JA0126 Zinātnes filozofija

Kods JA0126
Nosaukums Zinātnes filozofija
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Jūras transports
Struktūrvienība Latvijas Jūras akadēmija
Mācībspēks Helēna Šimkuva, Jānis Šneiders-Pavlovskis
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kursā tiek aplūkotas būtiskākās filozofijas tēmas. Dažādos laikmetos radušies filozofijas centrālo problēmu formulējumi un risinājumi veido studiju kursa informatīvi teorētisko pamatu. Kopumā studiju kursa tēmas identificē galvenās gnozeoloģiskās, fenomenoloģiskās, aksioloģiskās, eksistenciālās prioritātes un raksturo filozofiskās domāšanas dialektiskumu, refleksivitāti..
Nepilna laika neklātienes studijas tiek organizētas pēc individuāli izstrādāta studiju plāna..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1. Filozofija, tās priekšmets. 1.1. Ievads filozofijā. 1.2. Kas ir filozofija? 1.3. Ar ko filozofija atšķiras no ideoloģijas? 1.4. Filozofijas iespēju robežas. 2 2 2 2
2. Filozofijas rašanās un vēsturiskā attīstība. 2.1. Pirmsfilozofijas laiku „vadītāju gudrība”, to raksturojums. 2.2. Mītiskās apziņas specifika filozofiskajā refleksivitātē. 2.3. No mīta uz logosu. 3 1 3 1
3. Filozofija no senajiem grieķiem līdz mūsdienām. 3.1. Senā Grieķija kā Rietumu filozofijas šūpulis. 3.2. Galvenie autori un skolas, to raksturojums. 3.3. Miletas skola. 3.4. Heraklīts un Parmenīds. 3.5. Sofistika. 3.6. Sokrāts, Platons. 3.7. Aristotelis. 3.8. Kirēnas skola un kiniķi. 3.9. Epikūrs. 3.10. Skepticisms. 3.11. Stoicisms. 3.12. Neoplatonisms 3.13. Kristietība. 3.14. Renesanses un Jauno laiku filozofija. 5 2 5 2
4. Filozofija un tās attīstība. 4.1. Laikmeta paradigmas domāšanas maiņa. 4.2. Antīkā laikmeta salīdzinājums ar mūsdienām. 4.3. Viduslaiku specifika mūsdienu ideju vēsturē. 4.4. Renesanses „svaigums” cilvēku apziņā. 4.5. Humānisma problēma. 4.6. Vispārējas Jauno laiku filozofijas iezīmes. 4.7. Dabaszinātnes un filozofijas attiecības. 4.8. I.Kanta filozofija. 3 2 3 2
5. Filozofiskā antropoloģija. 5.1. Cilvēks ideju vēsturē. 5.2. Domāšanas priekšstatu veidošanās. 5.3. Cilvēciskotā pasaules aina. 5.4. Problēmsituācijas. 3 2 3 2
6. Apziņas problēmas filozofijā. 6.1. Apziņas vēsturiskums. 6.2. Pieredzes jautājums. 6.3. Sakārtotības principi apziņas metodoloģijā. 6.4.”Esmu vai būšu?” 3 2 3 2
7. Cilvēks un apziņa filozofiskā skatījumā. 7.1. Eksistenciālā ievirze. 7.2. Fenomenoloģiskā ievirze. 7.3. Tradicionalitātes pārvarēšana. 7.4.Novitātes 4 2 4 2
8. Izziņas teorija. 8.1. Maņu un zināšanu attiecības. 8.2. Epistemoloģijas jēdziens. 8.3. Izziņas un saprašanas attiecības. 8.4. Izziņas kritēriji. 3 2 3 2
9. Zinātniskā izziņa un tās specifika. 9.1. Pieredzes prakses attiecības. 9.2. Definējumu veidošanās principi. 9.3. Teorija, prakse, inovācija. 9.4. Inovācijas jēdziens. 9.5. Uzlabojumi, reformas. 9.6. Inovatīvais konflikts un tā raksturojums. 9.7. Jēdzieniskuma specifika. 9.8. Atmiņa un loģika. 9.9. Fenomenālisms, tā kritika. 3 3 3 3
10. Filozofiskā ontoloģija. 10.1. Esamības raksturs un īpatnības filozofijas vēsturē. 10.2. Metafiziskais jautājums. 10.3. Cilvēks – cilvēks. Cilvēks – domātājs. Cilvēks – darītājs. 3 2 3 2
11. Dieva filozofiskā izpratne: 11.1. Politeisms, monoteisms, reliģijas pasaulē. 11.2. Jūrniecības nozarē nodarbināto jūrnieku sastopamo reliģiju raksturojums. 11.3. Reliģijas nozīme darbā multietniskās apkalpēs. 11.4. Sv. Aurēlijs Augustīns. 11.5. Sv. Akvīnas Toms. 11.6. ”Prāta reliģija”. 11.7. Problēmsituācijas. 3 3 3 3
12. Filozofiskā metodoloģija. 12.1. Metodes struktūra. 12.2. Harmonijas principi. 12.3. Jautājumi/atbildes. 12.4. Pētniecības problēma. 12.5. Pētniecības jautājuma aktualitāte. 12.6. Pētījuma hipotēze. 12.7. Pētījuma loģika. 3 3 3 3
