LJA576 Kuģu automātikas elementi un ierīces

Kods LJA576
Nosaukums Kuģu automātikas elementi un ierīces
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Jūras transports
Struktūrvienība Latvijas Jūras akadēmija
Mācībspēks Miroslavs Mališko
Kredītpunkti 3.0 (4.5 ECTS)
Daļas 2
Anotācija Studiju kursa ietvaros studējošie apgūs kuģa automātiskās vadības sistēmas - automātiskās vadības un regulēšanas teorija, elementi un mezgli. Studējošie apgūs AVS regulatoru shēmas, kuģu energoiekārtu regulēšanas, vadības un kontroles sistēmas, rotācijas frekvences regulēšanas, degvielas un eļļas darba sagatavošanas sistēmas, kontroles un distances vadības sistēmas, kā arī kuģu palīgmehānismu vadības sistēmas un kuģu palīgkatla AVS, saspiestā gaisa un refrižeratoru iekārtu automatizāciju. Tiks iepazīstināti ar vispārīgās kuģu vadības sistēmām, sinhronām pārvades sistēmām. .
Studiju kurss ir izstrādāts atbilstoši STCW konvencijas kodeksa A-III/6 standarta un profesijas standarta prasībām, kā arī ņemot vērā IMO 7.08 paraugkursa rekomendācijas un citus saistošos normatīvos dokumentus..
Nepilna laika studijas neklātienē tiek organizētas pēc individuāli izstrādāta studiju plāna..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1. Elektronisko sistēmu pamatelementi (IMO 7.08 -1.1.4.1) 1.1. Pusvadītāju diodes. 1.2. Bipolārie tranzistori. 1.3. Lauktranzistori. 1.4. Vairāku pāreju pusvadītāju elementi. 1.5. Integrālās mikroshēmas (IMS). 1.6. Elektroniskie indikācijas elementi. 4 2 4 2
2. Operacionālie pastiprinātāji un to lietošana (IMO 7.08 - 1.1.6.1) 2.1. Operacionālā pastiprinātāja uzbūve, pamatīpašības un pamatslēgumu shēmas. 2.2. Pastiprinātāji: Invertējušais, neinvertējušais, summējušais, diferenciālais. Integratori un diferenciatori. 2.3. Komparatori:Komparatori ar nulles limeni, komparatori ar histerezu cilpas 2.4. Signālu ģeneratori Multivibratori, zaģveida ģeneratori, sinusoidalie ģeneratori, trijstūrveida ģeneratori 2.5. Operacionālo pastiprinātāju funkcionālās shēmas: Laika releja, foto releja, termo releja, U-I un I-U pārveidotāji. 2.6. Taimeri. 12 8 12 8
3. Kombinacionālās loģiskās shēmas (IMO 7.08 - 1.1.6.1) 3.1. Kombinacionālo loģisko shēmu izveide. 3.2. Galvenās loģiskās funkcijas un sakarības starp tām. 3.3. Ciparu mikroshēmu veidi. 3.4. Tipveida kombinacionālās loģiskās shēmas. 3.4.1. Dešifrators, šifrators, multiselektrori. 3.4.2. Summatori, ciparu komparatori. 3.4.3. Aritmētiski loģiskās mikroshēmas. 3.5. Autoģeneratori uz ciparu mikroshēmu bāzes. 3.6. Programmējamās loģiskās matricas, lasāmatmiņas shēmas. RAM, ROM, PROM, EPROM, UVPROM. 16 12 16 12
4. Sekvenciālās loģiskās shēmas (IMO 7.08 - 1.1.6.1) 4.1. Vienpakāpes trigeru shēmas, divpakāpju trigeri. 4.2. Binārie skaitītāji, bināri skaitītāji ar pārslēdzamu maksimālo summu un skaitītāju lietošana. 4.3. Paralēlais un bīdes reģistrs. 4.4. Ciparanalogu pārveidotāji (CAP) un analogsignāla pārveidošana ciparsignālā.(ACP). 12 8 12 8
5. Programmējamie loģiskie kontrolleri (PLC) (IMO 7.08 - 1.1.6.1) 5.1. PLC darbības principi 5.2. Neprogrammējamo un programmējamo kontrolleru darbības salīdzinājums 5.3. PLC priekšrocības 5.4. Bināro skaitļu pārveidošana 5.5. Digitālās loģikas ieejas 5.6. (Digital logic gates) un to praktiska izmantošana 5.7. Ieejas un izejas moduļi un PLC konfigurācija 5.8. Sazināšanās ar PC . Kodu apvienošana (Code integration 5.9. Kāpņu loģikas (ladder logic) saprašana un PLC programmēšana 5.10. Elektroniskā vadības aprīkojuma apkalpošana un PLC vadāmie procesi 6 4 6 4
6. Mikroprocesoru vadības sistēmas elementi (IMO 7.08 - 1.1.6.1) 6.1. Mikroprocesoru kontrollera organizācija. 6.2.Centrālā procesora funkcionālā shēma. 6.3. Mikroprocesoru darbības principi :eejas/izejas funkcijas, izmantošana vadības sistēmās uz kuģiem, programmas, vērtību maiņa 6.4. Atsevišķā integrētā shēma, kas ietver procesora pamatatmiņu, atmiņu un programmējamās perifēriskās ievada/izvada ierīces 6.5. Mikroshēmas un RAM izmantojamas programmas atmiņas NOR zibatmiņas vai OTP ROM veidā 6.6. Tipiskas ievad- un izvad ierīces: -Slēdži, releji, solenoidi, LED,-Radio frekvenču ierīces,-Temperatūras, mitruma sensori 6.7. GPIO (General Purpose Input / Output pins) apraksts un izmantošana 4 2 4 2
