LA0237 Drāmas teorija un analīze

Kods LA0237
Nosaukums Drāmas teorija un analīze
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Augstākā līmeņa, Akadēmiskais
Tematiskā joma Valodas
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Benedikts Kalnačs
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Kursā aplūkotas nozīmīgākās teorētiskās pieejas, kas aplūko dramaturģijas tekstu veidojumu un to izpratnē, kā arī gūto zināšanu pielietojums analīzes procesā. Kursa pamatu veido lekcijas par drāmas teorijas jautājumiem, kā arī patstāvīgas teorētisko tekstu un lugu studijas, semināru diskusijas un zināšanu prezentācija..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1. Ievadnostādnes. Kursa struktūra. Luga un tās skatuviskā interpretācija: vēsturisko teātra formu iespaids un izrādes un skatītāja attiecību universālā problemātika. 2 2 0 0
2. Drāmas teorijas un analīzes objekts un konceptuālais saturs: galvenās tendences, teorētiķi un pamatteksti. Drāma literatūras veidu kopainā. Dramatisms un konflikts. 2 6 0 0
3. Lugas aspekti: sižets, raksturs, dialogs. Fabula un sižets. Sižeta elementi. Sižeta veidi. Slēgtā un atvērtā lugas struktūra. Raksturs un tips. Individuālais raksturs. Tēlu sistēma un tēlu izkārtojums. Rakstura atklāsmes specifika drāmā. Lugas dialogs, tā funkcijas. Viljams Šekspīrs. "Ričards III". Lugas pirmā cēliena otrās ainas analīze. 2 6 0 0
4. Lugas žanru sistēma: traģēdija, komēdija, traģikomēdija, drāma, melodrāma un farss. 2 6 0 0
5. Teksta analīze: Rūdolfs Blaumanis. “Pazudušais dēls”. 1. cēliens. Ekspozīcija: darbības apstākļi un nosacītība. Ilzes un Ažas tēli, to interpretācijas iespējas. Saikne ar drāmas tradīciju: grieķu traģēdijas; Viljama Šekspīra dramaturģija. Lugas “Pazudušais dēls” un noveles “Pērkoņa negaiss” sākotnējā uzstādījuma salīdzinājums. Vides tēlojums, tās nozīme tēlu atklāsmē. Sarežģījums, tā saistība ar notikumu priekšvēsturi un drāmas sākumpunktu. Nozīmīgāko raksturu ievadīšana darbībā. Krustiņa tēls. Darbības kāpinājums cēliena gaitā, notikumu saasinājums un (šķietamais) atrisinājums. 2 4 0 0
6. Teksta analīze: Rūdolfs Blaumanis. “Pazudušais dēls”. 2. cēliens. Situācijas salīdzinājums ar 1. cēliena sākumu (laiks, telpa, personu izturēšanās). Cēlienā izmantoto literāro motīvu kultūrvēsturiskā un dramaturģiskā nozīme. Krustiņa un Roplaiņa attiecību tālākais veidojums, risinājuma perspektīvas. Iņķa un Matildes tēli. Situācijas saasinājums un (šķietamais) atrisinājums. 2 4 0 0
7. Teksta analīze: Rūdolfs Blaumanis. “Pazudušais dēls”. 3. cēliens. Cēliena ekspozīcijas konceptuālā nozīme. Roplaiņa rīcības motivācija cēliena gaitā, dialogs ar dēlu. Krustiņa situācija un risinājuma meklējumi. Roplainietes un Krustiņa attiecību priekšvēsture un to kulminācija finālā. 2 4 0 0
8. Teksta analīze: Rūdolfs Blaumanis. “Pazudušais dēls”. 4. un 5. cēliens. Matildes un Andža sarunas nozīme cēliena ekspozīcijā un kultūrvēstures aspektā. Krustiņa un Matildes tēli. Pūlīšu Paula loma notikumu risinājumā. Kroga vides un ar to saistīto notikumu iespējamā interpretācija. Risinājuma meklējumi Krustiņa rīcībā. 5. cēliena ekspozīcija, tās nozīme. Populārās un elitārās literatūras elementu izmantojums lugā. Atrisinājuma sagatavošana. Lugas fināla interpretācija; emocijas un vērojums. 2 6 0 0
9. Teksta analīze: Rūdolfs Blaumanis. “Ugunī”. 1. cēliens. Lugas ekspozīcija; tās veidojuma principu salīdzinājums ar lugu “Pazudušais dēls” un noveli “Purva bridējs”. Vides īpatnības. Sarežģījums. Tēloto raksturu atklāsmes specifika. Horsta madāmas un Aldera tēlu nozīme. Kristīnes un mātes dialogs, tā sagatavošana. Edgara un Kristīnes raksturojums citu skatījumā; pirmā satikšanās lugā. 2 6 0 0
