LA0404 Bērnības filosofija

Kods LA0404
Nosaukums Bērnības filosofija
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Pedagoģija
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Jana Grava, Gunārs Strods
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kurss sniedz iespēju topošajiem pirmsskolas skolotājiem apgūt teorētiskās zināšanas par bērnu filosofēšanas būtību, tai raksturīgo un filosofēšanas nozīmi personības attīstībā. Studiju kursa saturā tiek atklātas bērnam raksturīgās iezīmes pasaules modeļa veidošanā, sava “es” apzināšanā un attiecību veidošanā ar pasauli. Uzmanība tiek pievērsta kultūrvides ietekmei uz pasaules modeļa veidošanos, akcentējot bērnu literatūras nozīmi personības attīstībā un topošo skolotāju izpratnē par bērna pasaules skatījumam raksturīgo. Studiju kursa ietvaros tiek veicinātas topošo skolotāju praktiskās prasmes izmantot valodu, bērnu literatūru, māksliniecisko darbību, interaktīvas diskusijas un interaktīvo lasīšanu, kā arī digitālos līdzekļus bērnu filozofēšanas īstenošanai emocionāli drošā un rosinošā pedagoģiskā vidē..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
Bērnības filozofijas, kultūras un bērnu subkultūras attiecības. Jēdzienu “filozofija”, “filozofēšana”, “kultūra”, “masu kultūra”, “kultūrvide” un “subkultūra” izpratne. Kultūrvides ietekme uz personības attīstību bērnībā. Bērnu subkultūra kā kultūras daļa, tās raksturīgākās iezīmes un saturs. Filozofēšana – bērnu subkultūras sastāvdaļa un veidotāja, filozofēšana kā bērna prātošana par sevi, pasauli un norisēm tajā. 6 10 2 14
Bērna apziņai raksturīgais pasaules modeļa un “es – citi” attiecību veidošanā. Apziņas attīstības pakāpes filozofijā un psiholoģijā, maģiskā un mītiskā apziņa, tām raksturīgais pasaules uztverē; egocentrisms un morāles uztvere; sociālās attīstības stadijas pirmsskolas vecumā, tām raksturīgās vajadzības. Abstrakti un konkrēti jēdzieni bērnu izpratnē un valodā. Pasaules uztveres atspoguļojums bērnu literatūrā. 8 10 4 14
Pedagoģiskā vide un pedagoģiskie līdzekļi bērnu filozofēšanas īstenošanai. Humāna un konstruktīva pedagoģiskā vide un pedagoģiskā mijiedarbība filozofēšanas īstenošanai. Radošā domāšana, kritiskā domāšana un problēmu risināšana filozofēšanas kontekstā. Bērnu literatūra filozofēšanai: daiļliteratūras tekstu jēgas līmeņi bērna apziņā, interaktīva lasīšana, interaktīva diskusija. Digitālie līdzekļi un filozofēšana. Bērna valodnieciskā darbība un zīmēšana kā filozofēšanas process un rezultāts. 10 20 6 24
Pasaules telpa. Telpa, tās rašanās un robežas, telpu daudzveidība. Pasaules telpas, “savējais – svešais”, “drošais – bīstamais” pasakās un reālajā pasaulē. Dažādas dzīves telpas un to iemītnieki, to redzamās un neredzamās robežas. Laiks un tā uztvere, laika dažādais ritums; laika mērīšana; gadskārtu ritmi un to tradīcijas cilvēka dzīvē. Cilvēka dzīves posmi. Mūžība un mūžs. Pagātne, tagadne, nākotne. Daļa un veselums; cēloņi un sekas; esošais un neesošais, parastais un neparastais. 8 12 4 16
Kopā: 32 52 16 68
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis ir sekmēt topošo pirmsskolas skolotāju izpratni par bērnu filozofiju, filozofēšanas iezīmēm un nozīmi personības attīstībā, attīstīt profesionālās prasmes jēgpilnas bērnu filozofēšanas īstenošanai pedagoģiskajā procesā. Studiju kursa uzdevumi: - pilnveidot zināšanas par pirmsskolas vecuma bērnu pasaules uztveres iezīmēm un kultūrvides ietekmi uz pasaules skatījuma veidošanos, bērnu filozofēšanas būtību un bērnu subkultūru kā kultūras daļu; - sekmēt topošo skolotāju izpratni par filozofēšanas nozīmi pirmsskolas vecuma bērnu domāšanas attīstībā, pašizziņā, vērtību izpratnē un pasaules izzināšanā; - pilnveidot prasmi radoši, kritiski un patstāvīgi domāt, lai izmantotu dažādus pedagoģiskos līdzekļus bērnu filozofēšanas īstenošanai, prasmi pētīt un reflektēt par savu pedagoģisko darbību tās pilnveidi; - veidot attieksmi pret filozofēšanas aktualitāti pedagoģiskajā procesā kā bērna personības attīstītāju veselumā, kopsakarību veidotāju par apkārtējo pasauli un mācību satura integrēšanas līdzekli.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		Izprot bērna pasaules uztverei raksturīgo un kultūrvides ietekmi uz pasaules skatījuma veidošanos. Izprot bērnu filozofēšanas būtību un nozīmi bērnu domāšanas attīstībā, pašizziņā, vērtību izpratnē un pasaules izzināšanā. - Metodes: starppārbaudījumi, semināri, eksāmens. Kritēriji: students raksturo bērna pasaules uztveres īpatnības un skaidro kultūrvides ietekmi uz bērna pasaules skatījuma veidošanos. Students izprot bērnu filozofēšanas būtību un nozīmi bērnu domāšanas attīstībā, pašizziņā, vērtību izpratnē un pasaules izzināšanā.
