LA0755 Fizikas mācību metodika I

Kods LA0755
Nosaukums Fizikas mācību metodika I
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Fizika
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Valdis Priedols
Kredītpunkti 6.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kursā studenti veidos izpratni par fizikas skolotāja profesionālajai darbībai nepieciešamo zināšanu apguvi fizikas mācību metodikā. Tiks attīstītas prasmes lietot efektīvākās mācību metodes konkrētu rezultātu sasniegšanai fizikas apguvē pamatizglītības pakāpē, pievēršot vērību pētnieciskajai pieejai un caurviju prasmēm. Studenti pilnveidos kompetenci mūsdienīgas fizikas mācību metodikas un resursu lietošanai mācību procesā pamatizglītības pakāpē..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1. Ievads. Aktīvā mācīšanās fizikā. Studiju kursa saturs, studiju procesa organizācija un sasniedzamie rezultāti. Lielās idejas dabaszinātņu jomā. Fizikas mācību mērķi un saturs dabaszinātņu jomā pamatizglītībā.. Mācību un metodiskie līdzekļi. Fizikas izglītības organizācija Latvijā. Aktīvā mācīšanās fizikā. Dažādi metodiskie paņēmieni aktīvās mācīšanās organizēšanai fizikā. Problēmrisināšanas prasmju attīstīšana. Kritiskās domāšanas prasmju attīstīšana. 4 8 2 10
2. Temata "Ko mācās fizikā?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Piemēri pētniecisko prasmju attīstīšanai un pilnveidei. Pētnieciskās darbības posmi un to apguves metodika. Tiešā un netiešā mērīšana, faktori, kas ietekmē mērījumu precizitāti. 4 6 2 10
3. Temata "Kā ķermeņi kustas?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Fizikas un matemātikas saikne: darbs ar grafikiem kustības attēlošanā un raksturošanā. Izpratnes par drošības faktoriem transportlīdzekļu kustībā veidošana, analizējot dažādus informācijas avotus. 4 6 2 10
4. Eksperimenti un demonstrējumi: tehnika un metodika. Fizikas eksperimentu organizācijas un īstenošanas pamatprincipi. Fizikas kabineta tehniskais aprīkojums. Drošības noteikumi fizikas kabinetā. Eksperimentālo pētījumu aprakstu izveides principi. Demonstrējuma metodika. 4 8 2 10
5. Temata "Kā svārstības rada skaņu?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Piemēri skolēnu pētniecisko prasmju attīstīšanai un pilnveidei temata apguvē. Eksperimenta plānošana. 4 6 2 8
6. Temata "Kāpēc ķermeņi kustas?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Jēdziena „spēks” veidošanas metodika. Vizualizēšanas prasmju apguve. Kļūdaino priekšstatu veidošanās un to novēršanas iespējas. 4 6 2 8
7. Informācijas tehnoloģijas fizikas mācību procesā. Virtuālie demonstrējumi, laboratorijas darbi un simulācijas, to izmantošanas nolūks un metodika. Mācību filmas. Mācību resursi digitālajā vidē. Datu uzkrājēji un sensori. Datu apstrādes programmas. 4 8 2 8
8. Temata "Kāpēc ķermeņi var peldēt šķidrumos un gaisā?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Zināšanu konstruēšana, apgūstot spiediena jēdzienu. Eksperimentālo prasmju pilnveide. 4 6 2 8
9. Temata "Vai darbu var paveikt bez enerģijas?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Pētniecisko prasmju pilnveide. Piemēri argumentēšanas un secināšanas prasmju attīstībai. 4 6 2 8
10. Uzdevumu risināšanas metodika. Fizikālo parādību matemātiskais apraksts. Fizikas uzdevumu risināšanas prasmju apguves metodika. Aprēķinu un kvalitatīvie uzdevumi fizikā pamatizglītībā 4 8 2 8
11. Temata "Kā siltums izplatās un maina ķermeņu īpašības?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Modeļu lietojums. Grafiskās metodes lietojums siltumprocesu aprakstā. Darbs ar vielu un materiālu raksturlielumu tabulām. Izpratnes par drošību veidošana lietojot karstus šķidrumus un ķermeņus. 4 6 2 8
12. Temata "Kā un kur rodas elektrība?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Demonstrējumu eksperimenti elektrībā: tehnika un metodika. Jēdzienu apguves metodika. 4 6 2 8
13. Temata "Kā mēs ikdienā izmantojam elektrību?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Zināšanu konstruēšana eksperimentāli: laboratorijas darbu organizēšanas metodika, pētot sakarības starp elektriskajiem lielumiem vadītāju virknes un paralēlajā slēgumā. Izpratnes par elektrodrošību veidošana. 4 6 2 8
