LA1108 Ievads valodniecībā

Kods LA1108
Nosaukums Ievads valodniecībā
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Akadēmiskais
Tematiskā joma Valodas
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Anita Helviga, Antra Kļavinska
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kurss sniedz pamatzināšanas vispārīgajā valodniecībā, iepazīstinot ar valodniecību kā zinātni, tās attīstības posmiem, valodas filozofiju un valodu kā sistēmu. Studiju kursā tiks aplūkoti galvenie valodniecības virzieni un ievērojamākie pārstāvji. Tiks gūts priekšstats par valodas pētīšanas mērķi un uzdevumiem, kā arī zināšanas par dažādiem avotiem, materiāliem, aspektiem, metodēm, kā arī mūsdienu valodniecības attīstības tendencēm, valodniekiem un dažādiem izdevumiem. .
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Valodniecība – zinātne par valodu. Konkrētā un vispārīgā valodniecība, tās priekšmets, uzdevumi. Valodniecības saistība ar citām zinātņu nozarēm (etnogrāfiju, socioloģiju, komunikācijas teoriju, vēsturi, psiholoģiju, semiotiku, fizioloģiju, matemātiku u. c.). Starpdisciplinārās zinātnes nozares (psiholingvistika, sociolingvistika u. c). Sinhroniskā un diahroniskā valodniecība. 2 2 2 6
Valodniecības attīstība līdz 19. gadsimtam. Valodniecības vēstures periodizācija. Senindiešu valodnieciskā tradīcija. Sengrieķu valodnieciskā tradīcija. Valodnieciskā tradīcija viduslaikos, renesansē un apgaismības periodā. Salīdzināmi vēsturiskās valodniecības izveidošanās Salīdzināmi vēsturiskās valodniecības izveidošanās 19. gadsimtā. Fr. Bopa, R. Raska, J. Grimma lingvistiskie uzskati. 4 8 2 6
Valodas filozofija. V. Humbolta idejas par valodas lomu pasaules izziņas procesā. V. Humbolta valodas kā darbības izpratnes koncepcija. Valodas filozofijas un tipoloģiskās valodniecības izveidošanās. V. Humbolta valodas teorija un sekotāji.Naturālisma virziens valodniecībā Naturālisma virziens valodniecībā. A. Šleihera valodas kā dabas organisma jēdziens 19. gadsimta 1. pusē. Indoeiropiešu valodu ciltskoka teorija. M. Millera lingvistiskie uzskati. Psiholoģisma virziens valodniecībā Loģiski gramatiskais virziens valodniecībā. K. Bekera, F. Buslajeva lingvistiskie uzskati. Psiholoģisma virziens valodniecībā. H. Šteintāla lingvistiskie uzskati. Jaungramatiķu skola. F. de Sosīra lingvistiskā koncepcija Ferdināna de Sosīra valodas un runas šķīrums. Valodas zīme, valodas zīmes vērtība. Valoda kā sistēma. Sinhronijas un diahronijas pretstats. Ārējais un iekšējais valodā. F. de Sosīra lingvistiskā koncepcija. 8 14 2 10
Strukturālisms valodniecībā. Strukturālisma izveidošanās. Funkcionālā lingvistika jeb Prāgas skola. Glosemātika jeb Kopenhāgenas skola. Deskriptīvā lingvistika jeb Amerikas strukturālisms. Nozīmīgākie strukturālisma pārstāvju uzskati par valodu un to ieguldījums valodniecības attīstībā. 2 2 0 2
Valodas būtība. Valodas funkcijas. Valodas būtība. Galvenās valodas funkcijas. Valodas izcelšanās. Populārāko valodas izcelsmes teoriju, to rašanās cēloņu apskats un analīze. Zinātniskie uzskati par pirmatnējās valodas uzbūvi un attīstību. 2 4 2 6
Valoda un sabiedrība. Valodas attīstība: iekšējie likumi un ārējie faktori. Valodas attīstības pamatprocesi – diferenciācija un integrācija. Valodu kontakti. Nacionālā valoda. Literārā valoda. Valodas teritoriālā un sociālā diferenciācija. 2 4 2 6
Valoda un domāšana. Valoda kā sistēma. Valoda un domāšana: vārds un jēdziens, teikums un spriedums. Valoda kā sistēma: valodas sistēmas elementi; sistēma un struktūra. Valodas sistēmas līmeņi: fonētika, leksikoloģija, gramatika: morfoloģija un sintakse. Valodas starplīmeņi. 2 2 0 8
Valodu klasifikācija Pasaules valodu klasifikācija. Ģenealoģiskā klasifikācija. Tipoloģiskā klasifikācija. 4 4 2 6
Rakstības izveidošanās. Galvenie rakstības veidi Rakstības izveidošanās. Galvenie rakstības veidi: piktogrāfiskā rakstība, ideogrāfiskais raksts, fonogrāfiskā rakstība. Alfabēts, tā izveide, tipi. 2 4 2 6
