ĶST558 Mineraloģija

Kods ĶST558
Nosaukums Mineraloģija
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles; Brīvās izvēles
Līmenis un tips Augstākā līmeņa, Akadēmiskais
Tematiskā joma Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija
Struktūrvienība Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultāte
Mācībspēks Ingunda Šperberga
Kredītpunkti 2.0 (3.0 ECTS)
Daļas 1
Anotācija Minerāla indivīds un minerāla klase. Endogēnās, eksogēnās, metamorfogēnās un kosmogēnās izcelsmes minerāli. Minerālu klasifikācija. Vienkāršās vielas, sulfīdi, oksīdi, hidroksīdi, karbonāti, borāti, nitrāti, sulfāti, fosfāti, silikāti, halogenīdi. Minerāli-dārgakmeņi un rotakmeņi. Minerālu izmantošana tehnikā..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Minerāli, mineraloģija un tās vieta citu ģeoloģisko zinātņu vidū. Mineraloģijas fāžu likums. 2 0 0 0
Minerālu veidošanās endogēnie procesi: tiešā magmatiskā, pegmatīta, pneimatolītiski-hidrotermālā stadijas. 2 0 0 0
Minerālu veidošanās eksogēnie procesi: dēdēšanas un nogulsnēšanās procesi un minerāli. 2 0 0 0
Minerālu veidošanās metamorfisma un kosmogēnie procesi. 2 0 0 0
Minerālu morfoloģija un fizikālās īpašības. 2 0 0 0
Minerālu klasifikācija, nosaukumi, paveidi. Ķīmiskās saites tipi minerālu struktūrās. 2 0 0 0
Elementi jeb vienkāršas vielas: tīrradņi metāli, metaloīdi un nemetāli. 2 0 0 0
Sulfīdi un tiem radniecīgie minerāli. 2 0 0 0
Oksīdi un hidroksīdi. 2 0 0 0
Silikāti ar izolētām silīcija skābekļa grupām vai izolētām tetraedru grupām. 2 0 0 0
Ķēdīšu tipa silikāti - piroksēni jeb metasilikāti un lentu tipa silikāti jeb amfiboli. 2 0 0 0
Kārtainā tipa silikāti. Mālu minerāli. Karkasa tipa silikāti. 4 0 0 0
Karbonāti, sulfāti un fosfāti. 2 0 0 0
Borāti, halogenīdi un nitrāti. 2 0 0 0
Pielietojamā mineraloģija: dārgakmeņi un rotakmeņi, cementa minerāli, minerāli un cilvēku veselība. 2 0 0 0
Kopā: 32 0 0 0
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs
Priekšmeta mērķis ir sniegt zināšanas par minerāliem, to veidošanos dabā, kas ļauj studentam izprast minerālu pasauli un to nozīmi dažādu materiālu un izstrādājumu ieguvē.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana
Students priekšmeta noslēgumā spēs: 1. Patstāvīgi izskaidrot dažādos minerālu veidošanās procesus, šo procesu ietekmi uz minerālu struktūru un īpašībam - Laboratorijas darbs
2. Analizēt dažādos procesos veidojušos minerālu pielietojumu dažādās tautsaimniecības nozarēs. - Referāts
3. Izvērtēt dažādu minerālu priekšrocības un trūkumus saistībā ar to pielietojumu, salīdzinot ar citiem materiāliem (metālu, polimēriem, koku, kompozītmateriāliem u.c.). - Kontroldarbs
4. Patstāvīgi modelēt minerālu veidošanās procesus ar nolūku iegūt jaunus perspektīvus materiālus. - Laboratorijas darbs. Noslēguma vērtējums ar eksāmenu.
Priekšzināšanas ĶNF 201 Neorganiskā ķīmija (pamatkurss)
Studiju kursa plānojums
Daļa KP EKPS Stundas Pārbaudījumi Pārbaudījumi (brīvai izvēlei)
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs Ieskaite Eksāmens Darbs
1 2.0 3.0 1.0 0.0 1.0 *

Pieteikties uz šo kursu

[Kursa apraksts PDF formātā]