13. “Homo interior” un „Homo extorior”. 13.1. Ķermenis, dvēsele, gars. 13.2. Kultūrvēsturiskie meklējumi cilvēka patības jautājumā. 13.3. Psihoanalītiskie aspekti filozofijā. 13.4. Vēsturiskās pieredzes jautājums. 3 2 3 2
14. Aksioloģija. 14.1. Vērtīborientāciju specifika filozofijas vēsturē. 14.2. Pozitīvisms, tā veidi. 14.3. Eksistenciālisms. 14.4. F.Nīče. 14.5. Dzīves filozofija. 14.6. Mākslas filozofija. 3 2 3 2
15. Sociālā filozofija. 15.1. Cilvēka socialitāte. 15.2. Koplabuma meklējumi. 15.3. Individuālais un sabiedriskais. 15.4. Lomu spēle un filozofija. 15.5. Saprātīgā egoisma risinājumi sabiedrībā. 4 2 4 2
Kopā: 48 32 48 32
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis ir attīstīt studentos patstāvīgas spriešanas prasmi un loģiskās domāšanas kompetenci, veidot studentu izpratni par lietu un parādību būtību un kopsakarībām, kā arī dot metodoloģisku pamatu studentu pētnieciskajam darbam un inovāciju izstrādei jūrniecības nozarē. Lai sasniegtu kursa mērķi, ir izvirzīti šādi uzdevumi: 1) sniegt vispārīgu pārskatu par filozofijas ideju vēsturisko attīstību, sadalījumu nozarēs, svarīgāko domātāju ieguldījumu un sasniegumiem; 2) selektīvi ilustrēt filozofijas nozīmi izziņā un cilvēciskās apziņas veidošanā; 3) atklāt filozofijas praktiskās izpausmes mūsdienu civilizācijas ietvaros, apraksta cilvēka, dabas un sabiedrības un to korelācijas paradogmatisko raksturu.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Zināšanas. Zina filozofijas pamatjautājumus, galvenos attīstības posmus, avotus, izpētes līmeni filozofijas pamatproblēmās, zina pētniecības darba metodoloģiju. - Metodes: diskusija, grupu darbs, kompleksā patstāvīgā darba izstrāde un aizstāvēšana, semināru darbu izpilde, gala ieskaites darbs. Kritēriji: zināšanas par studiju kursā izskatītām tēmām, semināros prezentēto komplekso darbu rezultātu izprašana. Pētniecības darba metodoloģiju pielietošana.
Prasmes. Prot patstāvīgi sagatavot semināram filozofijas jautājuma problēmu, prezentēt to un mutiski izstāstīt materiālu, izprot filozofijas galvenos attīstības etapus, izprot un prot pareizi lietot filozofijas jēdzienus. Spēj integrēt apgūto teoriju un zinātnisko informāciju par galvenajām filozofijas problēmām, prot veikt pētniecisko darbību, spēj sadarbībā strādāt ar citiem, argumentēti izskaidrot un diskutēt par izpētītiem jautājumiem. - Metodes: diskusija, grupu darbs, kompleksā patstāvīgā darba izstrādes un aizstāvēšanas prasmes, atbilstošu lietojumprogrammu pielietošanas prasmes, gala ieskaites darbs, piedalīšanās semināros un to darbu izpilde, gala ieskaites darbs. Kritēriji: studenti prot patstāvīgi analizēt filozofu darbus, literatūru, prot argumentēti izskaidrot filozofijas attīstību. Studenti prot kritiski reflektēt par apgūto teoriju, prot veikt pētniecisko darbu, strādāt grupā un risināt problēmsituācijas.
Kompetences. Studiju kursā iegūtās zināšanas, prasmes veido kompetenču kopumu, kas atbilst iegūstamās profesijas standartam un veido pamatu sekmīgai profesijas apguvei turpmākajā studiju procesā un pētnieciskajā darbā. - Metodes: diskusija, grupu darbs, materiālu analīzes kompetence, kompleksā patstāvīgā darba izstrādes un aizstāvēšanas kompetence, atbilstošu lietojumprogrammu pielietošanas kompetence, gala ieskaites darbs, semināru dalības kompetence. Kritēriji: tiek vērtēta studenta kompetence izteikt argumentētu viedokli semināros, studiju kursā iegūto kompetenci students prot izmantot konkrētu filozofijas jautājumu raksturošanai.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Aktivitāte nodarbību laikā - 10%
Kompleksais patstāvīgais darbs - 40%
Semināru darbu izpilde - 20%
Gala ieskaites darbs - 30%
 
Priekšzināšanas Vidusskolas kurss humanitārajās zinātnēs, vēsture, kultūras vēsture, ētika.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 38.0 10.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]