LA1358 Pasaules vēsture: viduslaiku vēsture

Kods LA1358
Nosaukums Pasaules vēsture: viduslaiku vēsture
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Vēsture un filozofija
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Ārija Kolosova
Kredītpunkti 6.0
Daļas 1
Anotācija Balstoties uz zinātniskās literatūras un avotu analīzi, veidot priekšstatu par viduslaiku pasaules vienotību daudzveidībā, ņemot vērā šīs pasaules reģionālo dimensiju un organisko saikni starp vēsturi un kultūru..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Ievads. Jēdzienu "viduslaiki", "feodālisms" vēsture. Periodizācijas problēma. 2 6 0 8
Viduslaiku sabiedrības īpatnības. Sociālekonomiskā struktūra. Īpašuma formas, saimniecības tipi, sociālo sakaru tipi, kārtas-šķiras. Politiskā sistēma. Tiesības, baznīca, valsts un tās formas. Cilvēka apziņas īpatnības. Mitoloģiskas domāšanas atdzimšana, kristietības recepcija. 10 14 6 18
Lielā tautas staigāšana un tās sekas. Roma un ģermāņi (barbari) mūsu ēras sākumā. Lielās tautas staigāšanas priekšnosacījumi virzieni, gaita, rezultāti un sekas. Barbaru karalistu izveide un īpatnības. Franku karalistes stabilitāti veicinošie faktori. cēloņi. Merovingu valdīšana un to politikas sociālekonomiskās un politiskās sekas. Feodālisma ģenēzes priekšnoteikumi. 6 10 2 14
Antīkās kultūras pārmantošana. Pagātnes recepcijas īpatnības. Antīkās kultūras pārmantošanu veicinošie faktori. "Pēdējie romieši" un viņu ieguldījums antīkās kultūras saglabāšanā un viduslaiku kultūras tapšanā (Boēcijs, Flāvijs Kasiodors, Seviljas Isidors). Antīkās kultūras "noliedzēju" nopelni antīkās kultūras saglabāšanā un viduslaiku kultūras tapšanā (Nursijas Benedikts, Gregors I Lielais). Karolingu renesanse un tās īpatnības. Renesanse, tās būtība, izpausmes. Bizantijas civilizācijas pamatīpatnības pētījumu spogulī. 8 10 4 14
Romas impērijas atjaunošana un tās sociālas sekas. Kārļa Lielā politika un tās sociālās sekas. Impērijas pārvaldes struktūra. Masu feodalizācija. Viduslaiku bruņniecība un tās ideāli. 6 10 4 14
Vikingu laikmets, tā īpatnības un sekas. Skandināvijas sabiedrības struktūra un tās evolūcija (bondi, vikingi, konungi). Vikingu gājieni – priekšnoteikumi, virzienu evolūcija, ietekme uz dažādu Eiropas reģionu attīstību. Viduslaiku pilsētas. 4 6 2 10
Arābu – musulmaņu pasaules tapšana. Arābu kalifāta izveides priekšnosacījumi un attīstības īpatnības. "Arābu – musulmaņu civilizācijas īpatnības pētnieku skatījumā". 4 8 2 12
Vācija X – XV gs. Attīstības īpatnības. Sakšu dinastijas, tās iekšējās un ārējās politikas rezultāti un sekas. Romas impērija un Romas kūrija, to savstarpējo attiecību izpausmes un īpatnības. Štaufenu dinastijas (Fridrihs I Barbarosa, Fridrihs II ) politikas rezultāti un sekas. Vācijas politiskās sistēmas evolūcija un tās īpatnības. Hanza. 6 10 2 14
Francija X – XV gs. Attīstības īpatnības. Politiskās sistēmas izveide, tās specifika. Senioru – vasaļu hierarhija. Sociālekonomiskās struktūras evolūcija. Valsts centralizācija. Tās priekšnoteikumi, būtība, izpausmes. Filipa II Augusta, Ludviķa IX Svētā, Filipa IV Skaistā reformas un to nozīme. Simtgadu karš, tā priekšnosacījumi īpatnības un sekas. Krusta kari Tuvajos Austrumos. 6 10 4 14
Anglija X – XV gs. Attīstības īpatnības. Normandiešu iekarojumi un to sekas. Agrā centralizācija un tās īpatnības. Henriha II reformas, to rezultāti un sekas. Lielā Brīvības harta un tās nozīme. Parlamenta izveide. Sociālekonomiskās struktūras evolūcija. Lielā Brīvības harta. 6 10 2 14
