LJA223 Vides piesārņojuma novēršana jūrā

Kods LJA223
Nosaukums Vides piesārņojuma novēršana jūrā
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Jūras transports
Struktūrvienība Latvijas Jūras akadēmija
Mācībspēks Arnis Bankovičs, Ieva Demjanenko
Kredītpunkti 1.0 (1.5 ECTS)
Daļas 1
Anotācija Vides aizsardzības novēršana ir viens no nozares profesionālās specializācijas studiju kursiem. Studiju kurss ietver sevī Starptautiskās jūrniecības organizācijas (turpmāk IMO), Helsinku komisijas (turpmāk HELCOM), ES noteiktos standartus un to pielietojumu starptautiskajā kuģošanā. Studiju kursa apguvē tiek izceltas zināšanas un prasmes MARPOL 73/78 konvencijas apgūšanai un ar šo konvenciju saistītajiem kuģa virsnieka pienākumiem..
Studiju kurss saskaņots ar STCW kodeksa kompetences standartiem A-II/1 un A-II/2, ievērojot 2010. gada protokola paredzētās izmaiņas. Studiju kurss saturs ietver Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) moduļu kursu 7.03 un 7.01 rekomendācijas attiecībā uz jūras vides aizsardzību..
Nepilna laika neklātienes studijas tiek organizētas pēc individuāli izstrādāta studiju plāna..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1. Kuģis - potenciāls vides piesārņotājs 1.1. Naftu saturošie ūdeņi, kas rodas mašīntelpā, kravas tanku mazgājamie ūdeņi uz naftas tankkuģiem, kravas atliekas. 1.2. Naftas uzvedība ūdenī, ietekme uz vidi. Ķīmiskas vielas (X,Y,Z) saturošie kravas tanku mazgājamie ūdeņi, kravas atliekas uz ķīmiskās kravas tankkuģiem, NLS tankkuģiem. 1.3. Atkritumi un notekūdeņi, to rašanās uz kuģa. 1.4. Kuģis - gaisa piesārņotājs ar NOx, SOx, siltumnīcefektu radošām gāzēm, ozona slāni noārdošām vielām (ODS), gaistošiem organiskiem savienojumiem (VOC), cietām daļiņām (PM). 1.5. Balasta ūdeņi, sediments, nevēlamie ūdens organismi, invazīvās sugas. 1.6. Pretapaugšanas sistēmas, kas satur kaitīgos alvas savienojumus. 1 1 1 1
2. Organizācijas 2.1. Starptautiskās jūras organizācijas (IMO) struktūra, darbības princips. 2.2. Helsinku komisija (HELCOM) struktūra, darbības princips. 2.3. Eiropas Savienības struktūra, darbības princips. 2 0 2 0
3. MARPOL 73/78 konvencija 3.1. 1973. gada starptautiskā konvencija piesārņošanas novēršanai no kuģiem (MARPOL 73) mērķis. 3.2 Konvencijas prasību ievērošana. Sankcijas par šo prasību neievērošanu. 3.3. Kuģa apliecības vides aizsardzības jomā, speciālās prasības kuģu inspicēšanai. 3.4. Pārkāpumu konstatēšana un konvencijas īstenošana un ziņošana incidenta gadījumā, kas radījis, vai radīs vides piesārņojumu. 1 1 1 1
4. I Pielikums Noteikumi par piesārņojuma novēršanu ar naftu 4.1. Jēdzieni. 4.2. Starptautiskā apliecība par piesārņojuma novēršanu ar naftu (IOPPC), tās derīguma termiņš, IOPPC papildinājumi (forma A un B) 4.3. Naftu saturošo ūdeņu, balasta nopludināšanas nosacījumi īpašajos rajonos (no mašīntelpām, no naftas tankkuģa (n/t) kravas nodalījuma). Izņēmumi no šiem nosacījumiem (ieraksti par to naftas operāciju žurnālā). Polārā kodeksa prasības MARPOL I pielikuma pielietojumā. 4.4. Filtrēšanas iekārta un tās aprīkojums, naftas nosēdumu tilpne (prasības tai), nostādināšanas tilpne, naftas nopludināšanas automātiskā kontroles sistēma, standartizētie cauruļvadu savienojumi 4.5. ,,Kuģa darbības plāns noplūdes likvidēšanai„ (SOPEP), tā būtība, ziņošana par naftas noplūdi. 4.6. Apkalpes rīcība naftas piesārņojuma gadījumā uz kuģa. Aprīkojums naftas noplūdes likvidēšanai uz kuģa. Apkalpes iepazīstināšana ar SOPEP, trauksmes, apmācības. 4.7. Naftas operācijas žurnāli, to formas. 6 2 6 2
