LA0011 Sociāli emocionālā mācīšanās

Kods LA0011
Nosaukums Sociāli emocionālā mācīšanās
Statuss Obligātais/Ierobežotās izvēles
Līmenis un tips Pamatstudiju, Profesionālais
Tematiskā joma Sociālās zinātnes
Struktūrvienība Liepājas akadēmija
Mācībspēks Irina Strazdiņa, Rita Orska
Kredītpunkti 3.0
Daļas 1
Anotācija Studiju kursā tiek aktualizēta sociāli emocionālā attīstība un ar to saistīto prasmju attīstīšanu dažādu vecumposmu bērniem, gūtās zināšanas, izpratne un prasmes izmantojot savas pedagoģiskās darbības plānošanā un pilnveidē..
Studiju kursa saturs
Saturs Pilna un nepilna laika klātienes studijas Nepilna laika neklātienes studijas
Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Kontaktstundas Patstāvīgais darbs
1. Sociāli emocionālo prasmju attīstība un nozīme. 1. lekcija: Sociālās un emocionālās attīstības savstarpējā mijiedarbība. 2. lekcija: Netipiska sociāli emocionālā attīstība izglītības kontekstā. 2 2 0 4
2. Sociāli emocionālās mācīšanās jēdziens. 3. lekcija: Sociāli emocionālās mācīšanās jēdziena izcelsme un definīcija. Mūsdienu pieejas sociāli emocionālo kompetenču modeļu veidošanā. Jaunākie pētījumi par dažādu sociāli emocionālās mācīšanās programmu efektivitāti. 4. lekcija Pierādījumos balstītas programmas kritēriji. Sociāli emocionālās mācīšanās vieta kompetencēs balstītā izglītības saturā. 2 4 0 4
3. Sevis apzināšanās un pašregulācija (emociju, domu un uzvedības apzināšanās un pārvaldīšana). 5. lekcija: Pašregulācijas bioloģiskie, kognitīvie un emocionālie aspekti. 6. lekcija: Pašefektivitāte un pašregulācija. 1. seminārs: Pašregulācijas attīstība dažādos vecumposmos, to ietekmējošie sociālie un izglītības vides aspekti. 2 6 2 6
4.Sociālā apzināšanās un attiecību veidošanas prasmes (empātija, otra perspektīvas ieņemšana, konfliktu risināšana, sadarbība). 7. lekcija: Sociālās apzināšanās jēdziens psiholoģijā. 8.lekcija: Pedagoģiskie paņēmieni sociālās apzināšanās aspektu attīstības veicināšanai dažādos vecumos. 2. seminārs: Attiecību veidošanas prasmes un attiecību agresija, vienaudžu vardarbība. Pāridarītāju un upuru raksturojums. Aculiecinieki. Noteikšanas metodes. Risinājumi problēmas mazināšanai. 4 6 2 8
5. Mērķu izvirzīšana un atbildīgu lēmumu pieņemšana. 9. lekcija: Labi formulēts mērķis. Mērķa izvirzīšana un sasniedzamā rezultāta definēšana. 10. lekcija: Bērniem subjektīvi nozīmīga mērķa izvirzīšana katrā mācību aktivitātē/ nodarbībā. Pierādījumi mērķa sasniegšanai, izmantojot snieguma līmeņa aprakstus. 3. seminārs: Formatīvās vērtēšanas loma un iespējas virzībai uz mērķa sasniegšanu mācību procesā. 4 6 2 8
6. Akadēmisko sasniegumu, uzvedības, garīgās veselības un sociāli emocionālo prasmju saistība. 11. lekcija: Mācību motivācija, tās emocionālie un izziņas aspekti: personība, skolotājs, mācību saturs, pielietotās metodes, vide. 12. lekcija: Iekšējā un ārējā motivācija. Prokrastinācija. 4. seminārs: Sociāli emocionālās mācīšanās ieguvumi. I Eseja – psiholoģiskie un kontekstuālie faktori, kas ietekmē bērnu iesaistīšanos, piesaisti pirmsskolai un skolai, sasniegumus un ar to saistītā sava personīgā pieredze. 2 6 2 6
