LA0054 Psiholoģija skolotājiem

Kods LA0054
Nosaukums Psiholoģija skolotājiem
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Pedagoģija
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Irina Strazdiņa, Ingūna Griškēviča
Kredītpunkti 6.0
Daļas 1
Anotācija Kurss integrē vispārīgās, attīstības, sociālās, personības un pedagoģiskās psiholoģijas atziņas un atklājumus, kas nepieciešami sekmīgai pedagoģiskā procesa plānošanai un īstenošanai gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan skolā. Studiju kursā ir iekļauta arī savas attīstības, personības un saskarsmes aspektu,kas varētu ietekmēt pedagoģisko procesu, izvērtēšana, kā arī veicinātas topošo skolotāju prasmes izvērtēt un respektēt skolēnu attīstības, mācīšanās, saskarsmes un personības izaugsmes vajadzības pedagoģiskajā procesā..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1.Izziņas procesi, to darbības likumsakarības un veicināšana mācīšanās procesā. 1.lekcija: Ievads psiholoģijā, zinātnes galvenie mērķi un uzdevumi. Indivīda izziņas procesi, to nozīme pedagoģiskajā procesā. 2 4 0 4
2.lekcija: Uzmanības jēdziens. Uzmanības veidi. Uzmanības īpašības: apjoms, precizitāte, noturība, sadalīšana. Uzmanības saistība ar pašregulāciju, uzmanības pievēršanas un noturēšanas paņēmieni. 2 4 2 6
3.lekcija: Atmiņa, tās veidi un likumsakarības. Atmiņas pamatprocesi: iegaumēšana, saglabāšana, reproducēšana un aizmiršana. Mnemonikas paņēmieni. 2 4 2 6
4.lekcija: Domāšana, tās veidi un likumsakarības. Jēdzieni un kategorijas. Domāšana un kreativitāte. Problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana. 2 2 2 4
5.lekcija:. Kritiskā domāšana un tās veicināšana. Zināšanas, zināšanu reprezentācijas. 2 4 2 6
6.lekcija: Intelekts. Faktoranalītiskās un sistēmiskās intelekta teorijas. Emocionālais un morālais intelekts. 2 4 2 6
1.seminārs: Uzmanības, atmiņas un domāšanas procesu, intelektuālo spēju individuālās īpatnības un to loma pedagoģiskajā procesā. 4 6 2 6
2.Indivīda attīstību ietekmējošie faktori: dzīvesspēks, temperaments, piesaiste un tās nozīme skolotāja – skolēna mijiedarbībā. 7.lekcija: Attīstības jomas un attīstības principi. Dzīvesspēka koncepts. 2 2 0 6
8.lekcija: Bioloģisko un sociālo faktoru mijiedarbība indivīda attīstībā: Bronfenbrennera modelis. 2 2 0 6
9., 10. lekcija: Temperaments kā indivīda individuālo atšķirību bioloģiskais pamats. Temperamenta izpausmes uzvedībā, mācīšanās procesā un skolēna – skolotāja mijiedarbībā. 4 6 2 6
11., 12. lekcija: Indivīda socioemocionālā attīstība: emociju un emociju regulācijas attīstība, pašvērtējuma un pašefektivitātes veidošanās, veselīga pašvērtējuma veicināšana. Piesaiste, drošas un nedrošas piesaistes veidošanās, agrīnās piesaistes ietekme uz indivīda tālāko socioemocionālo attīstību. Piesaistes likumsakarības skolēna – skolotāja un vienaudžu mijiedarbībā. 4 6 2 6
2.seminārs. Bioloģisko un vides faktoru mijiedarbība un izpausmes uzvedībā. 4 6 2 6
3.Dažādu vecumposmu attīstības īpatnības un to loma pedagoģiskajā procesā. 13., 14., 15. lekcija: Pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu attīstība: fiziskā, kognitīvā attīstība, valodas attīstība, prāta teorijas attīstība, vadības funkciju attīstība. Gatavība skolai. 6 12 2 12
3.seminārs. Pirmsskolas vecuma bērnu kognitīvā attīstība. 2 2 2 4
16., 17, 18. lekcija: Pusaudžu un jauniešu attīstība (pubertāte, identitātes veidošanās, identitātes meklējumu dažādie aspekti), topošo pieaugušo vecums (emerging adulthood), vecumposma īpatnību ietekme uz mācīšanās procesu un mijiedarbību ar skolotāju. 6 12 2 12
4.seminārs: Pusaudžu un jauniešu attīstība. 2 2 0 4