5. II Pielikums. Noteikumi piesārņojuma novēršanai ar kaitīgām šķidrām vielām „ko pārvadā kā lejamkravas„ 5.1. Jēdzieni. 5.2. II Pielikuma prasību piemērošana. Kaitīgo šķidro vielu klasifikācija kategoriju raksturojumi (X,Y, Z, OS) 5.3. KŠV vielu saturošu ūdeņu un balasta nopludināšanas nosacījumi. Iepriekšējā tanku mazgāšana ostā. Polārā kodeksa prasības MARPOL II pielikuma pielietojumā. 5.4. Kravas operāciju žurnāls. Tā veidlapa, aizpildīšanas principi. 5.5. NLS t/k, ķīmisko t/k iekārtu apskates. Starptautiskā apliecība par piesārņojuma novēršanu ar kaitīgām šķidrām vielām. 5.6. Kuģa darbības plāns piesārņojuma novēršanai ar kaitīgām šķidrām vielām. 2 2 2 2
6. III Pielikums. Noteikumi piesārņojuma novēršanai ar kaitīgām vielām, ko pārvadā iepakojumā. 6.1. Pielikuma prasību pielietojums, termini - jūras piesārņotājs, kaitīga viela. Jūras bīstamo kravu kodekss (IMDG kodekss). 6.2. Prasības piesārņojošo kravu marķējumam, uzlīmēm, iepakojumam, kraušanai. Dokumenti. 6.3. IMDG kodeksa būtība un pielietojums. Bīstamo kravu klasifikācija (1-9), transporta dokumenti uz kuģa. 1 2 1 2
7. IV Pielikums. Noteikumi piesārņojuma novēršanai ar notekūdeņiem. 7.1. Jēdzieni. 7.2. Apskates. Starptautiskā apliecība piesārņojuma novēršanai ar notekūdeņiem. 7.3. Iekārtas (notekūdeņu apstrādes iekārta, frakcionēšanas un dezinfekcijas iekārta, uzglabāšanas tilpne) piesārņojuma novēršanai ar notekūdeņiem, to darbības principi. 7.4. Notekūdeņu nopludināšanas noteikumi no pasažieru kuģiem speciālajā rajonā, ārpus tā. Nopludināšanas noteikumi no visiem kuģiem (izņemot pasažieru kuģus) speciālajā rajonā, ārpus tā. Polārā kodeksa prasības MARPOL IV pielikuma pielietojumā. 1 1 1 1
8. V Pielikums. Noteikumi piesārņojuma novēršanai ar atkritumiem. 8.1. Jēdzieni. 8.2. Atkritumu izmešanas nosacījumi īpašajos rajonos un ārpus tiem. Izņēmumi no šiem nosacījumiem. Polārā kodeksa prasības MARPOL V pielikuma pielietojumā. 8.3. Plakāti. „Darbības plāns ar atkritumiem” Tā būtība, apkalpes atbildība un darbības uz kuģa piesārņojuma mazināšanai ar atkritumiem. 8.4. Atkritumu ierakstu žurnāls, ierakstu veikšanas principi, žurnāla uzglabāšana, tā pieejamībā inspekcijām. 8.5. Ostu pieņemšanas iekārtas. Atkritumu nodošana ostu pieņemšanas iekārtās. 8.6. Iekārtas uz kuģa piesārņojuma mazināšanai ar atkritumiem. 2 2 2 2
