| Kods | LA0420 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Nosaukums | Izglītības vēsture un filozofija 21. gadsimta perspektīvā | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Statuss | Obligātais/Ierobežotās izvēles | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Līmenis un tips | Augstākā līmeņa, Akadēmiskais | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tematiskā joma | Pedagoģija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Struktūrvienība | Liepājas akadēmija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Mācībspēks | Pāvels Jurs, Lāsma Latsone, Gunārs Strods, Hans Michael Loenz | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kredītpunkti | 6.0 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Daļas | 1 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Anotācija |
Studiju kurss sniedz ieskatu izglītības filozofijas attīstības vēsturē un nozīmi mūsdienu pedagoģisko problēmu risināšanā, veicinot studējošo kritisko domāšanu un pētnieciskās prasmes izglītības filozofijas jomā.. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju kursa saturs |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mērķis un uzdevumi, izteikti kompetencēs un prasmēs |
Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem iespēju iepazīties ar būtiskākajiem jautājumiem un pamatnostādnēm pilsoniskajā izglītībā, analizējot mūsdienu pilsoniskās izglītības attīstības virzienus un problēmas, kā arī reflektējot par to konsekvencēm pedagoģiskajā praksē. Studiju kursa uzdevumi: - veidot spēju sociālekonomiskās un kultūras vēstures kontekstā analizēt pedagoģijas problēmas to vēsturiskajā attīstībā, kā arī pagātnes domātāju (teologu, filozofu, pedagogu) paustās pedagoģiskās vērtības; - veidot pētnieciskās prasmes aktuālu mūsdienu izglītības problēmu priekšvēstures analīzē; - uz vēsturisko piemēru bāzes, veidot prasmi analizēt izglītības inovācijas un pamatot savu viedokli diskusijā par tām. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšana |
1. Spēj analizēt izglītības fenomenu attīstību Eiropas kultūras vēstures kontekstā. - Metodes: Darbs semināros un noslēguma pārbaudījums.
Kritēriji: 1) analizē izglītības fenomenu attīstību dažādos vēstures periodos; 2) skaidro to saistību ar Eiropas kultūras attīstību; 3) formulē secinājumus par to ietekmi uz mūsdienu izglītību. 2. Spēj analizēt nozīmīgākās izglītības reformas un inovācijas Eiropā un to ietekmi uz izglītības attīstību. - Metodes: Darbs semināros. Kritēriji: 1) raksturo izglītības reformas un inovācijas; 2) analizē to ietekmi uz izglītības sistēmu; 3) argumentē reformu nozīmi mūsdienu pedagoģijā. 3. Spēj analizēt izglītības vēstures avotus un izvērtē to nozīmi izglītības procesu izpētē. - Metodes: Darbs semināros un noslēguma pārbaudījums. Kritēriji: 1) identificē dažādus izglītības vēstures avotus; 2) izvērtē avotu ticamību un informatīvo vērtību; 3) izmanto avotus argumentētu secinājumu formulēšanai. 4. Prot argumentēti formulēt un aizstāvēt viedokli par pretrunīgi vērtētiem izglītības un pedagoģijas jautājumiem. - Metodes: Darbs semināros un noslēguma pārbaudījums. Kritēriji: 1) formulē pamatotu viedokli; 2) izmanto teorētiskos un vēsturiskos argumentus; 3) iesaistās profesionālā diskusijā un aizstāv savu pozīciju. 5. Spēj analizēt mūsdienu pedagoģijas problēmu vēsturisko izcelsmi un attīstību. - Metodes: Aktuālas izglītības problēmas pētījuma plāns maģistra darbā izvirzītās problēmas risināšanā filozofijas dimensijā. Kritēriji: 1) identificē pedagoģiskās problēmas vēsturiskos cēloņus; 2) analizē problēmu attīstību dažādos laikmetos; 3) pamato vēsturiskās perspektīvas nozīmi problēmas izpratnē. 6. Prot salīdzināt un interpretēt dažādus vēsturiskos avotus izglītības un pedagoģijas jautājumu izpētē. - Metodes: Darbs semināros un noslēguma pārbaudījums. Kritēriji: 1) salīdzina dažādu veidu vēstures avotus; 2) interpretē to saturu; 3) formulē secinājumus par avotu nozīmi izglītības vēstures pētniecībā. 7. Prot patstāvīgi plānot un organizēt pētniecisko darbību izglītības vēstures un filozofijas jomā. - Metodes: Aktuālas izglītības problēmas pētījuma plāns maģistra darbā izvirzītās problēmas risināšanā filozofijas dimensijā. Kritēriji: 1) formulē pētījuma problēmu un mērķi; 2) atlasa atbilstošas pētniecības metodes; 3) strukturē pētījuma norises plānu. 8. Spēj izstrādāt aprakstošu pētījumu izglītības vēsturē, integrējot teorētiskās zināšanas un empīriskos datus. - Metodes: Noslēguma pārbaudījums. Kritēriji: 1) izmanto atbilstošus teorētiskos avotus; 2) analizē empīriskos un vēsturiskos datus; 3) formulē argumentētus secinājumus par pētāmo problēmu. 9. Spēj demonstrēt studiju pašvadības, sadarbības, kritiskās domāšanas un pašrefleksijas prasmes pētnieciskajā darbībā. - Metodes: Darbs semināros. Kritēriji: 1) regulāri iesaistās studiju procesā; 2) sadarbojas grupu darbā un diskusijās; 3) reflektē par savu mācīšanās un pētniecisko pieredzi. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji |
Darbs semināros (vēsture un filozofija).
Vērtēts tiek darbs semināros. Paredzēti 12 semināri. Katrā seminārā par semināra tēmas apguvi un praktiskā uzdevuma veikšanu tiek iegūts vērtējums no 0 līdz 2 punktiem. - 25%
Aktuālas izglītības problēmas pētījuma plāns maģistra darbā izvirzītās problēmas risināšanā filozofijas dimensijā. - 25% Noslēguma pārbaudījums - eseja par aktuālas izglītības problēmas priekšvēsturi sava maģistra darba kontekstā. - 50% |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Priekšzināšanas | Vēsturisko procesu hronoloģijas (periodizācijas pamati). | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Studiju kursa plānojums |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||