LA0599 Ievads baltu valodu vēsturē

Kods LA0599
Nosaukums Ievads baltu valodu vēsturē
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Akadēmiskais
Tematiskā joma Valodas
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Ieva Ozola, Antra Kļavinska
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kurss sniedz pamatzināšanas par baltu tautu un baltu valodu vēsturi, to attīstību un vietu Eiropas kultūrtelpā, iepazīstina ar latviešu un lietuviešu valodas atšķirībām, skaidro latviešu valodas rakstības attīstību un veido prasmi lasīt veclatviešu tekstus. .
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Baltistika kā zinātnes nozare. Baltu valodniecības ievadkursa saturs un uzdevumi. Baltistika kā viena no indoeiropeistikas nozarēm. Baltistikas saikne ar citām zinātnēm. 2 4 2 6
Baltu vārds kā termins – cilme un lietošanas vēsture. Citi vārdi (termini) baltu valodu grupas nosaukšanai. Baltijas jūras vārds – lietošanas vēsture un etimoloģijas. Citi šīs jūras nosaukumi, to fiksēšanas avoti, izplatība un etimoloģija. Baltu valodas – viena no IDE valodu grupām. Baltu cilmes un pirmdzimtenes problēmas risinājumi: arheoloģijas, antropoloģijas un lingvistiskie dotumi. Baltu hidronīmu areāls, tā izpētes vēsture un nozīme baltu cilmes un apdzīvoto teritoriju noteikšanā. Senākās rakstīto avotu ziņas par iespējamiem baltiem. 6 6 2 8
Balti un to ģeolingvistiskie kontakti. Baltu – slāvu – ģermāņu vēsturisko sakaru jautājums. Teorijas par baltu un slāvu ģeolingvistiskajiem kontaktiem. Slāvismi baltu valodās un baltismi slāvu valodās. Baltu un somugru ģeolingvistiskie kontakti. Baltu valodu ietekmes Baltijas jūras somu valodās: leksiskie baltismi somu un igauņu valodā, to izpētes vēsture. Somugru valodu ietekmes baltu valodās, to izpētes vēsture. 4 8 2 10
Rietumbalti. Etnonīms prūši dažādos vēstures avotos. Prūšu apdzīvoto zemju (novadu) robežas un nosaukumi 12.–13. gs. Prūšu ģeolingvistiskie kontakti ar citiem baltiem, slāviem, ģermāņiem. Prūšu pakļaušana, asimilēšanās un iznīkšana. Senprūšu un jaunprūšu jautājums. Prūšu valodas rokraksta un drukātie rakstu pieminekļi. Galvenās prūšu valodas leksikas, fonētikas, gramatikas īpatnības. Ziņas par jātvingiem krievu un poļu vēstures avotos. Toponīmu un antroponīmu liecības par jātvingu valodas īpatnībām. Poļu-jātvingu vārdnīciņas noraksts, tā raksturojums. Etnonīms kurši vēstures avotos: varianti un etimoloģijas. 13. gs. dokumentos minētie kuršu novadi (zemes). Dažādie viedokļi par kuršu etnisko piederību un vietu baltu valodu grupā. Kuršu valodas pēdas Kurzemes un Žemaitijas toponīmos un izloksnēs. Galvenās kuršu valodas īpatnības. 4 6 2 8
Austrumbalti Latvijas teritorijā: zemgaļi, sēļi, latgaļi. Etnonīms zemgaļi vēstures avotos, tā etimoloģijas. Zemgaļu valodas pēdas toponīmos un vidus dialekta zemgaliskajās izloksnēs. Galvenās zemgaļu valodas īpatnības. Etnonīms sēļi vēstures avotos. Sēļu valodas pēdas toponīmos, Latvijas un Lietuvas izloksnēs. Etnonīms latgaļi, tā varianti 10.–13. gs. avotos. Latgaļu kā baltu etnosa turpmākās attīstība. 4 6 2 8
Lietuvieši. Lietuvas vārds vēstures avotos, tā etimoloģija un lietošanas vēsture. Žemaiši un aukštaiši. Lietuviešu un latviešu valodas salīdzinājums: galvenās leksikas, fonētikas, gramatikas īpatnības. 4 6 2 8
