DE0837 Eiropas klasiskā filozofija

Kods DE0837
Nosaukums Eiropas klasiskā filozofija
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Augstākā līmeņa, Akadēmiskais
Tematiskā joma Vēsture un filozofija
Struktūrvienība Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultāte
Mācībspēks Gunārs Ozolzīle, Laila Girsova, Silvija Rēvele
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Eiropas filozofiskās domas aizsākumi meklējami Senajās Grieķijā. Natūrfilozofija kā jaunās ( filozofiskās) apziņas agrīnākā forma jau 7/6 gs. p. Kr. iezīmē abstraktu, no jutekliski priekšmetiskās pasaules distancētu, galveno domāšanas tēmu, proti, problēmu par esamību. Šis domāšanas veids kulminē Atēnu filozofiskajās skolās 5/4 gs. p. Kr. ( sokrātiskais apvērsums). Eiropas metafizika ( kā mācība par esamību) un racionālisms ( kā esamības apzināšanas galvenā metode) sasniedz savu pilnbriedu, attīstot jaunlaiku filozofijā tēmas par substanci, izziņu un patiesības objektivitātes kritērijiem, kā arī par to noskaidrošanas metodēm zinātniskajā procesā. .
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Filozofiskās domas priekšvēsture. Mitoloģiskā apziņa un tās formas. 2 2 1 4
Rietumu filozofijas aizsākumi Senajā Grieķijā ( Natūrfilozofija) 2 4 1 6
Sengrieķu augstās klasikas filozofija ( Sokrāts, Platons, Aristotelis) 4 4 1 6
Helēnisma posms Rietumu filozofijā 2 3 1 5
Filozofija Viduslaikos ( Kristietība, Arābu filozofija) 3 4 1 5
Jauno laiku filozofija un izziņas metožu problēma ( Fr. Bēkons, R. Dekarts) 3 5 1 6
Substances tēma Jauno laiku filozofijā ( R. Dekarts, B. Spinoza, W. Leibnics) 2 4 1 6
Sensuālisma tēma Jauno laiku filozofijā ( T. Hobss, Dž. Loks, D. Hjūms) 2 4 2 6
Racionālisma un ideālisma uzplaukums vācu klasiskajā filozofijā ( I. Kants, J.Fihte,F.V.J.Šēlings,G.V.F.Hēgelis) 6 6 3 7
Racionālisms un filozofijas krīze 19. gs. ( dabas zinātnes un filozofija, socioloģija un filoz.,psiholoģija un filoz.) 4 4 2 5
Gala pārbaudījums (tests) 2 8 2 8
Kopā: 32 48 16 64
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs
Apzināt un iemācīties prasmīgi un sistemātiski kopt filozofisko apziņu kā būtisku katra indivīda garīgu vajadzību, bez kuras nav iespējama personības tapšana. Iepazīt un izvērtēt Eiropas garīgās kultūras intelektuālos avotus, pievēršoties tās filozofiskās domas neizsmeļamajām krātuvēm. Iemācīties izmantot šo studiju procesā iegūtās domāšanas iemaņas savas pilsoniskās stājas veidošanā un praktiski profesionālajā darbībā. Apgūt Latvijas filozofisko ideju mantojumu kā mūsu tautas intelektuālās dzīves būtiskāko sastāvdaļu, kā arī izprast tās devumu Eiropas garīgajā dzīvē.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana
Pārzināt Eiropas klasiskās filozofijas pamatnostādnes un prast argumentēti izteikt savu viedokli par filozofiju, tās vēsturi un lomu Eiropas kopējā kultūras procesā - Sekmīgs darbs semināru programmā. Nokārtota ieskaite.
Spēt uzskaitīt un raksturot Eiropas filozofijas attīstības galvenos posmus, vērtējot tos veseluma kontekstā - Izvēlētā teksta analīze.
Prast aprakstīt un ilustrēt ar būtiskiem piemēriem filozofiskā racionālisma un atsevišķo zinātņu konstruktīvu mijiedarbību metodiski metodoloģiskā aspektā - Sekmīgs darbs semināru programmā.
Spēt konsekventi pamatot un aizstāvēt savu pasaules uzskatu radošās diskusijās ar atšķirīgu viedokļu paudējiem - Pārspriedumi un diskusijas semināros.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
1) Lekciju un semināru apmeklējums - 5%
2) Aktivitāte semināru diskusijās - 10%
3) Vingrinājumu un uzdevumu izpilde - 10%
4) Diagnosticējošo kontroldarbu sekmīga izpilde - 20%
5) Gala pārbaudījuma (testa) sekmīga nokārtošana - 55%
 
Priekšzināšanas Mācību priekšmetu pamati humanitārajās zinātnēs.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 16.0 16.0 0.0 *

Pieteikties uz šo kursu

[Kursa apraksts PDF formātā]