JA0228 Jūras transporta iekārtu diagnostikas un negadījumu izmeklēšanas metodoloģija

Kods JA0228
Nosaukums Jūras transporta iekārtu diagnostikas un negadījumu izmeklēšanas metodoloģija
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Augstākā līmeņa, Profesionālais
Tematiskā joma Jūras transports
Struktūrvienība Latvijas Jūras akadēmija
Mācībspēks Andris Unbedahts
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kurss veltīts negadījumu (incidentu) izmeklēšanas aspektiem: datu ieguvei, analīzei un kvalitatīvas izmeklēšanas dokumenta (atskaites) sagatavošanai. Tiek izskatītas izmeklēšanas stadijas un sadarbības līmeņi ar iesaistītajām pusēm. Sniegts ieskats par izmeklēšanas īpatnībām uz kuģa un ostas uzņēmumos..
Vienlaikus tiek apgūta jūrniecības nozares iekārtu diagnostika..
Praktisko prasmju un iemaņu iegūšanai studējošie izstrādā izvēlētai specializācijai atbilstošu patstāvīgo pētniecisko darbu..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1. Datu ieguve: 1.1. Datu veidi: tiešie un netiešie. 1.2. Pirmreizēju datu ieguves metodes: aptaujas, intervijas, novērojumi. 1.3. Darbs ar publicētiem datiem (dokumentiem). 1.4. Kuģa un kravas bojājumi. 2 8 2 11
2. Datu pirmapstrāde: 2.1. Kuģa teorētiskais rasējums. 2.2. Izmantojamie materiāli jūras transporta mašīnās. 2.3. Raksturīgākie negadījumi ar ostu termināļu ierīcēm. 2.4. Bojājuma apjoma noteikšana. 6 8 1 13
3. Izmeklēšanā iesaistītās puses. Pamatjēdzieni: 3.1. Iesaistīto pušu kooperācija. 3.2. Trešajai pusei izpaužamie un neizpaužamie dati. 3.3. Negadījuma cēloņi: Causa Proxima un Causa Causans. 6 7 1 12
4. Datu apkopošana un analīze: 4.1. Zaudējumu apjoma aprēķins. 4.2. Pagaidu ziņojums. 4.3. Beigu ziņojums. 4.4. Eksperta loma izmeklēšanas veikšanā. 8 8 3 12
5. Diagnostikas metodes. 5.1. Sagraujošās diagnostikas metodes. 5.2. Nesagraujošās diagnostikas metodes. 5.2.1. Akustiskās emisijas metode. 5.2.2. Ultraskaņas metode. 5.2.3. Termogrāfija. 5.2.4. Vibrodiagnostika. 5.3. Nepārtrauktās kontroles metodes. 5 8 2 10
6. Diagnostikas metožu pielietojums 6.1. Datu ieguve un analīze 6.2. Kuģu tehnisko iekārtu diagnostika 3 3 2 3
7. Patstāvīgais pētnieciskais darbs 2 7 1 8
Kopā: 32 49 12 69
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs
Studiju kursa mērķis ir sniegt studējošiem ieskatu jūras transporta iekārtu negadījumu izmeklēšanas metodoloģijā un par jūras transporta tehnisko sistēmu diagnostikas metodēm. Studiju kursa uzdevumi: - sniegt zināšanas par negadījumu izmeklēšanas metodēm un datu ieguves veidiem, izmeklēšanas stadijām, kā arī bojājumu apmēru un izmaksu noteikšanu; - attīstīt izpratni par negadījumu izmeklēšanā iesaistīto pušu sadarbību un tās pilnveidošanas, kā arī turpmāku iespējamo jūras transporta iekārtu negadījumu samazināšanas iespējām; - sniegt padziļinātas zināšanas par jaunākajiem sasniegumiem mūsdienu diagnostikas metodēs jūras transporta nozarē; - attīstīt studējošo spējas patstāvīgi izmantot modernas diagnostikas metodes un problēmu risināšanas paņēmienus jūras transporta ekspluatācijas jomā.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana
Zināšanas: - izprot pamatnostādnes jūras transporta iekārtu negadījumu izmeklēšanas metodoloģijā, kā arī negadījumu izmeklēšanā iesaistīto pušu sadarbības nozīmīgumu; - spēj parādīt zināšanas, kas atspoguļo jaunākās zinātniskās tendences jūras transporta iekārtu negadījumu samazināšanā. - pārzina diagnostikas un tehniskās kontroles metodes. - Metodes: diskusija, grupu darbs, situācijas analīze, pētnieciskā darba izstrāde un aizstāvēšana. Kritēriji: - izpratne par jūras transporta iekārtu negadījumu izmeklēšanas metodoloģijas pamatnostādnēm, kā arī par negadījumu izmeklēšanā iesaistīto pušu sadarbības nozīmīgumu; - spēja parādīt zināšanas par jaunākām zinātniskām tendencēm jūras transporta iekārtu negadījumu samazināšanā un tendencēm iekārtu diagnostikā. - izpratne par diagnostikas un tehniskās kontroles metodēm.
Prasmes: - spēj integrēt apgūto teoriju un zinātnisko informāciju par galvenajām negadījumu izmeklēšanas metodēm, pielietojot analītisku pieeju, un rast risinājumu jūras transporta iekārtu negadījumu samazināšanā; - spēj strādāt sadarbībā ar citiem, argumentēti izskaidrot un diskutēt par negadījumu izmeklēšanas aspektiem. - spēj pielietot atbilstošāko tehniskās diagnostikas metodi. - Metodes: diskusija, grupu darbs, situācijas analīze, pētnieciskā darba izstrāde un aizstāvēšana. Kritēriji: - spēja integrēt apgūto teoriju un zinātnisko informāciju par galvenajām negadījumu izmeklēšanas metodēm, pielietojot analītisku pieeju, un rast risinājumu jūras transporta iekārtu negadījumu samazināšanā; - spēja strādāt sadarbībā ar citiem, argumentēti izskaidrot un diskutēt par negadījumu izmeklēšanas aspektiem. - spēja pielietot atbilstošāko tehniskās diagnostikas metodi.
Kompetences: - spēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt jūras transporta negadījumus, argumentēti pamatot izstrādātos priekšlikumus vai risinājumu. - spēj novērtēt iekārtu tehnisko stāvokli izmantojot iegūtos diagnostikas datus un pieņemt atbilstošus lēmumus. - Metodes: diskusija, grupu darbs, situācijas analīze, pētnieciskā darba izstrāde un aizstāvēšana. Kritēriji: - spēja patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt jūras transporta negadījumus, argumentēti pamatot izstrādātos priekšlikumus, pamatot izvēlētas diagnostikas/kontroles iekārtas nepieciešamību. - spēja novērtēt iekārtu tehnisko stāvokli izmantojot iegūtos diagnostikas datus un pieņemt atbilstošus lēmumus.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Aktivitāte nodarbību laikā (diskusija, grupu darbs, situācijas analīze) - 40%
Patstāvīgā pētnieciskā darba izstrāde un aizstāvēšana - 60%
 
Priekšzināšanas Bakalaura kompetence kuģu uzbūves teorijā, kuģu iekšdedzes dzinējos, transporta mašīnās, tēlotājģeometrijā un saskarsmes psiholoģijā.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 16.0 16.0 0.0 *

Pieteikties uz šo kursu

[Kursa apraksts PDF formātā]