10. Teksta analīze: Rūdolfs Blaumanis. “Ugunī”. 2. cēliens. Atšķirīgas darbības vietas izvēles motivācija šajā cēlienā. Iepriekšējie un sagaidāmie notikumi; to ietekme dramaturģiskās spriedzes radīšanā. Kristīnes un Vīskreļa dialogs; epizodes salīdzinājums ar noveli “Purva bridējs”. Kristīnes un Edgara dialogs cēliena finālā, tā saturs un intonācijas atšķirība no sarunas 1. cēlienā, atrisinājums. 2 4 0 0
11. Teksta analīze: Rūdolfs Blaumanis. “Ugunī”. 3. cēliens. Tēlotās vides specifika. Postkoloniālie aspekti. Barona attiecības ar dažādiem muižas ļaudīm; situācija muižas pārvaldē un attiecībās. Notikumu attīstība un tēlu izturēšanās pēc barona aizbraukšanas. Kristīnes un Akmentiņa attiecību tālākais risinājums. Edgara rīcība. Cēliena fināls; tā salīdzinājums ar ainu novelē “Purva bridējs”. 2 6 0 0
12. Teksta analīze: Rūdolfs Blaumanis. “Ugunī”. 4. un 5. cēliens. Aina parka svētkos, tās konceptuālā nozīme lugā. Tēlu atšķirīgā izturēšanās, tās vērtējums. Intonācijas izmaiņas ar Kristīnes uznācienu. Cēliena fināla skaidrojums. 5. cēliena norises vietas nozīme. Attiecību atrisinājuma interpretācija. 2 6 0 0
Kopā: 24 60 0 0
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Kursa mērķis ir studentu kompetences pilnveidošana drāmas teorijā un dramaturģiska teksta patstāvīgas analīzes prasmju nostiprināšana. Kursa uzdevumi ir drāmas teorijas attīstības svarīgāko posmu un nozīmīgāku tendenču izpratnes veidošana, procesu kopsakarību pazīšana. 1. Kursa rezultātā iegūtas kompetences, kas ļauj izprast dramaturģisku tekstu analīzes pamatprincipus un izmantot teorijas atziņas analīzes procesā. 2. Kursa ietvaros apgūtas prasmes izmantot teorijas atziņas saistībā ar drāmas vēsturiskās un mūsdienu pētniecības vispārējām nostādnēm.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Studenti spēj sekmīgi iekļauties diskusijās un grupu darbā, analizējot teorētisko literatūru par drāmas teorijas jautājumiem. - Atzīme tiek aprēķināta kā vidējā svērtā atzīme par: regulāru nodarbību apmeklējumu un aktīvu darbu semināros (pozitīvs vērtējums par semināra jautājumiem), patstāvīgo darbu izpilde, eksāmens.
Spēj patstāvīgi padziļināt kompetenci, apzinot aktuālās metodoloģiskās tendences un to saistību ar pieeju drāmas teorijas un analīzes jautājumiem. - Atzīme tiek aprēķināta kā vidējā svērtā atzīme par: regulāru nodarbību apmeklējumu un aktīvu darbu semināros (pozitīvs vērtējums par semināra jautājumiem), patstāvīgo darbu izpilde, eksāmens.
Apvienojot teorētiskās zināšanas un teksta analīzes prasmes, spēj kritiski izvērtēt dažādas teorētiskās pieejas dramaturģijas tekstu izpētē, to saistību ar skatuves praksi. - Atzīme tiek aprēķināta kā vidējā svērtā atzīme par: regulāru nodarbību apmeklējumu un aktīvu darbu semināros (pozitīvs vērtējums par semināra jautājumiem), patstāvīgo darbu izpilde, eksāmens.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Atzīme tiek aprēķināta kā vidējā svērtā atzīme par: regulāru nodarbību apmeklējumu un aktīvu darbu semināros (pozitīvs vērtējums par semināra jautājumiem) - 50%
Patstāvīgo darbu izpilde - 20%
Eksāmens - 30%
 
Priekšzināšanas Studentiem jābūt priekšzināšanām vispārējos literatūras teorijas jautājumos un metodoloģijā.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 12.0 12.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]