14. Temata "Kā magnētisms darbojas cilvēku labā?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Mācību filmu, demonstrējumu eksperimentu un/vai datorsimulāciju lietošana informācijas apkopošanas un analīzes prasmju attīstībai. 4 6 2 8
15. Temata "Kā elektromagnētiskie viļņi palīdz mums uztvert apkārtējo pasauli?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Vārdiskās un vizuālās informācijas ieguves, apkopošanas, kritiskas izvērtēšanas un prezentēšanas prasmju attīstība. Starojumu ietekmes uz organismiem un vidi izvērtēšana. Zināšanu konstruēšana - kā priekšmeta attāluma maiņa līdz lēcai maina attēla raksturlielumus. Kritiskās analīzes un argumentēšanas prasmju attīstīšana un pilnveide. 4 6 2 8
16. Temata "Kur es atrodos Visumā?" saturs un mācību metodika. Temata konteksts, satura akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa organizēšana. Kooperatīvās mācīšanās stratēģijas lietojums temata apguvē. Sadarbības, prezentēšanas un argumentēšanas prasmju attīstīšana un pilnveide. Informācijas ticamības izvērtēšana. Sava darba rezultātu pašnovērtēšana. 4 6 2 8
Kopā: 64 104 32 136
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis ir nodrošināt iespēju studējošajiem apgūt mūsdienīgas fizikas mācību metodikas pamatus, veidot metodisku zināšanu sistēmu un attīstīt profesionālo kompetenci fizikas mācību procesa organizēšanai pamatizglītības pakāpē. Studiju kursa uzdevumi: - nodrošināt fizikas skolotāja profesionālajai darbībai nepieciešamo zināšanu apguvi fizikas mācību metodikā, pievēršot galveno vērību fundamentālo fizikas jēdzienu un procesu izziņas metodiskajiem principiem; - attīstīt prasmes lietot efektīvākās mācību metodes konkrētu rezultātu sasniegšanai fizikas apguvē pamatizglītības pakāpē, pievēršot vērību pētnieciskajai pieejai un caurviju prasmēm; - attīstīt kompetenci mūsdienīgas fizikas mācību metodikas un resursu lietošanai mācību procesā pamatizglītības pakāpē; - veicināt izpratni par nepārtrauktu profesionālās pilnveides nepieciešamību un iespējām.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Pārzina fizikas mācību saturu un mācību procesa organizēšanu reglamentējošos normatīvos dokumentus pamatizglītības pakāpē un izprot to nozīmi fizikas mācību procesa plānošanā. - Metodes: temata plāna izstrāde, rakstisks eksāmens. Kritēriji: students spēj identificēt fizikas mācību saturu reglamentējošos normatīvos dokumentus, raksturot tajos noteiktos sasniedzamos rezultātus un mācību satura prasības, izmantot tos temata plānošanā un pamatot izstrādātā plāna atbilstību izglītības standartam.
Izprot skolēnu mācīšanās pamatprincipus un spēj raksturot to izmantošanu fizikas mācību procesā, īpašu uzmanību pievēršot aktīvās mācīšanās, problēmrisināšanas un pētnieciskās pieejas principiem. - Metodes: mācību stundas fragmenta izstrāde, fizikas mācību stundas plāna izstrāde, rakstisks eksāmens. Kritēriji: students spēj izskaidrot skolēnu mācīšanās pamatprincipus, raksturot aktīvās mācīšanās, problēmrisināšanas un pētnieciskās pieejas nozīmi fizikas apguvē, izvēlēties atbilstošus metodiskos paņēmienus un pamatot to izmantošanu konkrētu sasniedzamo rezultātu apguvei.
Pārzina fizikas mācību līdzekļu un resursu veidus, to didaktiskās iespējas un izvēles principus efektīva fizikas mācību procesa organizēšanai pamatizglītībā. - Metodes: demonstrējuma apraksta sagatavošana un prezentācija, fizikas mācību stundas plāna izstrāde, rakstisks eksāmens. Kritēriji: students spēj raksturot dažādus fizikas mācību līdzekļus, eksperimentālās iekārtas un digitālos resursus, salīdzināt to didaktiskās iespējas, izvēlēties mācību mērķim un skolēnu vecumposmam piemērotus resursus un pamatot to izmantošanu mācību procesā.
Izprot starpdisciplinārās pieejas principus un iespējas fizikas mācību satura sasaistē ar citiem mācību priekšmetiem un reālās dzīves situācijām. - Metodes: fizikas mācību stundas plāna izstrāde, temata plāna izstrāde, rakstisks eksāmens. Kritēriji: students spēj identificēt fizikas satura saikni ar matemātiku, tehnoloģijām un citām dabaszinātnēm, piedāvāt starpdisciplināru mācību aktivitāšu piemērus, pamatot to nozīmi skolēnu izpratnes veidošanā un integrēt starpdisciplinārus elementus mācību plānā.
