisma izpausmes dažādu valstu literatūrā. F.Nīčes uzskatu ietekme uz neormantisma attīstību.
S. Lāgerlēvas noveļu romāns “Gesta Berlings”, H. Heses agrīnā daiļrade neoromantisma kontekstā. Nonsensa literatūras parādīšanās (L. Kerols).
R. M.Rilkes agrīnā daiļrade kā neoromantisma un jūgendstila izpausme.
Praktiskais darbs. Studenti analizē R.M. Rilkes “Zem rata” neoromantisma kontekstā. |
6 |
8 |
2 |
10 |
| 2. temats un lekcija. Naturālisms kā reālisma turpinājums, naturālisma teorija un prakse. I. Tēna un E. Zolā estētiskie uzskati. E. Zolā “Terēza Rakēna”.
Praktiskais darbs. Studenti analizē vides, rases un momenta nozīmi E. Zolā romāna varoņu attīstībā, pierāda romāna atbilstību naturālisma teorijai un eksperimentālā romāna idejai. |
4 |
8 |
2 |
10 |
| 3. temats un lekcija. Dekadence, simbolisms un impresionisms kā romantisma turpinājums un agrīnā modernisma izpausme. Modernisma formēšanās sākums opozīcijā reālisma paradigmai.
Š. Bodlēra „Ļaunuma puķes”. Simbolisma estētika un poētika franču dzejā: P. Verlēns un A. Rembo. „Sudraba laikmeta” krievu simbolistu dzejas poētika. Saiknes ar latviešu literatūru.
Praktiskais darbs. Studenti raksta eseju par Š. Bodlēra, P. Verlēna vai A. Rembo dzejoļu kopu, kas reprezentē simbolisma virzienu. |
6 |
8 |
2 |
10 |
| 4. temats un lekcija. O. Vailda daiļrades nozīme simbolisma un estētisma kontekstā.
Praktiskais darbs. Studenti analizē O. Vailda romānu “Doriana Greja ģīmetne”, pierādot hedonisma, estētisma un simbolisma izpausmes. |
4 |
8 |
2 |
10 |
| 5. temats un lekcija. Impresionisma izpausmes literatūrā. A. Bergsona teorētisko uzskatu izpausmes prozā. M.Prusta romānu cikls “Zudušo laiku meklējot”.
Praktiskais darbs. Studenti rakstiski analizē M. Prusta “Zudušo laiku meklējot” (fragmentus), pierādot impresionisma un A. Bergsona ideju ietekmi. |
4 |
8 |
2 |
10 |
| 6. temats un lekcija. Agrīnā modernisma izpausmes Ziemeļvalstu literatūrā un dramaturģijā. K.Hamsuna proza. H. Ibsena dramaturģija. Saiknes ar latviešu literatūru.
Praktiskais darbs. Studenti analizē K.Hamsuna romānus “Bads” un “Viktorija”, H. Ibsena lugas “Pērs Gints”, “Brands’, “Leļļu nams” (pēc izvēles), pierādot agrīnā modernisma izpausmes un laikmeta domāšanas veida maiņu. |
4 |
6 |
2 |
10 |
| 7. temats un lekcija. Amerikāņu literatūras pamattendences. Amerikāņu sapņa izpausmes literatūrā.
Praktiskais darbs. Studenti analizē Dž. Londona romānu “Mārtins Īdens” amerikāņu sapņa, Nīčes ideju, marksisma ideju kontekstā. |
4 |
6 |
4 |
8 |
|
Kopā:
|
64 |
104 |
32 |
136 |
|
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs
|
Mērķis: veidot zināšanas un izpratni par būtiskākajām Eiropas kultūras un literatūras attīstības tendencēm no Apgaismības laikmeta līdz agrīnajam modernismam, par nozīmīgākajiem rakstniekiem un tekstiem; spēt izmantot iegūtās zināšanas un prasmes literatūras programmas īstenošanā saskaņā ar vispārējās vidējās izglītības standartu.
Uzdevumi:
- izzināt literatūras virzienu specifiku, to saikni ar Eiropas vēsturi, vērtībattiecību un ideālu maiņu sabiedrībā;
- pētīt tradīciju un mākslinieka inovāciju mijiedarbību laikmeta dominējošo tendenču kontekstā;
- pilnveidot instrumentālās, interpersonālās un sistēmiskās kompetences, patstāvīgi lietojot zināšanas praksē, diskutējot grupā, izvērtējot, salīdzinot un radoši izmantojot apgūtās analītiskās teksta interpretēšanas prasmes, veicot patstāvīgu pētniecisku darbību.
|
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana
|
ZINĀŠANAS:
1. Pārzina un izprot literatūras attīstības loģiku un likumsakarības.
2. Zina literatūras veida, žanra u. c. pamatpazīmes, korekti lieto literatūrteorētisko terminoloģiju.
3. Raksturo pasaules literārā mantojuma aktualizāciju mūsdienu kultūrtelpā - Praktiskie darbi (prezentācijas, semināri, diskusijas) – novērtētas zināšanas konkrētu tematu apguvē.
Eksāmens: teorētiskās zināšanas.
PRASMES
4. Prot analizēt literāros tekstus izprotot, ka tie radušies konkrēta laikmeta un kultūras mijiedarbībā.
5. Prot izvērtēt literāro darbu recepciju dažādos mākslas veidos un nacionālajās kultūrās.
6. Prezentē patstāvīgi veikta pētnieciskā darba rezultātus, izmantojot modernās tehnoloģijas. - Praktiskie darbi (prezentācijas, semināri, diskusijas) – novērtētas prasmes konkrētu tematu apguvē.
Eksāmens: teorētiskās zināšanas.
KOMPETENCE
7. Spēj iekļauties diskusijās un grupu darbā, analizējot piedāvātos tekstus un zinātnisko literatūru.
8. Patstāvīgi padziļina savu profesionālo kompetenci, apgūstot aktuālās tendences literatūrzinātnē un kulturoloģijā (patstāvīgo darbu izpilde).
9. Kombinējot zināšanas un apgūtās teksta analīzes prasmes, kritiski izvērtē dažādos zinātniskajos avotos piedāvāto daiļdarbu interpretāciju. - Praktiskie darbi (prezentācijas, semināri, diskusijas) – novērtēta kompetence konkrētu tematu
Eksāmens: teorētiskās zināšanas.
|