LA0601 Ievads literatūrzinātnē

Kods LA0601
Nosaukums Ievads literatūrzinātnē
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Pedagoģija
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Zanda Gūtmane
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Kursā sniegts priekšstats par literāro procesu, literatūras veidiem un virzieniem, literārā darba uzbūvi, tēliem, kompozīciju u.c. Aplūkoti tropi, izteiksmes līdzekļi, valodas fonētiskā organizācija, kā arī ritms, pantmēri, panta formas, atskaņas u.c. Analizēti liriski, episki un dramaturģiski darbi. Literāri darbi analizēti, izmantojot dažādas literatūrpētniecības metodes – biogrāfisko, socioloģisko, jauno kritiku, salīdzināmo, strukturālismu, poststrukturālismu, psihoanalīzi, eksistenciālismu u.c..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Literatūrzinātnes izpētes objekts. Literatūrzinātnes apakšnozares: literatūras vēsture; literatūras kritika (akadēmiskā, publicistiskā, mākslinieciskā); literatūras teorija. Literāra darba saturs, forma, ideja, tēma, problēma, motīvs, tendence. Nosacītība literatūrā. Mākslinieciskā nosacītība plašākā un šaurākā nozīmē. Divi mākslinieciskā vispārinājuma tipi. Nosacītības avoti. Nosacīto māksliniecisko formu klasifikācija. Nosacīto un dzīves līdzību formu savstarpējo attieksmju pamattipi. Fantastiskais dzīvē un literatūrā. Mākslinieciskās fantastikas veidi. 4 0 2 0
Literārs tēls. Literāra tēla apjoms, veidi. Tēlu grupējums pēc to vietas un lomas daiļdarbā. Galvenais varonis, centrālie tēli, blakustēli, epizodiskie tēli. Pozitīvie un negatīvie tēli. Cilvēka tēls, ar to saistītie jēdzieni – persona, raksturs, varonis, tips. Tēla individualizācija un tipizācija. Prototips, divi tipizācijas veidi. Autobiogrāfiskums. Nosacīti tēli. Liriskais varonis, lirikas varonis, liriskais subjekts, liriskais “es”. Tēla atklāšanās attieksmēs, tēla mākslinieciskā veidojuma paņēmieni. Literāra darba kompozīcija. Sižets. Sižets.Fabula, situācija, konflikts. Ārējo notikumu un psiholoģizēts sižets. Labi veidota sižeta pazīmes. Sižeta elementi. Peripetija, redardācija. Hronikāli un koncentriski sižeti. Sižetisku darbu sekundārie komponenti (dabas un vides tēlojumi, sadzīves ainu, masu skatu tēlojumi, liriskas, publicistiskas atvirzes, iestarpinātas epizodes). Īpaši kompozīcijas paņēmieni – gredzena jeb ietvara, pretsstatu jeb kontrasta, stāsts stāstā, atkārtojuma 6 10 4 12
Laiks un telpa literatūrā. Laiktelpa jeb hronotops. Telpas un laika modelējums. Vēstījums. Bezsižetisku darbu (lirisku) kompozīcija. Vēstījuma veidi – reālistiskais, romantiskais, impresionistiskais, ekspresionistiskais, apziņas plūsma, iekšējais monologs. Vēstījuma formas. Vēstījums trešajā (“viņš”), pirmajā (“es”), otrajā (“tu”) personā. Skata (redzes) punkts un tā maiņa literārā darbā. Vēstītājs, stāstītājs, autora tēls. Vēstījuma sastāvdaļas un galvenie elementi – tēlojums, pārstāsts, atkāpes, dialogi. 4 8 2 10
Daiļdarba valoda. Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Fonētiskie līdzekļi. Stila figūras (retoriskās figūras, atkārtojuma figūras, inversija). Tropi literārā tekstā. Reminiscence. Alūzija. Zemteksts. Ritms, pantmērs. Vārsmojuma sistēmas. Metriskā jeb antīkā vārsmojuma sistēma. Sillabiskā vārsmojuma sistēma. Toniskā vārsmojuma sistēma. Sillabotoniskā vārsmojuma sistēma. Pantmērs. Metrs. Trohajs, jambs, daktils, anapests, amfibrahijs. Daļenieks, taktometrs. Panta formas. Stingrās stofiskās formas. 6 10 2 12
