LA0232 Latviešu teātra un drāmas pētniecība

Kods LA0232
Nosaukums Latviešu teātra un drāmas pētniecība
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Augstākā līmeņa, Akadēmiskais
Tematiskā joma Valodas
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Benedikts Kalnačs
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Kursā pievērsta uzmanība nozīmīgākajiem pētījumiem latviešu teātra un drāmas vēsturē, to tekstam un kontekstam, skatot latviešu zinātnieku pētnieciskos darbus teātra un drāmas jomās sava laikmeta sabiedrisko tendenču un aktuālās pētnieciskās metodoloģijas kopsakarā..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1. Latviešu teātra vēstures periodizācija. Nozīmīgākie virzieni latviešu teātra un drāmas pētniecībā: teātru vēsture, režija, aktiermāksla. Latviešu teātra vēsture kā profesionālo teātra kolektīvu darbības vēsture. 4 6 0 0
2. Latvijas teātra režijas pētniecība. Aktiermāksla un tās pētniecība latviešu teātrī. Drāmas pētniecība. 4 6 0 0
3. Latviešu teātra vēstures rakstīšana: Kārlis Kundziņš, “Latviešu teātra vēsture” [19. gs.] (1. sēj., 1968), Kārlis Kundziņš, “Latviešu teātra vēsture” [1900–1940] (2. sēj., 1972), Silvija Radzobe, Edīte Tišheizere, Guna Zeltiņa, “Latviešu teātris. 70. gadi” (1993), Silvija Radzobe, Edīte Tišheizere, Guna Zeltiņa, “Latviešu teātris. 80. gadi” (1995), Guna Zeltiņa (sast.), “Latvijas teātris. 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija” (2007). 4 8 0 0
4. Latviešu teātra vēstures rakstīšana: Māris Grēviņš, “Dailes teātris” (1971), Lilija Dzene, “Drāmas teātris” (1979), Ieva Struka, “Aiz priekškara. Latvijas Nacionālais teātris” (2009), Silvija Geikina, “Jaunatnes teātris” (2011), Viktors Hausmanis, “Jelgavas teātris” (2014), Silvija Geikina, “Daugavpils teātris” (2015), Guna Zeltiņa (sast.), “Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām” (2010). 4 8 0 0
5. Latviešu teātra režijas pētniecība: Silvija Radzobe (sast.), “20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā” (2002), Silvija Radzobe (sast.), “Teātra režija Baltijā” (2006), Edīte Tišheizere, Zanda Borga, “Režijas virzieni un personības Liepājas teātrī” (2010), Silvija Radzobe (sast.), “Latvijas jaunā režija” (2015), Edīte Tišheizere (sast.), “Neatkarības laika teātris” (2020) 2 8 0 0
6. Latviešu teātra režijas pētniecība: Silvija Freinberga, “Oļģerta Krodera laiks” (1996), Ieva Zole (Ieva Struka), “Pēteris Pētersons” (2000), Ieva Zole (Ieva Struka, sast.), “Runcis” [Pēteris Pētersons] (2003), Ieva Zole (Ieva Struka) “Sarunas ar Māru Ķimeli” (2007), Laima Slava (sast.), “Alvis Hermanis” [Albums] (2016), Rita Rotkale, Agra Straupeniece, “ES. Eduarda Smiļģa dzīves ceļš” (2017). 2 8 0 0
7. Latviešu aktiermākslas pētniecība: Līvija Akurātere, “Aktiermāksla latviešu teātrī” (1983), Rita Lūriņa, “Latviešu modernisma teātris un žests” (2023), Lilija Dzene, “Dialogs ar Hariju Liepiņu” (1977), Lilija Dzene, “Aktieris pret savu gribu” [Eduards Pāvuls] (1987), Vija Artmane, “Ziemcieši. Mirkļi no manas dzīves” (2004), Līvija Dūmiņa, “Artūra Skrastiņa Spogulija” (2020). 2 8 0 0
8. Latviešu aktiermākslas pētniecība: Silvija Radzobe, “100 izcili latviešu aktieri”, 1. sēj. (2019), “Silvija Radzobe, “100 izcili latviešu aktieri”, 2. sēj. (2019), Guna Zeltiņa, Anita Uzulniece, “Marija Leiko” (1989), Inga Pērkone, “Ekrāna skatuve: par aktiermākslu Latvijas kino” (2020), Zane Daudziņa, “Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī” (2022). 2 8 0 0
Kopā: 24 60 0 0
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par latviešu teātra un drāmas pētniecības attīstības procesiem, nozīmīgākajiem autoriem un viņu darbiem. un pamatnostādnes. Studiju kursa uzdevumi ir apgūt latviešu teātra un drāmas pētniecības metodoloģiju. 1. Kursa rezultātā iegūtas kompetences, kas ļauj studentiem orientēties latviešu teātra un drāmas pētniecībā un izprast šo pētījumu specifiku un metodoloģiju. 2. Kursa rezultātā ir apgūtas prasmes analizēt konkrētus pētnieciskus darbus un to veidojuma pamatprincipus.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Zināšanas: 1. Pārzina latviešu teātra un drāmas pētniecības attīstības procesu un pamatnostādnes. 2. Ir iepazinušies ar nozīmīgākajiem pētījumiem un autoriem latviešu teātra un drāmas pētniecības jo, izprot šo pētījumu specifiku un metodoloģiju. 3. Spēj patstāvīgi analizēt konkrētus pētnieciskus darbus un to veidojuma pamatprincipus. - Atzīme tiek aprēķināta kā vidējā svērtā atzīme par: regulāru nodarbību apmeklējumu, aktīvu darbu semināros un patstāvīgas prezentācijas sagatavošanu.
Prasmes: 4. Prot izvērtēt latviešu teātra un drāmas pētniecības vispārējās tendences un nozīmīgākos šajās jomās publicētos darbus. 5. Spēj detalizēti izprast un novērtēt pētniecisku darbu veidošanos pamatprincipus. 6. Spēj patstāvīgi prezentēt pētnieciskā darba rezultātus, aizstāvēt un pamatot savas atziņas. - Atzīme tiek aprēķināta kā vidējā svērtā atzīme par: regulāru nodarbību apmeklējumu, aktīvu darbu semināros un patstāvīgas prezentācijas sagatavošanu.
Kompetence: 7. Spēj sekmīgi iekļauties diskusijās un grupu darbā, analizējot latviešu teātra un drāmas vēstures pētījumus. 8. Spēj patstāvīgi padziļināt kompetenci, apzinot aktuālās metodoloģiskās tendences un to saistību ar teātra un drāmas pētniecības tematiku. 9. Spēj novērtēt latviešu teātra un drāmas pētniecības mūsdienu situāciju, ir kompetenti un sagatavoti patstāvīgi izvērtēt jaunus pētījumus šajās nozarēs. - Atzīme tiek aprēķināta kā vidējā svērtā atzīme par: regulāru nodarbību apmeklējumu, aktīvu darbu semināros un patstāvīgas prezentācijas sagatavošanu.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Pozitīvs vērtējums par semināra jautājumu apguvi - 65%
Eksāmens - patstāvīgo darbu izpilde un diskusija - 35%
 
Priekšzināšanas Vispārīga izpratne par latviešu rakstniecības un teātra attīstības procesu.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 12.0 12.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]