Itālija X – XV gs. Attīstības īpatnības. Politisko attīstību ietekmējošie faktori. Romas pāvesti, Romas imperatori, pagātnes mantojums. Sociālekonomiskās struktūras specifika. Politiskās sadrumstalotības īpatnība (policentrisms). Politisko sistēmu daudzveidība un to evolūcija (Sicīlijas karaliste, Florence, Venēcija). 6 10 4 4
Kopā: 64 104 32 136
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis ir, balstoties uz zinātniskās literatūras un avotu analīzi, veidot priekšstatu par viduslaiku pasaules vienotību daudzveidībā, ņemot vērā šīs pasaules reģionālo dimensiju un organisko saikni starp vēsturi un kultūru. Studiju kursa uzdevumi: - veidot izpratni par viduslaiku periodizāciju un tās pamatojumiem; - veidot izpratni par viduslaiku sociālekonomiskas, politiskas un "garīgas" sistēmas īpatnībām - veidot izpratni par rietumeiropas attīstības specifiku; - attīstīt prasmi lasīt zinātnisko literatūru, aptverot to autoru domas saturu; - veicināt studentu māku smelties informāciju gan no zinātniskas literatūras, gan no avotiem, un loģiski, argumentēti to izklāstīt auditorijas priekšā; - attīstīt komunicēšanas iemaņas (klausīties, papildināt, koriģēt, diskutēt ar grupas biedriem).
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Zināšanas: 1. Izprot viduslaiku pasaules pamatīpatnības un tās reģionālās atšķirības. 2. Izprot par viduslaiku hronoloģiskos ietvarus rāmjiem un to pamatojumu. - Metodes: Uzstāšanās seminārnodarbībās ar patstāvīgi veiktā darba rezultātiem. Portfolio ar semestra laikā izstrādātajiem uzdevumiem. Kritēriji: Izprot viduslaiku pasaules pamatīpatnības un reģionālās atšķirības, pārzina viduslaiku hronoloģiskos ietvarus un izprot to noteikšanas pamatojumu.
Prasmes: 1.Prot lasīt un izprast zinātnisko literatūru, uztverot un analizējot autoru paustās domas un idejas. 2. Spēj iegūt, analizēt un apkopot informāciju no zinātniskajiem darbiem un avotiem, kā arī loģiski un argumentēti to prezentēt auditorijai. 3. Prot aktīvi klausīties, papildināt un koriģēt grupas biedru paustās idejas, kā arī iesaistīties argumentētās diskusijās. - Metode: Piedalīšanās trīs kolokvijos (rakstu darbs vai pārrunas ar studentu). Kritēriji: Izprot un analizē zinātnisko literatūru, iegūst, apkopo un kritiski izvērtē informāciju no zinātniskajiem darbiem un avotiem, loģiski un argumentēti prezentē iegūtos rezultātus, aktīvi iesaistās diskusijās, uzklausa un argumentēti papildina vai koriģē citu paustās idejas.
Kompetence: Izprotot viduslaiku pasauli kā kvalitatīvi noteiktu veselumu, balstītu daudzveidībā, saskata mūsdienu pasauli vienojošos pamatus, izvairoties no unificēšanas. - Metode: Eksāmens. Kritēriji: Izprot viduslaiku pasauli kā daudzveidīgu un vienotu veselumu, saskata tās saikni ar mūsdienu pasaules attīstības pamatiem, vienlaikus apzinoties reģionālās un kultūras atšķirības.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Uzstāšanās seminārnodarbībās ar patstāvīgi veiktā darba rezultātiem. Portfolio ar semestra laikā izstrādātajiem uzdevumiem. - 30%
Piedalīšanās 3 kolokvijos (rakstu darbs vai pārrunas ar studentu) - 45%
Eksāmens - 25%
 
Priekšzināšanas Nav nepieciešamas priekšzināšanas
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 6.0 32.0 32.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]