7. Pieejas sociāli emocionālās mācīšanās nodrošināšanā (visas izglītības iestāds pieeja, specifiskas programmas prasmju tiešai mācīšanai, SEM integrācija mācību plānā ikdienā). 13. lekcija: Visas izglītības iestādes pieeja, specifiskas programmas sociāli emocionālo prasmju tiešai mācīšanai, SEM integrācija mācību plānā ikdienā. 14. lekcija: Universālā līmeņa un specifisko līmeņu programmas. Efektivitātes pētījumi. 15. lekcija: Latvijas Sociāli emocionālās mācīšanās programmas izstrāde un attīstība. 5. seminārs:Sociāli emocionālās mācīšanās programmu integrēts pārskats. 4 2 2 4
8. Vienota stundas/ rotaļnodarbības struktūra konsekventai sociāli emocionālo prasmju mācīšanai. 16. lekcija: Stundas/ rotaļnodarbības struktūra atbilstoši mācīšanās taksonomijām. Konsekventas nodarbības struktūras pamatelementi dažādu vecuma grupu bērniem un atbilstoši dažādiem nodarbību mērķiem. 6. seminārs: Konsekventas pieejas ieguvumi dažādu psiholoģijas un pedagoģijas teorētisko pieeju skatījumā. 2 2 2 4
9. Pozitīvas un konkrētas atgriezeniskās saites veidošana un sniegšana. 17. lekcija: Atgriezeniskā saite, tās elementi un efektivitātes kritēriji. Orientācija uz kļūdām vai attīstības iespējām. Pozitīva un konkrēta atgriezeniskā saite izaicinošās situācijās. 7. seminārs: Pētījumi un prakse par atgriezeniskās saites efektivitāti mācību procesā. 2 4 0 6
10. Refleksijas un pašrefleksijas nozīme mācību procesā. 18. lekcija: Refleksijas līmeņi. Bērnu un skolotāja pašnovērtējums. Skolotāja personība un sociāli emocionālās prasmes. 8. seminārs: Bērnu un skolotāja pašnovērtējuma instrumentu veidi un lietojums dažādās situācijās. II Eseja – skolotāja sociāli emocionālo kompetenču nozīme profesionālajā darbā. Pašrefleksija par savām sociāli emocionālajām kompetencēm. 2 4 0 6
11. Pedagogs kā emocionālā klimata veidotājs grupā un skolā. 19. lekcija: Mācību vides fiziskie, sociālie un psiholoģiskie aspekti. Kvalitatīvas skolotāju – bērnu savstarpējās attiecības. Sociāla grupa. 20. lekcija: Skolotāja entuziasms un augsti sasniegumu standarti. Skolotāju un vecāku savstarpējā uzticēšanās un sadarbība: vecāku sadarbības veidi ar izglītības iestāde, vecāku sapulces, individuālās tikšanās, telefona sarunas, sarakste e-vidē. 9. seminārs: Uz attiecībām orientētas mācību vides veidošana grupā/klasē un pirmsskolā/ skolā. 2 4 2 6
12. Sociāli emocionālo kompetenču attīstības dinamikas izvērtēšana (pašnovērtējuma metodes, skolas klimata aptauja). 21. lekcija: Mācību vides novērtēšanas metodes: grupas raksturojums, sociometrija, kartēšana. Grupas noteikumi. 22. lekcija: Snieguma līmeņu apraksti, pašnovērtējuma metodes, izglītības istādes klimata aptauja. 10. seminārs: Pedagoģiskās diagnostikas veidi un pieejas. 4 6 2 6
Kopā: 32 52 16 68
Mērķis un uzdevumi, izteikti
kompetencēs un prasmēs
Studiju kursa mērķis ir sniegt strukturētas zināšanas par sociāli emocionālo attīstību un ar to saistīto prasmju attīstīšanu dažādu vecumposmu bērniem. Studiju kursa uzdevumi: - nostiprināt iepriekš apgūtās psiholoģijas teorētiskās un jaunāko pētījumu atziņas, saistīt tās ar praktisko darbu izglītības iestādē, iemācīt jaunas prasmes patstāvīgi saskatīt un apzināti risināt problēmas pedagoģiskajā darbā; - paplašināt izpratni par uz attiecībām orientētas mācību vides veidošanas, pozitīvas un konkrētas atgriezeniskās saites nodrošināšanas, un sociāli emocionālo prasmju attīstīšanas nozīmi sekmīgā kompetenču pieejā balstītā izglītībā; - iepazīstināt ar visas skolas pieeju skolēnu sociāli emocionālo prasmju attīstīšanā un skolotāja sociāli emocionālo prasmju, vērtību, pašrefleksijas prasmju lomu un ieguldījumu mācību procesa norisē.