9. VI Pielikums. Noteikumi gaisa piesārņojuma novēršanai no kuģiem. 9.1. Jēdzieni. 9.2. Kuģa apskates, „Starptautiskā apliecība gaisa piesārņojuma novēršanai" (IAPPC); Dzinēja starptautiskā apliecība gaisa piesārņojuma novēršanai (EIAPPC); Apliecību būtība, to derīguma termiņi, forma, papildinājumi. 9.3. Prasības SOx emisiju mazināšanai kuģojot ECA, ārpus ECA (sēra saturs degvielā). Nosaukt ECAs - SOx un PM emisiju kontrolei). Atbilstošu ierakstu veikšana veicot degvielas nomaiņu ienākot/izejot no ECA. Rakstiskā procedūra. SOx emisijas mazināšanas iespējas. Degvielas kvalitāte. Degvielas piegādes pavaddokuments. 9.4. Prasības NOx emisiju standartiem (trīspakāpju pieejas būtība). Prasības NOx emisiju standartiem kuģojot ECA (nosaukt ECAs - NOx emisiju kontrolei). NOx tehniskā kodeksa būtība. Iekārtas un to pielietojamās metodes NOx emisijas mazināšanai. 9.5. Ekvivalentu (alternatīvās iekārtas, alternatīvās degvielas, utt.) pielietojums MARPOL VI pielikuma noteikto prasību par SOx. 4 2 4 2
10. Baltijas jūras aizsardzība no kuģu radītā piesārņojuma. ,,1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas” (1992.gada Helsinku konvencija) IV Pielikuma „Piesārņojuma novēršana no kuģiem” būtība un prasības. 1 1 1 1
11. Piesārņojuma novēršana ar kuģu kaitīgām pretapaugšanas sistēmām. „Starptautiskās konvencijas par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli” būtiskās prasības. „Starptautiskā apliecība par kuģu pretapaugšanas sistēmām" (AFS). 1 1 1 1
12. Īpaši jūtīgas jūras zonas (PSSA), ierobežojumi tajos, piesārņojuma novēršanai no kuģiem. 1 0 1 0
13. „2004. g. Starptautiskā konvencija par balasta ūdeņu un sedimenta pārvaldību un kontroli” (BWM). 1 1 1 1
Kopā: 24 16 24 16
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs
Studiju kursa mērķis ir sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas vides piesārņojuma novēršanā no kuģiem.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana
Zināšanas. Pārzina vides piesārņojuma ietekmi uz jūras vidi, instrumentus, ar kuru palīdzību piesārņojumu var samazināt un jūrniecībā esošās prasības šajā jomā. - Metodes. Testi, mājasdarbi, patstāvīgais darbs, ieskaites darbs kombinētā formā. Kritēriji. Zināšanas par vides piesārņojuma ietekmi uz jūras vidi tiek vērtētas visa semestra laikā ar punktu skaitu un gala vērtējums sastāv no mazo lekciju pārbaudes darbu pildīšanas, mājas darbu un grupu darba rezultātiem.
Prasmes. Spēj praktiski darboties ar normatīvajiem aktiem un izprot prasības, kas noteiktas 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL 73/78). - Metodes. Testi, mājasdarbi, patstāvīgais darbs, ieskaites darbs kombinētā formā. Kritēriji. Prasmes un spēja praktiski darboties ar normatīvajiem aktiem tiek vērtētas visa semestra laikā ar punktu skaitu un gala vērtējums sastāv no mājas darbu un grupu darba rezultātiem.
Kompetences. Spēj nodrošināt piesārņojuma novēršanas prasību ievērošanu. - Metodes. Testi, mājasdarbi, patstāvīgais darbs, ieskaites darbs kombinētā formā. Kritēriji. Kompetence tiek vērtēta semestra noslēgumā ar mutisko ieskaiti, kā rezultātā studējošais parādā izpratni par vides piesārņojuma novēršanu.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Mājasdarbi - 20%
Testi - 20%
Patstāvīgais darbs - 10%
Ieskaites darbs - 50%
 
Priekšzināšanas Vidējā profesionālā jūrniecības izglītība.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP EKPS Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 1.0 1.5 1.0 0.0 0.0 *

Pieteikties uz šo kursu

[Kursa apraksts PDF formātā]