Literārā virziena jēdziens. Svarīgākie literārie virzieni Eiropā. Baroka, klasicisma un sentimentālisma raksturojums. Romantisma, reālisma, naturālisma, modernisma, postmodernisma kā kultūras tipa un literatūras virziena iezīmes. 4 8 2 10
Literatūras veidi: proza jeb epika. Žanru sistēma (romāns, garais stāsts, īsais stāsts, novele, eseja, tēlojums u. c.) Dramaturģijas īpatnības, žanri (komēdija, traģēdija, traģikomēdija, drāma u. c.) Dzeja jeb lirika.. Dzejprozas jēdziens. Asociatīva stila dzeja. 4 8 2 12
Literatūrpētnieciskās pieejas daiļdarba analīzē (kultūrvēsturiskā pieeja; formālisms; psihoanalītiskā pieeja) Strukturālisms; semiotika; poststrukturālisms; postkoloniālisms; ekokritika u. c. 4 8 2 12
Kopā: 32 52 16 68
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis: Pilnveidot studentu kompetenci literatūrzinātnes jomā, kā arī izmantot literatūrzinātnes terminus studiju procesā. Veidot uz zināšanām bāzētu izpratni par literatūras kā mākslas veida specifiku un daiļdarba mākslinieciskajām īpatnībām.- sniegt zināšanas un veidot izpratni par svarīgākajiem literatūrzinātnes jēdzieniem un kategorijām; literārā darba saturu un formu, kontekstiem un nozīmes veidošanos; Studiju kursa uzdevums: - nostiprināt prasmi analizēt un vērtēt literāro darbu struktūru un kontekstus, intertekstualitāti un izmantot to nozīmes interpretācijā; - pilnveidot studējošo instrumentālās, interpersonālās un sistēmiskās kompetences, patstāvīgi lietojot zināšanas praksē, diskutējot grupā, izvērtējot, salīdzinot un radoši izmantojot apgūtās analītiskās teksta interpretēšanas prasmes, veicot pētniecisku darbību.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		ZINĀŠANAS: 1. Pārzina literatūrzinātnes terminoloģiju. 2. Demonstrē izpratni par literatūru kā mākslas veidu; orientējas daiļliteratūras valodas, konvenciju, stilu un žanru daudzveidībā. 3. Raksturo konkrēta literārā darba iezīmes literatūras veida, žanra, virziena u. c. aspektos. - Kontroldarbs. Prezentācija. Eksāmens.
PRASMES: 4. Analizē literāros tekstus satura un formas vienībā, izmantojot dažādas literatūrpētnieciskās pieejas. 5. Prot izmantot teorētisko literatūru, atlasot, sistematizējot un izvērtējot svarīgāko informāciju. 6. Prezentē patstāvīgi veikta pētnieciskā darba rezultātus, izmantojot modernās tehnoloģijas. - Kontroldarbs. Prezentācija. Eksāmens.
KOMPETENCES: 7. Sekmīgi iekļaujas diskusijās un grupu darbā, analizējot piedāvātos tekstus un zinātnisko literatūru. 8. Patstāvīgi padziļina savu profesionālo kompetenci, apzinot aktuālās tendences literatūrzinātnē un kulturoloģijā (patstāvīgo darbu izpilde). 9. Kombinējot zināšanas un apgūtās teksta analīzes prasmes, kritiski izvērtē dažādos zinātniskajos avotos piedāvāto daiļdarbu interpretāciju. - Kontroldarbs. Prezentācija. Eksāmens.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Kontroldarbs - 20%
Prezentācija - 20%
Eksāmens - 60%
 
Priekšzināšanas Nav nepieciešamas.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 18.0 14.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]