Prot analizēt, plānot un modelēt fizikas mācību stundas un to fragmentus, izmantojot mūsdienīga, skolēncentrēta mācību procesa organizēšanas principus. - Metodes: mācību stundas fragmenta izstrāde, fizikas mācību stundas plāna izstrāde. Kritēriji: students spēj izstrādāt strukturētu mācību stundas plānu vai fragmentu, noteikt sasniedzamos rezultātus, izvēlēties atbilstošas mācību metodes un aktivitātes, plānot skolēnu izziņas darbību un pamatot izvēlēto metodisko risinājumu atbilstību mācību mērķiem.
Prot formulēt fizikas mācību mērķus un konkrētus, izmērāmus skolēniem sasniedzamos rezultātus, ievērojot pamatizglītības standarta prasības un mācību satura specifiku. - Metodes: mācību stundas fragmenta izstrāde, fizikas mācību stundas plāna izstrāde, temata plāna izstrāde. Kritēriji: students spēj formulēt skaidrus un izmērāmus sasniedzamos rezultātus, sasaistīt tos ar izglītības standarta prasībām, izvēlēties atbilstošas mācību aktivitātes un vērtēšanas paņēmienus, nodrošinot mācību mērķu, satura un vērtēšanas savstarpēju atbilstību.
Prot izvēlēties un izmantot fizikas mācību metodes, modeļus un sadarbības formas, pielāgojot tās skolēnu individuālajām vajadzībām, mācīšanās īpatnībām un spēju daudzveidībai. - Metodes: fizikas mācību stundas plāna izstrāde, demonstrējuma apraksta sagatavošana un prezentācija. Kritēriji: students spēj izvēlēties un pamatot konkrētai fizikas tēmai atbilstošas mācību metodes un sadarbības formas, paredzēt diferencētus mācību uzdevumus, pielāgot mācību aktivitātes skolēnu vajadzībām un izmantot atbilstošus modeļus un demonstrējumus fizikālo jēdzienu izpratnes veidošanai.
Prot izvēlēties un izstrādāt daudzveidīgas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas metodes un instrumentus, ievērojot formatīvās un summatīvās vērtēšanas principus fizikas mācību procesā. - Metodes: temata nobeiguma darba izstrāde, temata plāna izstrāde. Kritēriji: students spēj izstrādāt fizikas temata nobeiguma darbu atbilstoši plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, formulēt skaidrus vērtēšanas kritērijus, izvēlēties atbilstošus uzdevumu veidus un grūtības pakāpes, kā arī pamatot vērtēšanas instrumentu piemērotību skolēnu zināšanu un prasmju novērtēšanai.
Prot analizēt un kritiski izvērtēt savu un citu pedagogu profesionālo darbību fizikas mācību procesa plānošanā, organizēšanā un vadīšanā, formulējot priekšlikumus tās pilnveidei. - Metodes: demonstrējuma prezentācija, fizikas mācību stundas plāna izstrāde, rakstisks eksāmens. Kritēriji: students spēj analizēt izmantoto mācību metožu un resursu piemērotību, izvērtēt mācību aktivitāšu atbilstību sasniedzamajiem rezultātiem, argumentēti pamatot savus metodiskos lēmumus, identificēt pilnveides iespējas un formulēt konkrētus priekšlikumus mācību procesa uzlabošanai.
Spēj patstāvīgi plānot un metodiski pamatot efektīvu fizikas mācību procesu pamatizglītības pakāpē, nodrošinot mācību mērķu, sasniedzamo rezultātu, mācību metožu un vērtēšanas savstarpēju saskaņotību. - Metodes: mācību stundas fragmenta izstrāde, fizikas mācību stundas plāna izstrāde, demonstrējuma apraksta sagatavošana un prezentācija, temata plāna izstrāde, temata nobeiguma darba izstrāde, rakstisks eksāmens. Kritēriji: students spēj izstrādāt savstarpēji saskaņotu fizikas mācību stundas un temata plānu, izvēlēties piemērotas mācību metodes, eksperimentus un resursus, izstrādāt sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošus vērtēšanas instrumentus, pamatot izvēlētos metodiskos risinājumus un izvērtēt to piemērotību efektīva mācību procesa nodrošināšanai.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Mācību stundas fragmenta izstrāde skolēnu izziņas darbības vadīšanai jaunu zināšanu konstruēšanai par kādu fizikas tēmu - 15%
Fizikas mācību stundas plāna izstrāde, izvēloties problēmrisināšanas un/vai pētniecisko pieeju - 15%
Demonstrējuma apraksts un prezentācija - 15%
Temata plāns - 15%
Temata nobeiguma darbs - 10%
Rakstisks eksāmens - 30%
 
Priekšzināšanas Pamatskolas un vidusskolas zināšanas fizikā
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 6.0 32.0 32.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]