LA1368 Kultūra un pasaules uzskatu dažādība

Kods LA1368
Nosaukums Kultūra un pasaules uzskatu dažādība
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Pedagoģija
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Lāsma Latsone
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kurss sniedz izpratni par reliģiju kā nozīmīgu cilvēka pasaules uzskata, vērtību un kultūras veidošanās pamatu, iepazīstinot ar dažādu reliģiju un pārliecību daudzveidību, to vēsturisko attīstību un nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Studiju kursa ietvaros studējošie apgūst ar reliģiju, pasaules uzskatiem un ideoloģijām saistīto terminoloģiju, attīsta prasmi kritiski analizēt un izvērtēt to ietekmi uz vēsturiskajiem un mūsdienu sabiedriskajiem procesiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta reliģiskās un kultūras daudzveidības izpratnei, pašapziņas veicināšanai, tolerances, savstarpējas cieņas un starpkultūru dialoga prasmju attīstīšanai, sekmējot spēju pieņemt atšķirīgus uzskatus un veidot harmoniskas attiecības ar dažādu reliģiju, pārliecību un pasaules uzskatu pārstāvjiem..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Kultūra un reliģija: pasaules uzskats, ideoloģija, reliģija, garīgums. Jēdzieni, fenomeni, konteksts. (Pasaules uzskats/Reliģija kā fenomens) Jēdzienu pasaules uzskats, ideoloģija, reliģija, garīgums saturs, tā ģenēze, savstarpējās attiecības. Reliģija kā sociāls fenomens. Pasaules uzskats un kultūras konteksts. Jēdzienu "pasaules uzskats/pasaules aina" un "ideoloģija" saturs. 2 4 2 4
Pamatjēdzieni: realitāte, patiesība, pestīšana, garīgums, ticība, pārliecība, zināšanas. Metafizika. Epistemoloģija. Reliģijas un zinātnes attiecības. Eksistenciālie jautājumi un indivīda dzīves jēgas meklējumi. 2 4 0 4
Sabiedriskās formācijas un reliģija: reliģisks, sekulārs, postsekulārs. Reliģiskā un sekulārā vara. Reliģija un politika. Sekularizācijas teorijas. Postsekulārisms. 2 4 2 4
Reliģija un izglītība. Inkluzīvisms, ekskluzīvisms, plurālisms. Pētījums par vienu no tēmam pēc izvēles. Aktīva dalība semināru diskusijās. Pasaules uzskats/pasaules ainas un ideoloģijas izpratne; to būtība. 2 2 0 4
Pasaules uzskatu/reliģiju dažādība. (Pasaules lielākās pasaules uzskatu/reliģiskās tradīcijas) Pasaules reliģiju attīstības prognozes. Latvijas reliģiskā ainava un tās izmaiņas pēdējos simts gados. Dieva un Universa attiecību daudzveidīgie modeļi. 2 4 2 4
Politeisms: hinduisms, antīkās pasaules reliģijas. Uzskatu sistēma un prakse. Nosaukto reliģiju izpausme mūsdienās. 2 2 0 4
Panteisms: pagānisms, neopagānisms, daoisms, sintoisms. Uzskatu sistēma un prakse. Nosaukto reliģiju izpausme mūsdienās. 2 4 2 4
Teisms: jūdaisms, kristietība, islāms, sikhisms. Uzskatu sistēma un prakse. Nosaukto reliģiju izpausme mūsdienās. Deisms: apgaismības periods un zinātne. Uzskatu sistēma un prakse. Nosaukto ideju un fenomenuizpausme mūsdienās. 2 4 0 4
Ateisms: naturālisms, humānisms, nihilisms, laicite. Uzskatu sistēma un prakse. Nosaukto ideju kopu izpausme mūsdienās. 2 2 2 4
Garīgums. New Age. Sinkrētiska reliģiozitāte. Reliģijpētniecības mūsdienu tendences. Autentiskuma un jēgas meklējumi ārpus institucionalizētās reliģijas. 2 4 0 4
