| Kods | LA0420 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Nosaukums | Izglītības vēsture un filozofija 21. gadsimta perspektīvā | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Statuss | Obligātais/Ierobežotās izvēles | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Līmenis un tips | Augstākā līmeņa, Akadēmiskais | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tematiskā joma | Pedagoģija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Struktūrvienība | Liepājas akadēmija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Mācībspēks | Pāvels Jurs, Lāsma Latsone | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kredītpunkti | 6.0 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Daļas | 1 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Anotācija |
Studiju kurss sniedz ieskatu izglītības filozofijas attīstības vēsturē un nozīmi mūsdienu pedagoģisko problēmu risināšanā, veicinot studējošo kritisko domāšanu un pētnieciskās prasmes izglītības filozofijas jomā.. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju kursa saturs |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mērķis un uzdevumi, izteikti kompetencēs un prasmēs |
Studiju kursa mērķis - sniegt studentiem iespēju iepazīties ar būtiskākajiem jautājumiem un pamatnostādnēm pilsoniskajā izglītībā, analizējot mūsdienu pilsoniskās izglītības attīstības virzienus un problēmas, kā arī reflektējot par to konsekvencēm pedagoģiskajā praksē. Studiju kursa uzdevumi: 1. veidot spēju sociālekonomiskās un kultūras vēstures kontekstā analizēt pedagoģijas problēmas to vēsturiskajā attīstībā, kā arī pagātnes domātāju (teologu, filozofu, pedagogu) paustās pedagoģiskās vērtības; 2. veidot pētnieciskās prasmes aktuālu mūsdienu izglītības problēmu priekšvēstures analīzē; 3. uz vēsturisko piemēru bāzes, veidot prasmi analizēt izglītības inovācijas un pamatot savu viedokli diskusijā par tām. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšana |
Zināšanas:
1. Zina izglītības fenomenu attīstību Eiropas kultūras vēstures kontekstā.
2. Zina un orientējas svarīgākajās izglītības reformās un inovācijās Eiropā.
3. Pārzina izglītības vēstures avotu bāzi. - Individuālie semināri un patstāvīgie darbi (katrā tematiskā blokā):
1) Sadalīties grupās, lai apgūtu docētāju sagatavotos materiālus par izglītības reformētājiem (Djūijs, Montesori, Šteiners u.c.).
2) Izmantojot portālu "Periodika.lv", sagatavot mutisku pārskatu par trīs publikācijām, kas attiecas uz pētījuma problēmu (izmantot periodiku līdz 21.gs.).
3) 2 intervijas par bērnības koncepciju ar respondentu, kas dzimis līdz 1945 gadam, un respondentu, kas dzimis pēc 1985.gada.
4) Vizuālo avotu (fotogrāfijas) apzināšana: sagatavot 3 klases fotogrāfijas no dažādiem laika periodiem.
5) Skolotāja tēla pētniecība dažādos avotos. Prasmes: 4. Prot mutiski un rakstiski akadēmiskā latviešu valodā formulēt un aizstāvēt savu viedokli par pretrunīgi vērtētiem izglītības fenomeniem (piem., izglītības reformām). Prot atpazīt un formulēt mūsdienu pedagoģijas problēmu vēsturisko izcelsmi. 5. Prot izvērtēt un salīdzināt dažādus (arī pretrunīgus) vēstures avotus un interpretēt to saturu. 6. Prot patstāvīgi organizēt savu pētniecisko darbību izglītības vēsturē. 7. Prot vadīt (plānot un pašvērtēt) aprakstošu pētījumu izglītības vēsturē, izmantojot integrētas zināšanas un izpratni par dažādām pedagoģiskajām norisēm. - Individuālie semināri un patstāvīgie darbi (katrā tematiskā blokā): 1) Sadalīties grupās, lai apgūtu docētāju sagatavotos materiālus par izglītības reformētājiem (Djūijs, Montesori, Šteiners u.c.). 2) Izmantojot portālu "Periodika.lv", sagatavot mutisku pārskatu par trīs publikācijām, kas attiecas uz pētījuma problēmu (izmantot periodiku līdz 21.gs.). 3) 2 intervijas par bērnības koncepciju ar respondentu, kas dzimis līdz 1945 gadam, un respondentu, kas dzimis pēc 1985.gada. 4) Vizuālo avotu (fotogrāfijas) apzināšana: sagatavot 3 klases fotogrāfijas no dažādiem laika periodiem. 5) Skolotāja tēla pētniecība dažādos avotos. Kompetence: 8. Studiju pašvadība. Sadarbība un līdzdalība. Radošums. Kritiskā domāšana, pašrefleksija. - Individuālie semināri un patstāvīgie darbi (katrā tematiskā blokā): 1) Sadalīties grupās, lai apgūtu docētāju sagatavotos materiālus par izglītības reformētājiem (Djūijs, Montesori, Šteiners u.c.). 2) Izmantojot portālu "Periodika.lv", sagatavot mutisku pārskatu par trīs publikācijām, kas attiecas uz pētījuma problēmu (izmantot periodiku līdz 21.gs.). 3) 2 intervijas par bērnības koncepciju ar respondentu, kas dzimis līdz 1945 gadam, un respondentu, kas dzimis pēc 1985.gada. 4) Vizuālo avotu (fotogrāfijas) apzināšana: sagatavot 3 klases fotogrāfijas no dažādiem laika periodiem. 5) Skolotāja tēla pētniecība dažādos avotos. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji |
1. Starppārbaudījums - darbs semināros (vēsture un filozofija).
Vērtēts tiek darbs semināros. Paredzēti 12 semināri. Katrā seminārā par semināra tēmas apguvi un praktiskā uzdevuma veikšanu tiek iegūts vērtējums no 0 līdz 2 punktiem. - 25%
2. Starppārbaudījums - aktuālas izglītības problēmas pētījuma plāns maģistra darbā izvirzītās problēmas risināšanā filozofijas dimensijā. - 25% Noslēguma pārbaudījums - eseja par aktuālas izglītības problēmas priekšvēsturi sava maģistra darba kontekstā. - 50% |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Priekšzināšanas | Vēsturisko procesu hronoloģijas (periodizācijas pamati). | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju kursa plānojums |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||