LA0030 Izglītības stratēģijas pētniecības lietpratībai

Kods LA0030
Nosaukums Izglītības stratēģijas pētniecības lietpratībai
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Doktora, Akadēmiskais
Tematiskā joma Pedagoģija
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Pāvels Jurs
Kredītpunkti 6.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kursā tiek sekmēta zināšanu un prasmju apguvi promocijas darba izstrādes procesā: pašvadītu izglītības stratēģiju un pētniecības metodoloģijas teoriju atziņu aktualizēšana, lai pilnveidotu pedagoģisko pieredzi un kompetenci, attīstot pētniecības lietpratību pašiniciētā izpētes darbību, veicinot inovatīvu zinātnisko pētījumu izstrādi izglītības zinātnēs..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1. Izglītības teoriju teorētiskā izpratne un vēsturiskā attīstība Terminoloģiskais ietvars. Stratēģijas izglītības sistēmas darbībā: teorētiskā un praktiskā aktualitāte. Intelektuālās un kreatīvās prasmes, pašorganizācija un pašregulācija, erudīcija un kompetence. Izglītības satura teoriju pasaulē vēsturiskais attīstības konteksts. Diskursīvo stratēģiju veidi: konstruējošā stratēģija, atražojošā/attaisnojošā stratēģija, pārveidojošā stratēģija, destruktīvā stratēģija. 6 16 0 0
2. Izglītības stratēģiju sociālais un pedagoģiskais nozīmīgums Izglītības un mācību satura galvenie elementi un to savstarpējā saistība. Izglītības vērtība: apgūto zināšanu un prasmju nozīme turpmākajā dzīvē. Raksturojošie elementi: prāta informācijas apstrādes modelis; metakognīcija; aktīvi, nozīmes piesātināti mācīšanās modeļi un pieejas, konstruktīvistu skatījums; problēmu risināšanas pieeja, situatīvā izziņa un stratēģijas. 6 16 0 0
3. Izglītības stratēģiju klasifikācija un raksturojums Utilitārā izglītības stratēģija, vispārizglītības stratēģija u.c. Mācību saturu atspoguļojošie normatīvie dokumenti. Mācīšanās stratēģijas kategorijas raksturojums. Stratēģiskas mācīšanās pazīmes un veidi. Produktīvas mācīšanās stratēģijas pazīmes. Stratēģiju izmantošanas pedagoģiskie priekšnosacījumi mācību procesā. 6 16 0 0
4. Biheiviorisma teorijas un kognitīvās teorijas atziņu analīze Kognitīvā mācīšanās stratēģija – mācīšanās no izziņas perspektīvas. Pašorientēto izziņas stratēģiju veidošanās likumsakarības. Kognitīvās mācīšanās stratēģiju kopums izglītībā. 6 16 0 0
5. Izglītības stratēģijas: pedagoģiskā realitāte un kvalitāte Mācīšanas un mācīšanās darbību sabalansētība mācību procesā dažādos audzēkņu vecumposmos. Audzēkņu patstāvības un aktivitātes pakāpe mācībās. Izglītības kvalitātes prasības un nodrošinājums. Standartu perspektīvas. Mācību stratēģiju apguves programmas. 6 14 0 0
6. Izziņas modeļi un izglītības stratēģijas (I) Zināšanu pieejamības un apguves specifika, aktīvās darbošanās un ikoniskā fāzes, sinestēzija, fiziskā aktivitāte izziņas procesā, izziņas prieks, jautājumu uzdošanas stratēģija, informācijas meklēšanas stratēģijas veidošanās u.c. 6 14 0 0
7. Izziņas modeļi un izglītības stratēģijas (II) Stratēģija informācijas apstrādei un atmiņas veicināšanai, izziņas aktivitāte, zinātkāre un izziņas intereses, domāšana, vingrināšanās un atkārtošanas stratēģijas, mnemoniskās stratēģijas, tēlu stratēģija, izvietojuma metode, balstvārdu mnemonika, atskatīšanās stratēģija, rakstīšanas stratēģija, matemātikas stratēģija, meklējumu stratēģiju veidi u.c. Pašvadītās mācīšanās mērķi un stratēģiju apguve. Izglītības stratēģijas mācību procesā: efektīva atmiņas stratēģija, mācīšanās konspektēt stratēģija u.c. 6 14 0 0
8. Metakognitīvo iemaņu veidošanās mācību procesā Izziņas kontrole, izziņas pārvaldījums. Mācīšanās un pārnesuma problēmas, metakognitīvā vingrināšanās, pašregulācijas, pašvērtējuma, paškontroles, problēmu identificēšana un analogu meklēšanas stratēģijas. Kognitīvi aktīvās mācīšanās veidi: atklājuma mācīšanās un ģeneratīvā (radošā) mācīšanās. Mācīšanās stratēģijas skolēnu spēju, radošuma un talantu attīstīšanā. Mācīšanās stratēģijas skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Skolēnu mācību darbības refleksijas īpatnības. 6 14 0 0
Kopā: 48 120 0 0
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs 		Studiju kursa mērķis ir sekmēt zināšanu un prasmju apguvi promocijas darba izstrādes procesā: pašvadītu izglītības stratēģiju un pētniecības metodoloģijas teoriju atziņu aktualizēšanā, lai pilnveidotu pedagoģisko pieredzi un kompetenci, attīstot pētniecības lietpratību pašiniciētā izpētes darbībā, veicinot inovatīvu zinātnisko pētījumu izstrādi izglītības zinātnēs Studiju kursa uzdevumi - piedāvāt iespēju apgūt aktuālās zināšanas izglītības teoriju un izglītības stratēģiju teorētiskās un praktiskās izpratnes un pētniecības nodrošināšanā; - attīstīt motivāciju un pašiniciatīvu, praktisko gatavību zinātniskajai pētniecībai un profesionāli akadēmiskās kompetences paaugstināšanai izglītības zinātņu jomas teorētisko un empīrisko atziņu izpētei un sistematizācijai; - pilnveidot zinātniski pētnieciskās darbības prasmes izglītības stratēģiju izpētē un pilnveidē teorētiskajā un metodoloģiskajā līmenī; - sekmēt pētniecības kompetences pilnveidošanos, atklājot pašattīstības stratēģijas, veicinot radošumu, patstāvību un atbildības pašregulāciju.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana 		1. Spēj analizēt izglītības teoriju un izglītības stratēģiju attīstības vēsturisko pieredzi un aktuālās tendences mācību procesā. - Metodes: Aktivitāte lekcijās un semināros, eksāmens. Kritēriji: 1) analizē izglītības teoriju un stratēģiju attīstības posmus; 2) identificē aktuālās tendences izglītībā; 3) pamato to nozīmi mūsdienu mācību procesā.