Ekumenisms un starpreliģiju dialogs. Reliģijas un valodas dekolonizācija. Reliģiskais funfdamentālisms un tā cēloņi. Ekumenisma vēsture un problemātika. Starpreliģiju dialogs starpkukltūru dialoga ietvaros. Reliģijas būtība, nozīme seno un viduslaiku civilizāciju tapšanas un attīstības procesā, vieta cilvēka dzīvē. Reliģijas attīstības pamatposmi. Pirmatnējās kopienas reliģijas formas. Kulti, rituāli. Politeisma vai "nacionālo" reliģiju būtība, raksturīgās īpatnības. Pasaules reliģiju raksturīgās īpatnības. 2 2 2 4
Senās Indijas pasaules reliģiju rašanās, īpatnības, mācības pamati. (hinduisms, budisms). Reģiona īpatnības (kā tas ietekmēja reliģiskos priekšstatus). Hinduisma īpatnības, attīstības pakāpes (vēdisms, vēdanta). Budisms – reliģijas rašanās, īpatnības, mācības pamati, virzieni. 2 4 0 4
Senās Ķīnas pasaules reliģijas: konfuciānisms daoisms. Reliģijas vai filozofiskās mācības? Ķīnas reģiona specifika un ietekme uz reliģiskajiem priekšstatiem. Ķīnas pasaules reliģiju īpatnības. Konfūcijs un viņa mācība. Daoisms – mācība, īpatnības. 2 2 2 6
Jahvisms – jūdaisms. Reliģijas rašanās vide, veidošanās posmi un to īpatnības. Mācības būtība. Patriarhi, pravieši un pravietošana. Mozus vieta un nozīme "Vecajā Derībā". Kanonizācijas process. Apraksta izveide par Vecās Derības struktūru. 2 4 0 4
Kristietības kā pasaules reliģijas būtība un īpatnības. Kristietības noformēšana. Kristīgās baznīcas un kristietības savienība ar valsti (politiskajā un ideoloģiskajā jomā). Kanona pieņemšana. Mācības būtība, priekšstati par pasauli, cilvēku; sociālā orientācija; attieksme pret rituāliem. 2 2 2 6
Katoļticība un pareizticība viduslaikos: kopīgais un atšķirīgais. Katoļticības un pareizticības nošķelšanās. Atšķirības priekšstatos par Dievu - Trīsvienību, Jēzu Kristu; pasauli, cilvēku, svētumu. Attieksme pret valsti. "Tautas kristietības" īpatnības. 2 4 0 4
Kopā: 32 52 16 68
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis ir sniegt studējošajiem sistematizētas zināšanas par reliģijām, pasaules uzskatiem un ideoloģijām, to veidošanās priekšnoteikumiem, attīstību un ietekmi uz indivīdu un sabiedrību, kā arī pilnveidot mācībspēka profesionālajai darbībai nepieciešamās prasmes analizēt un skaidrot reliģisko un ideoloģisko daudzveidību, veicināt kritisko domāšanu, pašrefleksiju, akadēmiskās terminoloģijas lietojumu un cieņpilnu dialogu plurālistiskā sabiedrībā. Studiju kursa uzdevumi: - sniegt zināšanas par pasaules uzskatu, ideoloģiju un reliģiju būtību, veidošanās priekšnoteikumiem, attīstību un funkcijām dažādos vēstures periodos un kultūrvidēs; - iepazīstināt studējošos ar dažādu reliģiju pamatnostādnēm, mācībām, tradīcijām un izpausmēm, analizējot to nozīmi indivīda un sabiedrības dzīvē; - pilnveidot studējošo analītiskās un pētnieciskās prasmes, mācot kritiski izvērtēt zinātnisko literatūru, dažādus informācijas avotus un tekstus, salīdzināt atšķirīgus viedokļus un formulēt argumentētus secinājumus; - attīstīt spēju profesionāli lietot reliģijpētniecības, filozofijas, kultūras un sociālo zinātņu terminoloģiju, kā arī skaidri un argumentēti izklāstīt ar pasaules uzskatiem un reliģijām saistītus jautājumus; - veicināt pašrefleksiju un profesionālās pašapziņas veidošanos, sekmējot izpratni par savu vērtību sistēmu, pasaules uzskatu un attieksmi pret dažādām pārliecībām; - attīstīt pedagoģiskās kompetences, pilnveidojot spēju plānot un īstenot mācību procesu, kurā reliģiskā un ideoloģiskā