4.Mācīšanās dažādie psiholoģiskie aspekti. 19., 20. lekcija: Mācīšanās biheiviorālie aspekti. Klasiskie un operantie nosacījuma refleksi. Pastiprinājumi un to veidi. Efektīvi un neefektīvi sodi. Uzvedības regulēšana: praktiskā (lietišķā jeb pielietojamā) uzvedības analīze, funkcionālās uzvedības analīze un atbalsts pozitīvai uzvedībai. 4 8 2 8
21.lekcija: Sociāli kognitīvie aspekti. Sociālās iemācīšanās process, uzvedības modelēšana, pašefektivitāte un pašregulācija. Sociālā mijiedarbība un tuvākās attīstības zona. Mācību motivācija un prokrastinācija. 2 2 2 4
5.seminārs: Mācību motivācija un to ietekmējošie faktori. 2 2 2 4
5.Sociālie procesi grupā un to nozīme skolēnu mijiedarbībā ar vienaudžiem un skolotāju. 22.lekcija: Grupas ietekme: konformisms, sociālā fasilitāte, sociālā slinkošana, deindividuācija. Autoritātes ietekme, piekrišana un pakļaušanās. 2 2 0 4
23.lekcija: Attieksmju, pārliecību un aizspriedumu rašanās grupās. Diskriminācija. Stereotipu veidošanās, atpazīšana un mazināšana. 2 4 0 6
6.seminārs: Mūsdienu sabiedrībā un skolas vidē pastāvošie aizspriedumi un stereotipi. 2 4 2 6
24.lekcija: Agresija, agresijas veidi, ietekmējošie faktori. Vienaudžu savstarpējā agresija, mobings reālā un virtuālā vidē –tās atpazīšana un mazināšanas iespējas. 2 4 0 4
Kopā: 64 104 32 136
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Kursa mērķis ir sniegt strukturētas zināšanas psiholoģijā, lai attīstītu un pilnveidotu studējošo izpratni par dažādu izziņas procesu darbības likumsakarībām; fiziskās, kognitīvās un sociāli emocionālās attīstības likumsakarībām agrās bērnības, pirmsskolas, jaunākā skolas vecuma, pusaudžu un jauniešu vecumposmā un to ietekmējošiem faktoriem; dažādiem mācīšanās psiholoģiskiem aspektiem, kā arī sociālajiem procesiem grupā. Veicināt studējošo attīstības, personības un saskarsmes aspektu, kas varētu ietekmēt pedagoģisko procesu, izvērtēšana, kā arī veicināt topošo skolotāju prasmes izvērtēt un respektēt skolēnu attīstības, mācīšanās, saskarsmes un personības izaugsmes vajadzības pedagoģiskajā procesā. Studiju kursa uzdevumi: 1. Radīt izpratni par dažādu izziņas procesu darbības likumsakarībām; fiziskās, kognitīvās un sociāli emocionālās attīstības likumsakarībām agrās bērnības, pirmsskolas, jaunākā skolas vecuma, pusaudžu un jauniešu vecumposmā un to ietekmējošiem faktoriem; dažādiem mācīšanās psiholoģiskiem aspektiem, kā arī sociālajiem procesiem grupā. 2. Veicināt studējošos kritiski izvērtēt savas attīstības, personības un saskarsmes dažādus aspektus un to iespējamo ietekmi uz pedagoģisko procesu. 3. Sekmēt iegūto zināšanu izmantošanu, izvērtējot bērnu attīstības, mācīšanās, saskarsmes un personības izaugsmes vajadzības pedagoģiskajā procesā.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Zināšanas: 1. Izskaidro izziņas procesus, to darbības likumsakarības un attīstības iespējas mācīšanās procesā. 2. Pārzina indivīda fiziskās, kognitīvās un socioemocionālās attīstības aspektus, to ietekmējošos faktorus un izprot to lomu pedagoģiskajā procesā. 3. Raksturo mācīšanās psiholoģiskos aspektus. 4. Izskaidro sociālos procesus grupā, to nozīmi mijiedarbībā ar vienaudžiem un skolotāju. - Gala vērtējums (obligāta prasība; kursa noslēgumā studenti iegūst vērtējumu 10 baļļu skalā). Studiju kursa vērtējums veidojas, summējot starppārbaudījumu veidus (5 kontroldarbus un 6 patstāvīgos uzdevumus) visa kursa norises laikā. Noslēguma pārbaudījumu studenti drīkst kārtot tikai tad, ja nokārtoti visi starppārbaudījumi. Noslēguma pārbaudījums: Eksāmens -problēmsituāciju analīze, priekšlikumu izstrāde.