7. Elektriskā, elektroniskā un vadības aprīkojuma un drošības ierīču funkcionālā testēšana (IMO 7.08 - 1.1.6.1) 7.1. Maksimālās strāvas releja (OCR) funkcija 7.2. Releju un magnētisko kontaktoru funkciju tests 7.3. Taimeru funkciju tests 7.4. Drošinātāju funkciju tests 7.5. Slēgiekārtas ar lietu korpusu (MCCB-Molded Case Circuit Breaker) funkciju tests 7.6. Piekļuves kontroles bloka(ACB-Access Control Block) funkciju tests 7.7. Diožu funkciju tests 7.8. Taisngriežu funkciju tests 7.9. Temperatūras, spiediena un līmeņa devēju funkciju tests 7.10. Ātruma drošības ierīču funkciju tests 7.11. Liesmas skeneru funkciju tests. 7.12. Ugunsdrošības signalizācijas sistēmas funkciju tests 6 4 6 4
8. Hidraulisko sistēmu aprīkojums (IMO 7.08 - 1.1.10.1) 8.1. Sistēmas komponenti 8.2. Hidrauliskās shēmas 8.3. Hidraulisko sistēmu montāža un apkalpošana 6 4 6 4
9. Pneimatisko sistēmu aprīkojums (IMO 7.08 - 1.1.10.1) 9.1. Sistēmas komponenti 9.2. Pneimatiskās ķēdes 9.3. Pneimatisko sistēmu montāža un apkalpošana 9.4. Komponenti un bojājumu meklēšana. 9.5. Pneimatiskie PID kontrolleri 9.6. Pneimatiskie IP pārveidotāji. 6 4 6 4
Kopā: 72 48 72 48
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis nodrošināt kvalitatīvu moderno kuģu iekārtu automatizētās vadības sistēmas tehnisko ekspluatāciju atbilstoši kuģu izgatavotāju, kuģu klasifikācijas Reģistru un IMO konvenciju prasībām. Studiju kurs uzdevumi: - sniegt zināšanas par kuģa automātiskās vadības sistēmām - automātiskās vadības un regulēšanas teoriju, elementiem un mezgliem, AVS regulatoru shēmām; - sniegt zināšanas par kuģu energoiekārtu regulēšanas, vadības un kontroles sistēmām; - sniegt zināšanas par rotācijas frekvences regulēšanas, degvielas un eļļas darba sagatavošanas sistēmām; - sniegt zināšanas par kontroles un distances vadības sistēmām, kuģu palīgmehānismu vadības sistēmām; - sniegt zināšanas par kuģu palīgkatla AVS, saspiestā gaisa un refrižeratoru iekārtu automatizāciju, vispārīgās kuģu vadības sistēmām, sinhronās pārvades sistēmām.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Zināšanas. 1) Sniegt zināšanas par automātikas, automātisko vadības sistēmām un tehnoloģijas pamatiem. 2) Sniegt zināšanas par elektrohidrauliskajām un elektropneimatiskajām vadības sistēmām. 3) Sniegt zināšanas par elektronikas un energoelektronikas pamatiem. 4) Sniegt izpratni par fizikālajiem procesiem dažādu pusvadītāju ierīču struktūrās; pusvadītāju ierīču tipiem, konstrukciju, pielietošanu. - Metodes: laboratorijas darbi, noslēguma pārbaudījums. Vērtēšanas kritēriji: spēj parādīt zināšanas automātikas, automātisko vadības sistēmās un tehnoloģijas pamatos, elektrohidrauliskajās un elektropneimatiskajās vadības sistēmās, kā arī ilgtspējības attīstības principu pārzināšana, to nozīmīguma izprašana nozares ilgtspējas attīstības veicināšanā.
Prasmes. Spēj analizēt klasiskās impulsu un pastiprinātāju kaskāžu shēmas, novērtēt to darbības parametrus. - Metodes: laboratorijas darbi, noslēguma pārbaudījums. Vērtēšanas kritēriji: spējas analizēt klasiskās impulsu un pastiprinātāju kaskāžu shēmas, novērtēt to darbības parametrus, kā arī spēja ar kritiski reflektējošu izpratni patstāvīgi un praktiski izmantot apgūto teoriju un zinātnisko informāciju.
Kompetences. Spēj demonstrēt savu kompetenci atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-III/6 sadaļas prasībām: 1) Spēj patstāvīgi izmantot apgūtās zināšanas par automātikas, automātisko vadības sistēmām un tehnoloģijas pamatiem. 2) Spēj patstāvīgi izmantot apgūtās zināšanas par elektrohidrauliskajām un elektropneimatiskajām vadības sistēmām. 3) Spēj demonstrēt praktiskās iemaņas impulsu shēmu izmēģināšanā, regulēšanā, kas nodrošinātu šādu kuģu elektroaprīkujuma elektronisko shēmu profesionālu tehnisko apkalpi ekspluatācijā. - Metodes: laboratorijas darbi, noslēguma pārbaudījums. Vērtēšanas kritēriji: 1) Aprīkojuma un sistēmu darbība atbilst lietošanas instrukcijām. 2) Veiktspējas rādītāji atbilst tehniskajām specifikācijām. 3) Spēja formulēt, kritiski analizēt un argumentēti pamatot pieņemtos lēmumus un risinājumus.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Laboratorijas darbi - 50%
Noslēguma pārbaudījums - 50%
 
Priekšzināšanas Fizika; augstākā matemātika; elektrotehnikas teorētiskie pamati.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP EKPS Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 1.0 1.5 0.5 0.0 0.5 *
2 2.0 3.0 1.0 0.0 1.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]