daudzveidība tiek aplūkota zinātniski pamatoti, objektīvi un cieņpilni; - veicināt dialoga un sadarbības prasmes, attīstot spēju vadīt diskusijas par reliģiskiem, ētiskiem un pasaules uzskatu jautājumiem, veidot iekļaujošu mācību vidi un sekmēt cieņpilnu komunikāciju starp cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem un pārliecībām; - sekmēt studējošo spēju sasaistīt teorētiskās zināšanas ar profesionālo praksi, izvērtējot reliģiju, ideoloģiju un pasaules uzskatu ietekmi uz sabiedriskajiem procesiem, izglītību un starpkultūru attiecībām.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Zināšanas: 1. Izprot pasaules uzskata un ideoloģijas būtību un skaidro pasaules uzskatu veidošanās priekšnosacījumus un ietekmējošos faktorus. 2. Izprot reliģijas būtību un nozīmi seno un viduslaiku civilizāciju veidošanās un attīstības procesā, kā arī tās lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē. 3. Spēj raksturot reliģijas attīstības pamatposmus un skaidro dažādu reliģiju raksturīgākās iezīmes, to daudzveidīgās izpausmes un nozīmi vēsturiskajā kontekstā. - Metodes: Pētījums par pasaules uzskatu/reliģiju kā fenomenu. Pētījums par kādu pasaules reliģiju un tās izpausmēm mūsdienās. Kritēriji: Izprot un skaidro pasaules uzskata, ideoloģijas un reliģijas būtību, pasaules uzskata veidošanās faktorus, reliģijas attīstību un nozīmi vēsturē un mūsdienās, raksturo dažādu reliģiju iezīmes un izpausmes, analizē informāciju un izdara pamatotus secinājumus.
Prasmes: 1.Spēj analizēt un salīdzināt dažādu reliģiju pamatprincipus un specifiskās iezīmes, identificējot to kopīgo un atšķirīgo. 2. Prot lietot kursā apgūtos jēdzienus un kategorijas, patstāvīgi veicot vēstures avotu ārējo un iekšējo kritiku. 3. Orientējas digitālajās datubāzēs un prot izmantot digitālos resursus zinātniskās informācijas meklēšanai un atlasei. 4. Spēj veikt patstāvīgu pētījumu par izvēlētu reliģiju, atlasot, sistematizējot, analizējot un interpretējot zinātniskajā literatūrā iegūto informāciju. 5. Izprot zinātniskās literatūras kritiskas izvērtēšanas nozīmi reliģiju pētniecībā un spēj formulēt pamatotus secinājumus, balstoties uz analizēto informāciju. - Metodes: Portfolio ar semestra laikā izstrādātajiem uzdevumiem. Eksāmens. Kritēriji: Spēj analizēt un salīdzināt dažādas reliģijas, lietot apgūtos jēdzienus, kritiski izvērtēt vēstures avotus un zinātnisko literatūru, izmantot digitālos resursus, veikt patstāvīgu pētījumu un formulēt pamatotus secinājumus.
Kompetence: Izprot cilvēku pasaules uzskatu daudzveidību, akceptē to un spēj veidot attiecības ar citu reliģiju pārstāvjiem. - Metodes: Portfolio ar semestra laikā izstrādātajiem uzdevumiem. Eksāmens. Kritēriji: Spēj pielietot zināšanas par reliģijām un pasaules uzskatu daudzveidību, analizēt un salīdzināt informāciju, kritiski izvērtēt avotus, formulēt pamatotus secinājumus un paust cieņpilnu, argumentētu viedokli.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Pētījums par pasaules uzskatu/reliģiju kā fenomenu. - 20%
Pētījums par kādu pasaules reliģiju un tās izpausmēm mūsdienās. - 35%
Portfolio ar semestra laikā izstrādātajiem uzdevumiem. - 10%
Eksāmens. - 35%
 
Priekšzināšanas Nav nepieciešamas priekšzināšanas.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 8.0 24.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]