2. Spēj analizēt izglītības stratēģiju praktiskā pielietojuma likumsakarības un efektivitātes nosacījumus pedagoģiskajā procesā. - Metodes: Patstāvīgie darbi, eksāmens. Kritēriji: 1) analizē dažādu izglītības stratēģiju izmantošanas iespējas; 2) izvērtē efektivitātes priekšnosacījumus; 3) argumentē stratēģiju piemērotību konkrētām pedagoģiskām situācijām.
3. Prot analizēt teorētiskās un empīriskās pētniecības metodes un metodoloģiskās pieejas izglītības zinātnēs un starpdisciplinārā pētniecībā. - Metodes: Patstāvīgie darbi, eksāmens. Kritēriji: 1) raksturo teorētiskās un empīriskās pētniecības metodes; 2) analizē to piemērotību pētniecības mērķiem; 3) pamato starpdisciplināras pieejas nozīmi izglītības pētījumos.
4. Spēj sistēmiski analizēt un interpretēt izglītības zinātnēs lietotos jēdzienus un teorijas, izvēloties izglītības stratēģijas mācību darbības vadīšanai. - Metode: Terminoloģiskā matrica. Kritēriji: 1) analizē izglītības zinātņu terminoloģiju; 2) interpretē teorētiskās pieejas; 3) pamato izglītības stratēģiju izvēli mācību procesa vadīšanai.
5. Prot patstāvīgi izmantot zinātniskās izpētes metodes skolēnu individuālo mācīšanās stratēģiju identificēšanai un pilnveidei. - Metodes: Patstāvīgie darbi (empīriskās izpētes uzdevums). Kritēriji: 1) izvēlas atbilstošas pētniecības metodes; 2) analizē iegūtos datus; 3) formulē ieteikumus skolēnu mācīšanās stratēģiju pilnveidei.
6. Spēj analizēt un risināt aktuālas izglītības procesu problēmas, izstrādājot pētniecībā balstītus risinājumus pedagoģiskās prakses pilnveidei. - Metodes: Patstāvīgie darbi (ekspertu interviju analīze un prezentācija). Kritēriji: 1) identificē izglītības procesa problēmas; 2) analizē ekspertu intervijās iegūtos datus; 3) izstrādā pamatotus risinājumus pedagoģiskās prakses pilnveidošanai.
7. Spēj veikt aktuālu izglītības problēmu patstāvīgu un kritisku analīzi, sniedzot ieguldījumu izglītības zinātņu zināšanu attīstībā. - Metodes: Patstāvīgie darbi. Kritēriji: 1) analizē aktuālu izglītības problēmu; 2) izmanto zinātniskos avotus secinājumu formulēšanai; 3) izstrādā argumentētus priekšlikumus problēmas risināšanai.
8. Prot izstrādāt pētnieciskus un inovāciju veicinošus risinājumus izglītības procesu pilnveidei, ievērojot profesionālās ētikas principus. - Metodes: Eksāmens. Kritēriji: 1) analizē inovāciju iespējas izglītībā; 2) pamato risinājumus ar teorētiskajām un empīriskajām atziņām; 3) ievēro profesionālās un pētnieciskās ētikas principus.
9. Spēj veicināt pedagoģisko, sociālo un kultūras attīstību zināšanu sabiedrībā, balstoties uz zinātnisku un akadēmisku darbību. - Metodes: Eksāmens (prezentācija seminārā). Kritēriji: 1) integrē zinātniskās atziņas profesionālajā darbībā; 2) argumentē izglītības attīstības nozīmi sabiedrībā; 3) formulē priekšlikumus pedagoģiskās, sociālās un kultūras attīstības veicināšanai.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Aktivitāte lekcijās un semināros - 20%
Patstāvīgie darbi - 30%
Terminoloģiskā matrica - 10%
Eksāmens - 40%
 
Priekšzināšanas -
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 6.0 24.0 24.0 0.0 *
Pieteikties uz šo kursu
[Kursa apraksts PDF formātā]