Valodas analīzes metodes Metodes raksturojums un izmantojums konkrēta materiāla analīzē. Valodas analīzes metodes: salīdzināmi vēsturiskā metode; aprakstošā metode; sastatāmā metode; strukturālā metode; matemātiskā metode; lingvistiskās ģeogrāfijas metode; instrumentālā metode. 2 4 2 4
Valodniecība 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā Mūsdienu valodniecības aktualitātes. Pētījumu virzieni. Valodnieki. 2 4 0 8
Kopā: 32 52 16 68
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs
Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas un izpratni par valodniecības zinātni, tās attīstības vēsturi, valodas teoriju, valodas analīzes metodēm un galvenajiem izpētes rakursiem. Studiju kursa uzdevumi: - pilnveidot zināšanas par valodas cilmi, valodas pamatīpašībām, funkcijām, valodniecības attīstību; - veidot izpratni par galvenajām valodniecības skolām un virzieniem, pielietojot prasmes orientēties ievērojamāko valodnieku devumā; - pilnveidot kompetenci zinātniskās literatūras apguvē un izmantošanā, lai spētu sagatavoties patstāvīgam darbam skolā par dažādiem valodniecības jautājumiem.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana
ZINĀŠANAS: Zina kā izskaidrot kursā lietojamo zinātnisko terminoloģiju un valodniecības vēsturisko attīstību. Zina kā demonstrēt zināšanas un izpratni par galvenajām valodniecības skolām/ virzieniem, valodas pamatīpašībām un valodas analīzes metodēm. Zina kā raksturot valodas attīstības likumsakarības, to ietekmējošos faktorus un procesus, nacionālās valodas statusu, balstoties uz dažādu faktoloģisko materiālu. - Metodes: testi, pārbaudes darbi, kontroldarbi, gala pārbaudījums - eksāmens. Kritēriji: zina nepieciešamos valodniecības pamatterminus; raksturo valodniecības attīstības galvenos posmus un norises tajos; spēj nosaukt valodas pētīšanas un analīzes metodes; raksturo valodas statusu un tā identificēšanas pazīmes.
PRASMES Prot analizēt un salīdzināt valodnieku lingvistiskās koncepcijas. Prot pilnveidot prasmi diskutēt par lingvistiskām problēmām. Prot izskaidrot valodu izveidošanās teorijas, valodu klasificēšanas principus, rakstības galvenos veidus. Prot novērtēt ar dažādām valodas analīzes metodēm iegūtos izpētes rezultātus. - Metodes: semināri, pārbaudes darbi, kontroldarbi, gala pārbaudījums - eksāmens. Kritēriji: izprot galvenās lingvistiskās koncepcijas (skolas); sasaista teorijas un prakses jautājumus valodu izcelšanās un klasificēšanas jautājumos; kritiski izvērtē piemērotākās valodas pētīšanas metodes; argumentēti pamato izpētes rezultātus.
KOMPETENCE Spēj kritiski vērtēt un interpretēt dažādas teorētiskās nostādnes pētniecisko darbu izstrādes gaitā, izmantojot iegūtās zināšanas, prasmes un attieksmes. Spēj vispārīgo valodniecības atziņu ilustrēšanai izmantot piemērus no dzimtās un citām apgūtajām valodām. Spēj pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci, apzinot aktuālas tendences mūsdienu valodniecībā, attīstot caurviju prasmes: (domāšanu, radošumu, līdzdalību, sadarbību, pašvadību, pašizziņu, digitālo lietpratību), kā arī atbilstošos tikumus: (atbildību, godīgumu, gudrību, savaldību, taisnīgumu, toleranci, solidaritāti, mērenību, drosmi un centību). - Metodes: semināri, pārbaudes darbi, kontroldarbi, gala pārbaudījums - eksāmens. Kritēriji: interpretē dažādu metožu un teorētisko pamatojumu piemērotību konkrētu valodniecības jautājumu pētniecībā; piedāvā valodniecības atziņu ilustrēšanai piemērus no konkrēta valodas materiāla; orientējas mūsdienu valodniecības tendencēs savas kompetences robežās; spēj izvirzīt problēmjautājumus valodas apguves un pētīšanas procesā.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Semināri, testi, kontroldarbi - 20%
Pārbaudes darbi - 40%
Gala pārbaudījums - eksāmens - 40%
 
Priekšzināšanas Latviešu valodas mācību priekšmets vidējās izglītības līmenī
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 16.0 16.0 0.0 *

Pieteikties uz šo kursu

[Kursa apraksts PDF formātā]