Sasniedzamie studiju
rezultāti un to vērtēšana
Zināšanas: 1. Izprot mācīšanās procesu ietekmējošos psiholoģiskos faktorus. 2. Spēj izskaidrto pašregulācijas psiholoģiskos aspektus un to ietekmi uz mācību motivācijas veidošanos. 3. Pārzina sociāli emocionālo attīstību un audzināšanas/mācīšanās principus. 4. Spēj raksturot izglītības iestādes lomu sociāli emocionālās mācīšanās nodrošināšanā (visas izglības iestādes pieeja, konsekventa mācību procesa struktūras ievērošana, pozitīva un konkrēta atgriezeniskā saite, refleksija). 5. Spēj izskaidrot skolotāja personības, vērtību, sociāli emocionālo prasmju mijiedarbību pedagoģiskajā procesā. - Metodes: 2 esejas ar padziļinātu pašanalīzi: 1. Eseja – Psiholoģiskie un kontekstuālie faktori skolēnu iesaistē un sasniegumos. 2. Eseja – Skolotāja sociāli emocionālās kompetences un pašrefleksija. Kritēriji: Analizēti faktori, kas ietekmē skolēnu iesaisti, piederību skolai un sasniegumus. Personīgā pieredze sasaistīta ar teorētiskajām atziņām. Formulēti pamatoti secinājumi. Izvērtēta sociāli emocionālo kompetenču nozīme skolotāja darbā. Veikta pašrefleksija par personīgajām kompetencēm. Identificētas profesionālās pilnveides vajadzības un iespējas.
Prasmes: 6. Spēj analizēt saistību starp bērnu akadēmisko mācīšanos un skolotāja/ bērna sociāli emocionālajām prasmēm. 7. Prot izvērtēt saistību starp skolotāja personīgo pieredzi, vērtībām, sociāli emocionālajām prasmēm un viņa pedagoģisko praksi. 8. Spēj veidot konkrētu un pozitīvu atgriezenisko saiti, tādējādi uzlabojot mijiedarbību ar bērniem. 9. Spēj reflektēt par savu iekšējo pasauli, tādējādi veicinot empātiju pret skolēniem. 10. Spēj veikt sociāli emocionālo prasmju attīstības dinamikas pedagoģisko izvērtējumu. - Metodes: Grupas darbs, zinātniskā raksta analīze, rakstiskas recenzijas izstrāde, prezentācija un tematiskā semināra sagatavošana un vadīšana. Kritēriji: Zinātniskā raksta satura izpratne un kritiska analīze. Recenzijas argumentācija un secinājumu pamatotība. Prezentācijas strukturētība un satura izklāsta skaidrība. Tematiskā semināra satura atbilstība tēmai un dalībnieku iesaiste. Sadarbība grupā un katra dalībnieka līdzdalība.
Kompetence: 11. Spēj izmantot gūtās zināšanas, izpratni un prasmes savas pedagoģiskās darbības plānošanā. 12. Spēj integrēt psiholoģijas zinātnes nostādnes pedagoģisko procesu izpratnē. - Metodes: Noslēguma eksāmens – praktiska gadījuma analīze, pielietojot kursā apgūtās teorētiskās zināšanas un prasmes. Kritēriji: Gadījuma problēmas identificēšana un analīze. Teorētisko zināšanu un jēdzienu atbilstoša pielietošana. Pamatotu risinājumu un ieteikumu izstrāde. Secinājumu argumentācija un profesionālā refleksija.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
2 esejas ar padziļinātu pašanalīzi: 1. Eseja – Psiholoģiskie un kontekstuālie faktori skolēnu iesaistē un sasniegumos 2. Eseja – Skolotāja sociāli emocionālās kompetences un pašrefleksija - 40%
Grupas darbs, rakstiska recenzija un prezentācija par jaunāko zinātnisko rakstu pedagoģiskajā psiholoģijā un viena tematiskā semināra sagatavošana. - 30%
Noslēguma pārbaudījums: Eksāmens (praktiska gadījuma analīze integrējot kursa laikā apgūtās teorētiskās zināšanas un prasmes). - 30%
 
Priekšzināšanas Nav nepieciešamas
Studiju kursa plānojums
Daļa KP Stundas Pārbaudījumi
Lekcijas Prakt. d. Lab. Ieskaite Eksāmens Darbs
1 3.0 16.0 16.0 0.0 *

Pieteikties uz šo kursu

[Kursa apraksts PDF formātā]