Prasmes: 5. Analizē izziņas procesu darbības likumsakarības un to darbību dažādos vecumposmos; izvērtē savu izziņas procesu darbību un to iespējamo ietekmi uz pedagoģisko procesu. 6. Analizē bērnu, pusaudžu un pieaugušo attīstības likumsakarības un to ietekmi uz mācīšanās procesu un mijiedarbību ar skolotāju, izvērtē savas attīstības individuālās īpatnības dažādos vecumposmos un to iespējamo ietekmi uz pedagoģisko procesu. 7. Analizē mācīšanās biheiviorālos, kognitīvos un sociāli kognitīvos aspektus, izvērtē savu mācīšanos no dažādu aspektu skatu punkta. 8. Atpazīst dažādu sociālo procesu izpausmes grupā, tai skaitā vardarbīgu uzvedību. - Gala vērtējums (obligāta prasība; kursa noslēgumā studenti iegūst vērtējumu 10 baļļu skalā). Studiju kursa vērtējums veidojas, summējot starppārbaudījumu veidus (5 kontroldarbus un 6 patstāvīgos uzdevumus) visa kursa norises laikā. Noslēguma pārbaudījumu studenti drīkst kārtot tikai tad, ja nokārtoti visi starppārbaudījumi. Noslēguma pārbaudījums: Eksāmens -problēmsituāciju analīze, priekšlikumu izstrāde.
Kompetence: 9. Novērtē skolēnu individuālās attīstības un mācīšanās vajadzības, savas kognitīvās, sociālās un emocionālās kompetences un to iespējamo mijiedarbību pedagoģiskajā procesā. 10. Novērtē skolēnu mācīšanās un saskarsmes grūtību cēloņus un sniedz priekšlikumus to sekmīgai risināšanai. - Gala vērtējums (obligāta prasība; kursa noslēgumā studenti iegūst vērtējumu 10 baļļu skalā). Studiju kursa vērtējums veidojas, summējot starppārbaudījumu veidus (5 kontroldarbus un 6 patstāvīgos uzdevumus) visa kursa norises laikā. Noslēguma pārbaudījumu studenti drīkst kārtot tikai tad, ja nokārtoti visi starppārbaudījumi. Noslēguma pārbaudījums: Eksāmens -problēmsituāciju analīze, priekšlikumu izstrāde.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
1. starppārbaudījums. 5 kontroldarbi e-vidē par kursā aplūkoto galveno tematu teorētiskajiem aspektiem: 1. Kontroldarbs par izziņas procesiem. 2. Kontroldarbs par bioloģiskajiem, vides faktoriem, temperamentu un piesaisti. 3. Kontroldarbs par bērnu, pusaudžu un jauniešu attīstības aspektiem. 4. Kontroldarbs par mācīšanās psiholoģiskajiem aspektiem. 5. Kontroldarbs par sociālajiem procesiem grupā. - 25%
2. starppārbaudījums. 6 individuāli patstāvīgi veikti un iesniegti uzdevumi: 1. Veikt savas uzmanības, atmiņas un domāšanas procesu, intelekta analīzi un novērtēšanu. 2. Apzināt bioloģisko un vides faktoru nozīmi indivīda attīstībā un skolēna un skolotāja mijiedarbībā, izstrādāt uz piemēriem un savu pieredzi balstītu gadījuma aprakstu un analīzi; 3. Balstoties Ž.Piažē teorētisko pamatojumu, izzināt domāšanas īpatnības pirmsoperacionālajā stadijā pirmsskolas vecuma bērniem (4 -7 gadi); - 25%
4. Veikt strukturētu sarunu ar pazīstamu pusaudzi vai jaunieti (12 – 18 gadi) par dzīves aktualitātēm šajā vecuma posmā, veikt sarunas analīzi un izdarīt secinājumus par dažādiem šī vecumposma aspektiem, iekļaujot pārdomas par saviem identitātes meklējumiem; 5. Izzināt literatūru par mācību motivāciju, realizēt koleģiālu diskusiju ar kādu no saviem studiju biedriem par mācību motivācijas dažādiem aspektiem, veikt savas mācīšanās motivācijas analīzi; 6. Veikt mūsdienu sabiedrībā un skolas vidē pastāvošo stereotipu analīzi, pievēršot uzmanību savu stereotipu un aizspriedumu izvērtējumam. - 20%
3. Noslēguma pārbaudījums: Eksāmens - problēmsituāciju analīze, priekšlikumu izstrāde. - 30%
 
Priekšzināšanas Nav nepieciešamas.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 6.0 48.0 16.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]