Latviešu rakstības cilme un attīstība. Pirmie latviešu valodā iespiestie teksti un grāmatas, to rašanās kultūrvēsturiskais konteksts un ortogrāfija. Pirmās 17. gs. gramatikas un vārdnīcas. Bībeles tulkojums, tā rakstība un valoda. 18. gs. gramatikas un vārdnīcas, to nozīme rakstības normēšanas attīstīšanā. Latviešu valodas tekstu stilistiskā dažādošanās. 4 8 2 8
Jaunā ortogrāfija, tās veidošanas un ieviešanas kultūrvēsturiskais konteksts. Jaunlatviešu darbības pamatprincipi latviešu nacionālās valodas izveidē un attīstībā. Rakstības reformas projekti 19. gs. 2. pusē. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas darbs rakstības reformēšanā. 1908. gada ortogrāfijas reforma. Jaunās ortogrāfijas ieviešana un nostiprināšana 20. gs. 20.–30. gados. 2 4 2 6
Latgaliešu rakstu valoda. Latgaliešu rakstu valodas sākotne, tradīcijas veidošanās un attīstība līdz 21.gs. 2 4 0 6
Kopā: 32 52 16 68
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis ir sniegt zināšanas un attīstīt izpratni par baltu valodu vēsturi (cilmi un evolūciju). Studiju kursa uzdevumi. - sniegt zināšanas un attīstīt izpratni par baltu valodu vēsturi (cilmi un evolūciju), latviešu un lietuviešu valodas veidošanos un attīstību; - izveidot izpratni par baltu valodu galvenajām atšķirībām, to cēloņiem; - attīstīt izpratni par baltu valodu rakstības veidošanās un attīstības vēsturiskajiem apstākļiem; attīstīt latviešu valodas seno tekstu lasīšanas tehniku un tekstu izpratni.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Izprot baltu etnoģenēzi, baltu valodu cilmi un attīstību. - Metodes: praktiskās nodarbības un semināri, patstāvīgais darbs, starppārbaudījums, nobeiguma eksāmens. Kritēriji: iegūto zināšanu izmantošana semināros, patstāvīgajā darbā un eksāmenā.
Prot lietot nozares pamatterminus. - Metodes: praktiskās nodarbības un semināri, patstāvīgais darbs, starppārbaudījums, nobeiguma eksāmens. Kritēriji: iegūto zināšanu izmantošana semināros, patstāvīgajā darbā un eksāmenā.
Spēj analizēt latviešu rakstības cilmi un attīstību, tās kultūrvēsturiskos nosacījumus. - Metodes: starppārbaudījums: veclatviešu teksta lasīšana un skaidrošana. Kritēriji: teksta rakstības izpratne un skaidrošana.
Prot sadarboties semināru jautājumu sagatavošanā un risināšanā. - Metode: semināri. Kritēriji: dalība grupu uzdevumu izpildē, pašvērtējums.
Spēj skaidrot baltistikas problēmjautājumus, izmantojot dažādus informācijas avotus. - Metodes: semināri, patstāvīgais darbs, nobeiguma eksāmens. Kritēriji: avotu un literatūras izvēle.
Spēj patstāvīgi pilnveidot zināšanas un prasmes, studējot zinātnisko literatūru gan drukātajos, gan elektroniskajos avotos. - Metodes: semināri, patstāvīgais darbs, nobeiguma eksāmens. Kritēriji: iegūto zināšanu izmantošana semināros, patstāvīgajā darbā un eksāmenā.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Patstāvīgo darbu rezultātu prezentēšana semināros un praktiskajās nodarbībās - 20%
Patstāvīgais darbs rakstiski: aizguvumu raksturošana, izmantojot vēsturiskās un etimoloģijas vārdnīcas - 20%
Starppārbaudījums (Veclatviešu teksta lasīšana un skaidrošana) - 20%
Nobeiguma eksāmens (rakstiski) - 40%
 
Priekšzināšanas Bez priekšzināšanām.
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 16.0 16.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]