LKA112 Kultūras, mākslas un radošuma socioloģija

Kods LKA112
Nosaukums Kultūras, mākslas un radošuma socioloģija
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Akadēmiskais
Tematiskā joma Vadība un administrēšana
Struktūrvienība Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Mācībspēks Deniss Ščeulovs
Kredītpunkti 2.0 (3.0 ECTS)
Daļas 1
Anotācija Kursu docē LKA mācībspēks: lekt. Līga Vinogradova.
Kursā studenti tiks iepazīstināti ar socioloģijas jomām – mākslu, kultūru un radošumu. Kursā tiks apskatītas dažādas teorētiskās pieejas un attīstības virzieni mākslas, kultūras un radošuma socioloģijā, īpašu uzmanību pievēršot mūsdienās izmantotajām pētniecības pieejām un aktuālajiem pētījumiem, tāpat apskatīti tādi mākslas un kultūras socioloģijā nozīmīgi jautājumi kā mākslas, mākslas procesu, mākslinieku un mākslas institūciju loma sabiedrībā, kā arī radošuma loma mūsdienu sabiedrībā. Kursa ietvaros studentiem ir iespēja patstāvīgi analizēt dažādus tematiskos virzienus mākslas socioloģijā, kā mūzika, vizuālā māksla, mode, literatūra, kino, fotogrāfija un citi..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Sociālo un humanitāro zinātņu sadursme: māksla un sabiedrība. Kas ir māksla un mākslas socioloģija? Mākslas socioloģijas un mākslas vēstures attiecības. 2 2 2 2
Kultūras un mākslas socioloģijas vēsture un attīstības virzieni. Mākslas un kultūras nozīme sabiedrībā. Kultūras un mākslas socioloģijas attīstība no klasiskajām teorijām līdz mūsdienu skatījumam. 4 4 4 4
Kultūras un mākslas pētniecība sabiedrības kontekstā mūsdienās. Kultūras dimanta modelis un Mākslas pasaules koncepts. 2 2 2 2
H. Bekera Mākslas pasaules koncepts. Mākslas kā kolektīva darbība. Mākslinieka lomas izmaiņas. Kodola personāls un atbalsta personāls. Reputācija un talants. Estētika. 2 4 2 4
Radošuma un inovāciju socioloģija. Radošums kā sociāla aktivitāte. Radošuma skaidrojumi un nozīme sabiedrības vēsturē. Radošums kultūrā un mākslā. Radošuma socioloģijas teorētiskās pieejas. Inovāci 4 4 4 4
Mākslinieka loma. Izpratnes par mākslinieku vēsturiskā attīstība. Mākslinieka lomu izmaiņas. Mākslinieks kā ģēnijs. Mākslinieks kā radoša persona. Mākslinieka vieta mūsdienu pasaulē. 2 4 2 4
Radoša persona. Radošas personas statuss. Radošie profesionāļi. 2 4 2 4
Mākslas darbs. Mākslas dalījums augstajā mākslā, popkultūrā un tautas mākslā. Mākslas darba radīšanas process. Māksla kā bizness un industrija. 2 4 2 4
Kultūras un mākslas auditorija un tās izpēte. Mākslas un kultūras patērniecība. Auditorijas loma mākslas darba uztveršanā un radīšanā. Auditorijas izpēte. 2 2 2 2
Mākslas darbu izplatīšanas iespējas un principi. Mākslas darbu izplatītāji un caurlaidēji. Vēsturiskās izmaiņas mākslas darbu izplatīšanā. 2 2 2 2
Mūzikas socioloģijas attīstība. Mūzikas nozīme sabiedrībā. Mūzikas socioloģijas attīstība pasaulē un Latvijā. Pētījumu apskats. 2 4 2 4
Modes kā inovāciju ieviešanas piemērs. Cilvēka ķermeņa un modes nozīme sabiedrībā. Modes socioloģijas vēsturiskā attīstība un aktuālās pieejas. 2 4 2 4
Teātra un skatuves mākslu socioloģija. Teātris un sabiedrība. Duālais skatījums uz cilvēka ķermeni sabiedrībā. 2 4 2 4
Filmu, kino un TV socioloģija. Filmu, kino un TV attīstība sabiedrības kontekstā. Socioloģiskās pieejas filmu, kino un TV pētniecībā. 2 4 2 4
Kopā: 32 48 32 48
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Iepazīstināt studējošos ar kultūras, mākslas un radošuma socioloģiju, īpaši pievēršot uzmanību tās teorētiskajām pieejām gan vēsturiski, gan mūsdienās, attīstīt izpratni par tādiem kultūras un mākslas socioloģijas problēmjautājumiem kā mākslas, mākslas procesu, mākslinieka un mākslas institūciju lomu sabiedrībā, radošums un tā loma mūsdienu sabiedrībā, kā arī dažādiem tematiskajiem virzieniem mākslas un kultūras socioloģijā, kā filmu, teātra, mūzikas socioloģija un citi. Uzdevumi: iegūtas prasmes pielietot dažādus kultūras, mākslas un radošuma socioloģijas jēdzienus un teorētiskos konceptus; patstāvīgi analizēt informāciju par dažādiem ar mākslas socioloģiju saistītiem jautājumiem.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Iegūtas prasmes pielietot dažādus kultūras, mākslas un radošuma socioloģijas jēdzienus un teorētiskos konceptus. - Sekmīgi nokārtots tests semestra beigās.
Spēj patstāvīgi analizēt informāciju par dažādiem ar mākslas socioloģiju saistītiem problēmjautājumiem, kā mākslas un mākslinieka loma un nozīme sabiedrībā, mākslas procesu un ar to saistīto institūciju loma sabiedrībā, radošuma lomu un radošu personu izpratnes veidošanu. - Līdzdalība 4 semināros, pirms tam patstāvīgi apgūstot zinātnisko literatūru.
Iegūta izpratne par aktuāliem kultūras, mākslas un radošum socioloģijas problēmjautājumiem un pētniecības praksēm, un kā tos interpretēt mūsdienu sabiedrības kontekstā. - Patstāvīgā grupas uzdevuma (prezentācijas) izpilde semestra laikā.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Semināra apmeklējums - 20%
prezentācija grupās par doto tēmu - 70%
Kursa apmeklējums - 10%
 
Priekšzināšanas Nav nepieciešamas.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP EKPS Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 2.0 3.0 1.5 0.5 0.0 *
Kursa apgūšanas cena klausītājam Pilna laika studijas
Klātiene		 Nepilna laika studijas
Klātiene		 Nepilna laika studijas
Neklātiene
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]