Zina paņēmienus un pedagoģiskos līdzekļus bērnu filozofēšanas īstenošanai pedagoģiskajā procesā. - Metodes: starppārbaudījumi, semināri, eksāmens. Kritēriji: students raksturo bērnu filozofēšanas paņēmienus un pedagoģiskos līdzekļus, skaidrojot to izmantošanas iespējas pedagoģiskajā procesā.
Spēj izzināt bērnu pieredzi, saskatīt viņu vajadzības un intereses, tām atbilstoši izvēlēties filozofēšanai aktuālos jautājumus, tēmas un mācīšanās stratēģijas. Prot analizēt un kritiski izvērtēt ar bērnu filozofiju saistīto zinātnisko un metodisko literatūru. - Metodes: starppārbaudījumi, semināri, eksāmens. Kritēriji: students analizē bērnu pieredzi, vajadzības un intereses, pamatojot tām atbilstošu filozofēšanas jautājumu, tēmu un mācīšanās stratēģiju izvēli. Students analizē un kritiski izvērtē zinātnisko un metodisko literatūru par bērnu filozofēšanu, pamatojot tās teorētisko un praktisko nozīmi pedagoģiskajā procesā.
Prot veidot emocionāli drošu un rosinošu mācību vidi, aizmantot dažāds metodes un pedagoģiskos līdzekļus bērnu filozofēšanas īstenošanai. - Metodes: starppārbaudījumi, semināri, eksāmens. Kritēriji: Students veido emocionāli drošu un bērnu domāšanu rosinošu mācību vidi, mērķtiecīgi izvēloties un izmantojot bērnu filozofēšanai atbilstošas metodes un pedagoģiskos līdzekļus.
Prot veikt pedagoģisko novērošanu, analizēt un izvērtēt iegūtos rezultātus. Prot veikt pētniecisko darbību, patstāvīgi izstrādāt mācību materiālus un līdzekļus bērnu filozofēšanas īstenošanai. - Metodes: starppārbaudījumi, semināri, eksāmens. Kritēriji: Students mērķtiecīgi veic pedagoģisko novērošanu, analizē un izvērtē iegūtos rezultātus, izmantojot tos pedagoģiskā procesa pilnveidei. Students patstāvīgi veic pētniecisko darbību, izstrādā un pamato mācību materiālus un pedagoģiskos līdzekļus bērnu filozofēšanas īstenošanai.
Spēj profesionāli un atbildīgi īstenot bērnu filozofēšanu pedagoģiskajā procesā, respektējot bērnu viedokļus, veicinot viņu kompetences izjūtu un caurviju prasmju attīstību, kā arī kritiski reflektēt par savu pedagoģisko darbību un mērķtiecīgi to pilnveidot. - Metodes: starppārbaudījumi, semināri, eksāmens. Kritēriji: Students profesionāli un atbildīgi īsteno bērnu filozofēšanu, respektē bērnu viedokļus, veicina viņu kompetences izjūtu un caurviju prasmju attīstību, kā arī kritiski izvērtē un pilnveido savu pedagoģisko darbību.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Aktīva līdzdalība semināros - 30%
Starppārbaudījumi - 40%
Eksāmens - 30%
 
Priekšzināšanas Psiholoģija skolotājiem
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 16.0 16.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]