Kods | JA0142 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Nosaukums | Fizika | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Statuss | Obligātais/Ierobežotās izvēles | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Līmenis un tips | Pamatstudiju, Profesionālais | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Tematiskā joma | Jūras transports | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Struktūrvienība | Latvijas Jūras akadēmija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Mācībspēks | Zigurds Strīgelis | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kredītpunkti | 6.0 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Daļas | 2 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Anotācija |
Studiju kurss nodrošina kuģu sardzes virsnieka kompetences līmeni, kuru nosaka STCW kodeksa prasības, atbilstošu fizikālo procesu un likumsakarību izpratne. Saturā iekļautas IMO moduļu kursa 7.04.prasības.. Fizika ir cieši saistīta ar dabaszinātnēm, rezultātā veidojas jaunie starpdisciplinārie zinātnes virzieni – biofizika, materiālzinātne, fizikāla ķīmija. Fizika ir arī inženierzinātņu pamats. Tieši no fizikas attīstības ir atkarīgs ražošanas tehniskais līmenis. Tas viss norāda uz to, ka fizikas kursam tehniskajā universitātē ir īpaša nozīme. Studiju kurss ir inženiera teorētiskās sagatavotības fundamentāla bāze, bez kuras inženiera tālāka veiksmīga darbība nav iespējama. Studiju kurss sniedz uz augstskolas matemātikas balstītas teorētiskās pamatzināšanas mehānikā, molekulārā fizikā un termodinamikā, elektromagnētismā, viļņu un kvantu optikā, kvantu mehānikā, cietvielu fizikā, atomfizikā, atomu kodolu un elementārdaļiņu fizikā. Studiju kursa ietvaros tiek apgūtas praktisko uzdevumu risināšanas metodes, kā arī eksperimentālā darba iemaņas un eksperimentu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati.. Studiju kurss sastāv no lekcijām ar praktisko uzdevumu piemēriem un laboratorijas darbiem.. Nepilna laika neklātienes studijas tiek organizētas pēc individuāli izstrādāta studiju plāna.. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Studiju kursa saturs |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Mērķis un uzdevumi, izteikti kompetencēs un prasmēs |
Studiju kursa mērķis sniegt teorētiskās zināšanas un praktiskās prasmes fizikā augstskolas līmenī. Studiju kursa uzdevumi: - attīstīt fizisko-tehnisko pasaules uztveri un loģisko domāšanu; - sniegt zināšanas par klasisko fiziku un jaunākiem sasniegumiem fizikā un to pielietojumā dažādu tehnikas problēmu risināšanā, tai skaitā augstas pievienotās vērtības tehnoloģijās; - izveidot prasmes sasaistīt fizikas teorētisko jautājumu ar praksi, kā arī risināt salīdzinoši sarežģītus fizikas problēmu scenārijus; - attīstīt prasmes veikt fizikas eksperimentus, matemātiski apstrādāt eksperimentu rezultātus, veikt rezultātu analīzi un secinājumu gūšanu. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšana |
Zināšanas.
Demonstrē svarīgāko jēdzienu, fundamentālo likumu, principu, teoriju zināšanas un izpratni:
- vispārīgajā fizikā (mehānikā, termodinamikā, optikā, elektromagnētismā, cietvielu fizikā kvantu fizikā);
- lietišķajā fizikā (nanotehnoloģijās vai materiālu apstrādes tehnoloģijās);
- augstākajā matemātikā un datorzinātnēs.
Demonstrē zināšanas fizikas eksperimentu un fizikālo mērījumu metodikā, kā arī fizikas zināšanu praktiskā lietojuma aspektā. - Metodes: kontroldarbi, mājasdarbi, kompleksais patstāvīgais darbs, eksāmens.
Kritēriji: spēja orientēties dažādu veidu fizikas likumos. Spēja veikt konkrētus skaitliskus aprēķinus. Prasmes. Darbā ar informāciju spēj: - iegūt, atlasīt, analizēt un apkopot informāciju dažādos informācijas avotos; - argumentēti diskutēt par fizikāla satura un atsevišķām inženiertehniskām problēmām un to risinājumiem; - lietot datorprogrammas fizikālo procesu modelēšanā. Veicot pētījumus, spēj: - saskatīt pētījuma problēmas; - plānot un organizēt savu patstāvīgo radošo un pētniecisko darbību; - droši lietot fizikālās ierīces un aparatūru; - iegūt, apstrādāt un analizēt pētījumos iegūtos datus, izvērtēt to ticamību; - datu apstrādē lietot informācijas tehnoloģijas; - apkopot un prezentēt sava darba rezultātus. - Metodes: kontroldarbi, mājasdarbi, kompleksais patstāvīgais darbs, eksāmens. Kritēriji: spēja ar kritiski reflektējošu izpratni patstāvīgi un praktiski izmantot apgūto teoriju un zinātnisko informāciju, sadarbībā ar citiem strādāt un risināt problēmsituācijas. Kompetences. Patstāvīgi spēj: - analizēt un risināt fizikas un tās pielietojumu pamatproblēmas; - saskatīt fizikas lietojuma iespējas inženierzinātnēs un citās zinātnes nozarēs; - iepazīties ar informāciju un komunikāciju tehnoloģiju jaunumiem un saskatīt to izmantošanas iespējas savā profesionālajā un pētnieciskajā darbā; - uzņemties iniciatīvu un atbildību, parādot zinātnisku pieeju problēmu risināšanā, kā arī sadarboties un strādāt komandā; - rast radošus risinājumus mainīgos un neskaidros apstākļos; - izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību. - Metodes: kontroldarbi, mājasdarbi, kompleksais patstāvīgais darbs, eksāmens. Kritēriji: spēja izskaidrot ar fiziku saistītas dabas parādības. Spēja formulēt, kritiski analizēt un argumentēti pamatot pieņemtos lēmumus un risinājumus. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji |
Kontroldarbi - 10%
Mājasdarbu izpilde - 20% Kompleksais patstāvīgais darbs - 30% Eksāmens - 40% |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Priekšzināšanas | Fizikā, ķīmijā un matemātikā vidusskolas kursa apjomā; augstākās matemātikas elementi. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Studiju kursa plānojums |
|